Paklaigā un būvē tālāk: Pašvaldībās patvaļīgu būvniecību atzīst, bet novērš kūtri 3
Kaut arī likums “Par pašvaldībām” dod lielas tiesības vietējai varai uzraudzīt visu tās teritorijā notiekošo būvniecību, tāpat jaunais Būvniecības likums dod tiesības nojaukt nelikumīgi uzcelto, tomēr citās pašvaldībās neseko Jelgavas novada pašvaldības paraugam – kā atceramies, sabiedrībā lielu ievērību izpelnījās notikums pirms mēneša, kad Jelgavas novada pašvaldība nojauca patvaļīgi uzceltu ģimenes privātmāju Lielupes krasta aizsargjoslā, aizsargājamās dabas teritorijā. Pašvaldībā atzina, ka par šādu soli izlēmuši tāpēc, ka nekas cits vairs nav līdzējis. Kaut arī vairākkārtīgi bijis norādīts, ka patvaļīgi celtā ēka jānojauc, īpašnieks turpinājis būvēt. Toreiz Latvijas Pašvaldību savienība “LA” atzina, ka tas varētu būt pirmais gadījums, kad kāda pašvaldība, par spīti īpašnieka pretestībai, izšķīrusies par tik radikālu soli.
Kāpēc pašvaldības ir tik kūtras un praksē neizmanto likuma doto varu? Parasti amatpersonas aizbildinās ar bieži grozītajiem likumiem, kuri radot neskaidrību, kuros gadījumos pašvaldība drīkst prasīt nojaukt patvaļīgi uzceltu ēku un kuros gadījumos patvaļīgi iesākto varētu vien legalizēt. Tāpat amatpersonas ir uzmanīgas, jo var gadīties, ka patvaļīgā būvētāja ietekme uz pašvaldības lēmumiem ir pat lielāka nekā vietējās varas tiesības pret to iebilst.
Tomēr mēģinājumi apturēt iespējami patvaļīgu būvniecību un panākt, lai uzceltās ēkas nojauktu, ir bijuši arī agrāk. Bet biežāk to mēģinājuši panākt iedzīvotāji un viņu pārstāvētās sabiedriskās organizācijas, turklāt, atšķirībā no minētā Jelgavas novada piemēra, tiek iebilsts pret pašvaldību jau izsniegtām būvatļaujām. Piemēram, pret patvaļīgo būvniecību aktīvi iebilst Jūrmalas aizsardzības biedrība. Jūrmalas pašvaldība atzīst, ka būvniecības pārkāpumu atklāts daudz – trīs gadu laikā 420. Taču, kā noskaidroju, pēdējos gados pašvaldība neesot vērsusies tiesā pret kādu no patvaļīgajiem būvētājiem. Tāpat Jūrmalā nav nevienas ēkas, kuru pašvaldība būtu likusi nojaukt. Arī citās “LA” aptaujātajās pašvaldībās neatcerējās, ka būtu nojaukta kāda patvaļīgi uzbūvēta celtne.
Jānovērš jau sākuma stadijā
Rojas apvienotās būvvaldes vadītājs Agris Jansons atzīst, ka nelikumīgā būvniecība valstī ir problēma. Bet, ja tiek veikta rūpīga pārraudzība par pašvaldībā notiekošo būvniecību, tad, viņaprāt, lielākajā daļā gadījumu patvaļīgu būvniecību esot iespējams novērst jau pašā tās sākuma stadijā, kad vēl nekas nav izbūvēts.
Arī Salacgrīvas novada būvvaldes vadītāja un galvenā arhitekte Ineta Cīrule piekrīt, ka vai ik nedēļu esot jāsaskaras ar kādu ēku patvaļīgām pārbūvēm. Piemēram, šajās dienās pašvaldība lemšot par vienu šādu patvaļīgo ēkas pārbūvi Salacas ielejas dabas parka teritorijā. Kāds varētu būt lēmums, viņa neprognozē, vien piebilst, ka katrs patvaļīgas pārbūves gadījums tiekot skatīts, iepriekš saskaņojot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, tāpat pieprasot Valsts vides dienesta atzinumus par nodarīto kaitējums dabai. Tomēr I. Cīrule neatceras, ka Salacgrīvas novada teritorijā kāda patvaļīgi uzbūvēta celtne būtu nojaukta.
