Mobilā versija
-2.8°C
Lidija, Lida
Pirmdiena, 16. janvāris, 2017
9. oktobris, 2015
Drukāt

Pagrabs jau pilns! “LA” lasītāju aptauja

Foto-Aija GeidaFoto-Aija Geida

Andris Ludvigs Rundāles pagastā: “Šogad dārzā padevusies laba raža. Ābeles bija pilnas āboliem, esmu jau piepildījis 10 trīslitru burkas ar sulu. 12 sakņu dārza vagās izauga kāršu pupas un cūku pupas, galda bietes un citas saknes. 20 nelielās vagās izaudzēju kartupeļus. To šogad pulka, novākt palīdzēja meita. Esmu pārlasījis un sēklai domātos noliku atseviški, bet mazos kartupelīšus piesolīju kaimiņienei, tik pašai jāatbrauc tiem pakaļ.”

Jānis Lūsis Vidrižu pagastā: “Dēla zemnieku saimniecībā ir branga kartupeļu raža. Vienā laukā bija izauguši labi kvieši, bet otrā ne, jo mums te nav kviešu zeme. Rudzu raža vērtējama kā apmierinoša. Vēl jākuļ griķi; šogad griķiem ir mazāki graudi nekā pērn. Gotiņas arī ir labi pienu devušas. Vēl pirmdien nolasīju laukā gurķīšus. Netālu ir purviņš, tur joprojām var salasīt dzērvenes”.

Edgars Rozenbergs Bauskā: “Pagrabs jeb, kā saku, mūsu ģimenes “sociālais spilvens”, ir ļoti pilns, uz to paļaujamies vairāk nekā uz visu citu. Tas ir visprātīgākais – šādā veidā sev gādāt “sociālo spilvenu”. No sešu ābeļu ražas ir sagatavotas sulas, kompoti, savārītas zaptes. Nevar sūdzēties par burkānu un sīpolu vākumu, to izauga pietiekami. Jāpakustas, jāpaņemas pa dārzu, bet tas tomēr atmaksājas.”

Agra Krivāne Ozolnieku novadā: “Esmu jau visu novākusi; pēdējie, kas palikuši – siltumnīcā nedaudzi tomāti. Man ir jau pāri astoņdesmit gadiem, un vēl joprojām ar velosipēdu pusotru kilometru braucu uz dārziņu.”

Vilis Eisters Grobiņā: “Man uz Pāvilostas pusi ir neliela vasarnīca, tur izaudzējām lociņus, pētersīļus, citus zaļumus. Pagrabā ir āboli un kompoti – būs gan pašu iztikai, gan ar ko mazbērnus un mazmazbērnus pacienāt.”

Pievienot komentāru

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Krievija šodien

Savā pirmajā pēcvēlēšanu preses konferencē šonedēļ arī jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atzina, ka kiberuzbrukumos Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu kampaņas gaitā ir vainojama Krievija. Arī citās valstīs izskan bažas par Krievijas ietekmi nākotnē. “Izslēgt iespējamos Krievijas mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu procesu Zviedrijā nedrīkst,” tā par Zviedrijas premjerministra Stefana Lēvena paziņoto raksta lsm.lv. Komentējot Zviedrijas Ārpolitikas institūta pētījuma secinājumus par Krievijas dezinformācijas kampaņu, viņš norādījis, ka pirms 2018. gada vēlēšanām zviedru valdība kiberuzbrukumus uzskata par vienu no galvenajiem nacionālās drošības draudiem. Līdzīgas bažas vācu izdevumā “Tagesspiegel” paudusi arī autore Klaudija fon Zalcena, atgādinot, ka arī Vācijas federālais konstitūcijas aizsardzības dienests ir vērsies pie sabiedrības ar līdzīgiem brīdinājumiem. Kopīgi ar izlūkdienestiem ir izstrādāts ziņojums par Krievijas darbībām un ietekmi uz Vācijas politisko klimatu.

Lasītāju aptauja
Vai atbalstāt nodokļa atcelšanu pensijām?
Draugiem Facebook Twitter Google+