Mobilā versija
+3.2°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
2. novembris, 2017
Drukāt

Anda Līce: Pajautājiet viņu sievām (8)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Intervijās ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem mani interesē, cik tālu savā izpratnē par dzimumiem un to lomām mēs šodien esam tikuši un cik tālu ir tikuši tieši vīrieši. Piemēram, Krievijas politikas analītiķis Staņislavs Belkovskis sevi sauc par feministu un uzskata, ka sievietei jāļauj labot vīriešu sabojāto pasauli, kamēr latvietis Roberts Klimovičs pauž viedokli, ka sieva būtu jāper, ar ko mūsdienu Latvijā droši vien ir iemantojis vīriešu vidū ne mazums atbalstītāju, jo, dzirdot kaut ko tādu, pēkšņi pamostas dzimuma solidaritāte. Arī psihoterapeits Viesturs Rudzītis uzskata, ka sievai jāstāv otrajā plānā, tas ir, “za mužem”. Viņam piekrītošie teic – tad esot kārtība, tomēr nejautā: “Par kādu cenu?” Aizvien biežāk paši vīrieši saka – dzimumu kari beidzas, kad sieviete un vīrietis beidzot nostājas viens otram blakus. Ar to gan nav jāsaprot, ka sievietei jāstūrē ekskavators un jācilā dzelzceļa gulšņi.

Vēsture maina pasauli, gribam mēs to vai ne. Tomēr pat ļoti daudzi izglītoti un it kā dzīves gudri cilvēki iras pret šo vareno straumi, velti tērē dārgo laiku, spēkus un daudz ko arī sagrauj. Sievas stāvēšana aiz vīra muguras briesmīgos sirošanas gadsimtos bija vienīgais veids, kā no uzbrucējiem pasargāties pašai un bērniem. Savu fiziskā spēka pārākumu vīrieši gadsimtiem ilgi diemžēl attiecināja uz visām dzīves jomām arī miera laikā, jo tas bija izdevīgi. Nav brīnums, ka ilgas pēc vīriešiem vēsturiski tik mīļā “domostroja”, no kura nāk absurdais “ja vīrs sievu sit, tātad mīl”, šodien ir mīļas daudziem ne tikai Krievijā.

Daudzviet pasaulē sieviete joprojām ir vīrieša īpašums, viņa iegribu apmierinātāja un sugas reproducētāja. Bet vēsture, par laimi, iet savu gaitu. Vienā ziņā var piekrist V. Rudzītim, ka veiksmīgā laulībā ir trīs istabas: viena – sievai, otra – vīram, bet trešā ir kopēja. Tas ne vienmēr jāsaprot burtiski. Lielākā daļa šķiršanos notiek tieši tā iemesla dēļ, ka egoistiskākais un cieņas ziņā apdalītākais indivīds otra garīgo telpu vai nu cenšas pilnīgi ignorēt, ar varu pievienot savējai, vai aiznaglot ciet. Šajā ziņā grēko arī daudzi kristieši, pat dažs labs garīdznieks. Jautājums ir par to, ko mēs katrs sludinām un ko praktizējam. Cilvēkiem patīk lasīt un radīt mītus. Man ir kāds sirsnīgs lūgums sabiedrībā zināmu vīriešu portretētājiem – izjautājot vīriešus par ģimeni, laulību un mīlestību, pajautājiet viņu sievām (arī šķirtajām), ko viņas par to saka un par ko klusē.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Rakstā viss samests vienā katlā. Varētu jau mazliet piepūlēties un normāli noformulēt savu viedokli…

  2. pareizi, Anda Līce! Atbildēt

    lielākajai daļai vīriešu nevar uzticēties, uz viņiem nevar paļauties, viņiem nevar uzticēt bērnu. protams, ir izņēmumi. laimīga tā sieviete, kurai blakus ir īsts un godīgs vīrietis.

  3. so, where is a point?

  4. Ansi esi precējies, kā jūties? Pīpēt nedrīkst, dzert nedrīkst, lamāties nedrīkst. O, tad jau nožēlo? Nē, nožēlot arī nerdrīkst.

  5. Visam ir savas robežas. Ir (vienmēr bija un vienmēr būs) sievietes, kas ir vienlīdzīgas (un brīžiem pat daudz spējīgākas) par vīriešiem, bet ir arī tādas bābas, kuras ir jāsit, lai noturētu viņu stulbumu vismaz kaut kādās robežās, jo vārdus viņas gluži vienkārši nesaprot. Un arī vīrieši ir dažādi. Vārdu sakot, katram podiņam atrodas savs vāciņš.

  6. Liels paldies Andai Līcei. Tik daudz kas no “ziņām” un foto populārajās lapās angliski un latviski kalpo lai “dumb down” lasītāju, ka pārsteigums ieraudzīt ko atšķirīgu

  7. Ir ļoti maz patiesu un analītisku sievu atbilžu par saviem vīriem. Jo vienmēr zemapziņā daļai sabiedrības ir – kādu priekšstatu par sevi gribu radīt.

  8. Cienījama kundze, bet nu gan ..

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Pašvaldības reformu ceļā

Gan skolu tīkla reformas, gan ieceres pāriet vidusskolās uz mācībām tikai latviešu valodā vēl nepieciešams rūpīgi pārrunāt ar pašvaldībām. Tā vakar LTV “Rīta Panorāma” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš esot ieradis ļoti rūpīgi ieklausīties tajā, ko saka praktiķi, ziņo LETA. Piemēram, jautājumā par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā vidusskolās Kučinskis un viņa pārstāvētais politiskais spēks pēc būtības izmaiņas atbalstot, taču vēl varot būt diskusijas par to, kā nonākt pie mērķa un cik ilgā laikā tiek sasniegts rezultāts. Kučinskis atzina, ka izglītības ministra Kārļa Šadurska piedāvājumu noteikt minimālo skolēnu skaitu ne vien vidusskolās, bet arī pamatskolās un sākumskolās nobremzējušas pašvaldības. Premjers atzina, ka kopumā saistībā ar reformām ir jūtamas bailes no pārmaiņām.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+