Foto-Shutterstock

Anda Līce: Pajautājiet viņu sievām 8

Intervijās ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem mani interesē, cik tālu savā izpratnē par dzimumiem un to lomām mēs šodien esam tikuši un cik tālu ir tikuši tieši vīrieši. Piemēram, Krievijas politikas analītiķis Staņislavs Belkovskis sevi sauc par feministu un uzskata, ka sievietei jāļauj labot vīriešu sabojāto pasauli, kamēr latvietis Roberts Klimovičs pauž viedokli, ka sieva būtu jāper, ar ko mūsdienu Latvijā droši vien ir iemantojis vīriešu vidū ne mazums atbalstītāju, jo, dzirdot kaut ko tādu, pēkšņi pamostas dzimuma solidaritāte. Arī psihoterapeits Viesturs Rudzītis uzskata, ka sievai jāstāv otrajā plānā, tas ir, “za mužem”. Viņam piekrītošie teic – tad esot kārtība, tomēr nejautā: “Par kādu cenu?” Aizvien biežāk paši vīrieši saka – dzimumu kari beidzas, kad sieviete un vīrietis beidzot nostājas viens otram blakus. Ar to gan nav jāsaprot, ka sievietei jāstūrē ekskavators un jācilā dzelzceļa gulšņi.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Vēsture maina pasauli, gribam mēs to vai ne. Tomēr pat ļoti daudzi izglītoti un it kā dzīves gudri cilvēki iras pret šo vareno straumi, velti tērē dārgo laiku, spēkus un daudz ko arī sagrauj. Sievas stāvēšana aiz vīra muguras briesmīgos sirošanas gadsimtos bija vienīgais veids, kā no uzbrucējiem pasargāties pašai un bērniem. Savu fiziskā spēka pārākumu vīrieši gadsimtiem ilgi diemžēl attiecināja uz visām dzīves jomām arī miera laikā, jo tas bija izdevīgi. Nav brīnums, ka ilgas pēc vīriešiem vēsturiski tik mīļā “domostroja”, no kura nāk absurdais “ja vīrs sievu sit, tātad mīl”, šodien ir mīļas daudziem ne tikai Krievijā.

Daudzviet pasaulē sieviete joprojām ir vīrieša īpašums, viņa iegribu apmierinātāja un sugas reproducētāja. Bet vēsture, par laimi, iet savu gaitu. Vienā ziņā var piekrist V. Rudzītim, ka veiksmīgā laulībā ir trīs istabas: viena – sievai, otra – vīram, bet trešā ir kopēja. Tas ne vienmēr jāsaprot burtiski. Lielākā daļa šķiršanos notiek tieši tā iemesla dēļ, ka egoistiskākais un cieņas ziņā apdalītākais indivīds otra garīgo telpu vai nu cenšas pilnīgi ignorēt, ar varu pievienot savējai, vai aiznaglot ciet. Šajā ziņā grēko arī daudzi kristieši, pat dažs labs garīdznieks. Jautājums ir par to, ko mēs katrs sludinām un ko praktizējam. Cilvēkiem patīk lasīt un radīt mītus. Man ir kāds sirsnīgs lūgums sabiedrībā zināmu vīriešu portretētājiem – izjautājot vīriešus par ģimeni, laulību un mīlestību, pajautājiet viņu sievām (arī šķirtajām), ko viņas par to saka un par ko klusē.