Egils Līcītis: Kāpēc Saeimā visi nav mājās 3
Viņnedēļ bija asinssarkanā mēness zīme, un jūsu korespondents iegriezās Augstajā namā, lai apmeklētu Saeimas plenārsēdi. Tur viss bija pa vecam un kā vienmēr. Deputāti dūšīgi strādāja un, nomainot viens otru uz kanceles un sacenšoties daiļrunībā, pamīšus ducināja apmēram šādus tekstus – “tas ir absurds, ko mēs runājam!” un “mēs neievērojam ne morāli, ne principus!” Rūgtu un jau zināmu faktu konstatācija uz mērķ-auditoriju diemžēl neatstāja paliekošu iespaidu un atbalsojās vien četrās zāles sienās. No krēslu un guļvietu rindām par atbildi drīzāk skanēja kāds aizkakts zviedziens, nevis izlauzās sāpīgs vaids.
Jauninājums bija dep. Līdakas atklājums. Proti, ka pašlaik Saeimas simtā lielākā frakcija ir pie frakcijām nepiederošie deputāti. Patiešām, saskaitot izslēgtos, izstājušos, distancējušos un kā citādi pamukušos biedrus, sanāk kādi divi desmiti, kas pagriezuši muguru un pārcēlušies brīvā dzīvē. Jau pasen vienpatis ir Saeimas videobiogrāfs Artuss Kaimiņš. Septiņi neatkarīgie nāk no sabrukušas Sudrabas “No sirds Latvijai” sektas. No Nacionālās apvienības kolektīva izstājies Ilm. Latkovskis, bet no “Saskaņas” listes ievēlētais Miloslavskis mainījis partijas piederību. “Vienotību” (frakciju vai partiju) pametuši Smiltēns, Matīss, Zaķis, Spolītis, Valainis, Boķis un kustības “Par” četri nākotnes politiķi.
No otras puses skatot, arī šeitan process izvērties kā vienmēr. Katras Saeimas nogalē ir lērums frakcijām nepiederošo, kuri izvēlējušies dzīvē tikt uz augšu un savu vārdu ieraudzīt uz citām vēlēšanu afišām, nevis turēties ar kādreizējo draugu kompāniju, tagadējo veco lupatlašu partiju. Kāpēc vecajā “dzīvoklī” vairs nebija mājīgi? Aizgājušie pārsvarā nav spoži līderi, bet B kategorijas politiķi, kurus neuzlūdz uz ministres Čakšas kāzām un neaicina uz ekspremjera Šķēles 60 gadu jubileju. Viņi meklē dzīvē savu īsto vietu. Iespējams, patriekti no frakcijas ar spērienu – lai tavas kājas mūsu saimes istabās vairs nebūtu! Un frakcijas sēžu protokolā par bijušo kolēģi rakstīts – bija nedisciplinēts. Bieži psihoja. Pēc sēdēm metās uz ielas un koda garāmgājējiem. Daudzreiz nesaticība ar agrāk radnieciskiem elementiem radusies “pa ideoloģisko līniju”. Teiksim, sastrīdējušies ar frakcijas pārzini par kādu vietu sv. Augustīna rakstos vai par sieviešu ekspluatācijas jautājumu. Varbūt izslēgtais kolēģis izrādījis necieņu pret priekšniecību vai čalītim bijis kaut kas ar frakcijas blondo konsultanti. Bet varbūt deputāti, kā saka mediķi, izdeguši no nostrādāšanās Latvijas labā un paralēli darbam parlamentā tiek apārstēti sociālās korekcijas iestādē.
Jāņem vērā, ka pāreja uz neatkarīga deputāta šaubīgo stāvokli cilvēku uz vienu dienu padara par kinozvaigzni un ziņu dienesta varoni pat tad, ja iepriekš 99 procenti Latvijas iedzīvotāju par viņu nekad un neko nebija dzirdējuši!
Aiziešana no frakcijas nenozīmē, ka vienam no Saeimas ķeizariņiem turpmāk jādzīvo plikam kā baznīcas žurkam vai sporta biksītēs. Tiesa gan, pret atkritējiem piemēro sankcijas. Tiek liegta pieeja kanalizācijas vadam, elektrībai un bezmaksas dzeramajam ūdenim. Šādi deputāti bieži nolaižas un turpina dzīvot Mūrnieces valstībā nemazgājušies, apauguši kā mežoņi, bet tas ir cits stāsts. Gadās, ka ārpusfrakcijas deputātu izsēdina no limuzīna un samazina kabatas naudu. Var noraut no amata vietas un atņemt Saeimai par nodokļu maksātāju naudu iepirkto sadzīves elektrotehniku. Vieniniekam liedz apmesties “Septiņos luksos” un noīrēt jūras izbraucieniem domāto Saeimas jahtu. Deputāta birojs nabadziņam jāiekārto tuvējā skvērā uz soliņa.
Par spīti uznākušiem grūtākiem laikiem itin neviens, kas aiztinies no partijas, nav nosviedis deputāta mandātu, bet savā nodabā turpina pildīt vēlētājiem dotos solījumus un regulāri apmeklēt Saeimas kases lodziņu. Brīvajā laikā kungi pamanās dibināt kādas surogātpartijas vai līšus uz vēdera pārvietoties stiprākas, perspektīvākas organizācijas virzienā ar gaišām nākotnes cerībām, ka tiks labākā robā un augstāk numurētā listes vietā.
