Paklausīgo pilsoņu tiražēšana 0
Kārtējais veiksmes stāsts Latvijas studijai “VFS Films” ir kopā ar igauņu studiju “Vesilind” producētā dokumentālā filma “Nemirstīgie”. Vasarā tā saņēma balvu kā labākā dokumentālā filma Karlovi Varu kino festivālā, nupat tā pārliecinājusi arī Rīgas Starptautiskā kino festivāla/”ArtDocFest” žūriju, saņemot “Grand Prix”, un kandidē uz nomināciju “Oskaram”. Ksenijas Ohapkinas darbs uzreiz nonācis repertuārā.
“ArtDocFest” kurators, režisors Vitālijs Manskis izrāda filmas, kuru nonākšana uz kinoekrāniem Krievijā nav iespējama – var apdraudēt to autoru un varoņu dzīvību. Taču katru gadu top daudz filmu, kas mēģina notraukt propagandas putekļus, kas tik biezā slānī sedz realitāti, un tās atrod redzīgas acis.
Sanktpēterburgā dzīvojošās Ksenijas Ohapkinas filma, kas tapusi ar Igaunijas un Latvijas finansējumu, ir to vidū, un var tikai minēt, kādi iemesli jauno režisori vadīja, lai viņa dotos uz bijušo gulaga nometni, tagad pilsētu ar nosaukumu Apatīti, un fiksētu turienes ikdienas realitāti, kas, kā viņa kādā no sarunām atzinusi, Krievijā nav unikāla, bet ir ļoti tipiska.
Apatītos pilsētas ritmu nosaka rūpnīcu duna, dzelzceļa sliežu dimdēšana, kaimiņu vērto durvju klaudzoņa un savā darbā iegrimušo pasniedzēju frāzes. Mazi zēni mācās pielādēt ieroci un tēmēt mērķī, mazas meitenes apgūst baleta figūras, un viņi sastopas ikgadējā koncertā – ne tikai pašiem un vecākiem, bet arī dzimtenei par prieku. Šis “prieks” gan ir ironisks, jo mehānisms, kā to panākt, pieder pie propagandas plašā arsenāla, taču, kā redzams, tas darbojas nevainojami.
Ohapkinas vēlēšanās noskaidrot, kas tieši mudina cilvēkus labprātīgi noliegt savu personību, lai kļūtu par izmantojamu resursu valsts rokās, atbildes katram ļauj domāt pašam,
taču viņas pašas atbildēs cerības stars pavīd vien suņa piesnigušajā kažokā, apsnigušajā kokā, kas teju nepieklājīgi dzeltens izceļas uz monotonās ainavas fona, un jaundzimušajos, kas, cerams, nemirstību reiz sasniegs kā citādi, ne savu dzīvi atdodot Tēvzemei.
Režisores izmantotie līdzekļi runā skaļāk par vārdiem. Viņas meditatīvais, bezvārdu vērojums stindzina – ne mazāk kā pilnībā pakļautībā esošo filmas varoņu ieskicētie portreti, kas pauž apņēmību darīt to, ko viņiem liek un ko no viņiem sagaida.
“Nemirstīgie”/”Immortal”
Igaunija, Latvija, 2019
Režisore: Ksenija Ohapkina
“K Suns”, “Kino Bize”, “Splendid Palace”