Jūrmalā apstrīdētas ap 20 būvatļauju
Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis un pašvaldības deputāts Guntis Grūba uzskata, ka Jūrmalā, kur aizvadītajos gados jaunu ģimenes savrupmāju un citu ēku būvniecība notikusi ar lielu vērienu, daudz kas uzbūvēts arī patvaļīgi. Kaut arī pašvaldībai ir tiesības nekavējoties apturēt patvaļīgi sākto būvniecību, viņaprāt, tā to pat neesot mēģinājusi, ko varot izskaidrot tikai ar kādu amatpersonu personīgo ieinteresētību.
Piemēram, Stirnuragā Lielupes piekrastes applūstošajās palienes pļavās, kas oficiāli pieder kādai deviņdesmit mūža gadus sasniegušai kundzei, būvniecība turpinās, kaut arī pret to iebildusi Jūrmalas Aizsardzības biedrība. Kad kopā ar deputātu bijām turp aizbraukuši, redzējām, ka Lielupes piekrastē jau uzbērts vairākus simtus metru garš valnis, strādā ekskavators, izlīdzinādams ar kravas automašīnām pievestos būvgružus.
Šogad Jūrmalas Aizsardzības biedrība apstrīdējusi tiesā būvvaldes izdoto būvatļauju Dzintaros, Turaidas ielā 73c un Turaidas ielā 73d, kas arī paredz Lielupes piekrastes applūstošo palieņu pļavu apbūvi. Turpat līdzās abiem vēl neapbūvētajiem palieņu pļavu zemes gabaliem Turaidas ielā 110 jau uzcelts lepns daudzstāvu dzīvojamais nams. Pirms dažiem gadiem šā nama iedzīvotāji jau piedzīvoja pļavu applūšanu, kad Lielupes ūdens līmenis pacēlās līdz pagalmā novietoto automašīnu durvju rokturiem.
“Bet tas, kā redzams, nav traucējis būvvaldei izdot būvatļaujas turpat līdzās esošo zemes gabalu īpašniekiem Turaidas ielā 73c un Turaidas ielā 73d. Pašvaldībai nebija tiesību izsniegt būvatļauju zemes gabaliem, kuri atrodas applūstošā teritorijā. Arī pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra atzinuma šie zemes gabali atrodas teritorijā ar augstu applūšanas risku,” stāsta G. Grūba.
Jūrmalas Aizsardzības biedrība pēdējos gados apstrīdējusi ap divdesmit būvvaldes izdoto būvatļauju, tostarp, piemēram, pirms trim gadiem trim Ukrainas pilsoņiem izdoto būvatļauju uzbūvēt atpūtas namu Mellužos, Kāpu ielā 25, Rīgas līča kāpu aizsargjoslā, kur kāpās tika izcirsta priežu mežaudze. Pagājušajā gadā administratīvā rajona tiesa atzina, ka pašvaldība izsniegusi būvatļauju nelikumīgi. Kaut arī būvniecība pašlaik nenotiek, kāpās uzceltā ēka stāv kā stāvējusi. Būvatļaujas saņēmēji nelabvēlīgo spriedumu apstrīdēja apgabaltiesā, kas nolēma tiesvedību izbeigt, paskaidrojot, ka biedrība neesot apstrīdējusi būvniecību tās sākotnējā stadijā. Šo pretrunīgo apgabaltiesas lēmumu biedrība pārsūdzējusi Augstākajā tiesā, kurā lietas izskatīšana vēl nav sākusies.
Jūrmalas Aizsardzības biedrība iebilst arī pret Lielupē būvvaldes izsniegto būvatļauju sezonas kafejnīcai Rīgas līča piekrastē. Kaut arī smilšainajā liedagā uzceltā kafejnīcas ēka oficiāli ir paredzēta vasaras sezonai, pēc tam tā jānojauc, spriežot pēc tās kapitāli uzbūvētajiem pamatiem, ļoti jāšaubās, vai tā notiks.
