Mobilā versija
+22.9°C
Cecīlija, Cilda
Piektdiena, 28. jūlijs, 2017
13. maijs, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Kremlī Molotova–­Ribentropa paktu uzskata par “kolosālu Staļina veiksmi” (21)

Foto - LETAFoto - LETA

Krievijas Federācijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis

Ja raugās uz pasauli caur staļiniskas loģikas prizmu, tad, protams, tagadējam Krievijas kultūras ministram Vladimiram Medinskim ir pilnīga taisnība, un Molotova–Ribentropa pakts tiešām uzskatāms par “kolosālu Staļina diplomātijas veiksmi”. Neapšaubāmi, Putinam, kurš nesen preses konferencē Merkeles kompānijā labvēlīgi apcerēja kultūras ministra tēzi, šāds skatījums uz pasauli piemīt.

Taču aplams ir viņa sacītais, ka “Padomju Savienības drošības garantēšanas jēga šajā paktā bija”, jo tas nevienam nekādu drošību nenozīmēja. Pat ne Padomju Savienībai, kas arī gatavojās karam, tiesa, nevis agresijas atvairīšanai, bet karam citu valstu teritorijās. Alkas pēc jauna “darbaļaužu atbrīvošanas” kara izraisīšanās bija jaušamas jau PSRS vadoņu 20. gadu runās, dokumentos un propagandā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā globālo mērķi izveidot, kā teikts PSRS dibināšanas kongresa deklarācijā, Vispasaules Padomju Sociālistisko Republiku, un ne jau miera ceļā tas bija panākams. Šī teorija noderēja arī praktiķim Staļinam, kurš vairāk pievērsās konkrētiem mērķiem Eiropā, tāpēc 1939. gada 23. augusta pakts viņam noteikti bija “kolosāla veiksme”.

Šoreiz būtiskākais nav vēsture, bet tas, kā Krievijas vadītāji vēsturi interpretē. Preses konferencē Putins norādīja uz Minhenes vienošanos (1938) un uz faktu, ka arī Polija “veica darbības”, lai piesavinātos kādu daļu Čehijas teritorijas, tādēļ – tā bija noprotams pēc sacītā – pati vainīga, ka Molotova–Ribentropa pakta iespaidā tika sadalīta. Viņš nepieminēja ne Somiju, ne Baltijas valstis, kas nekādas “darbības” neveica, tomēr kļuva par PSRS agresijas jeb starptautiska nozieguma upuriem. Protams, Hitlera “nomierināšanas politika” ir apkaunojums Eiropas demokrātiskajām lielvalstīm, ko šodien neviens nenoliedz (tāpat kā Polijas 1938. gada oportūnismu). Taču Minhene nevar kalpot par attaisnojumu 1939. gada 23. augusta paktam, ko slēdza ne jau “nomierināšanas”, bet ietekmes sfēru jeb kara laupījuma dalīšanas nolūkos. Nerunājot par PSRS un nacistiskās Vācijas 1939. gada 28. septembra “draudzības” līgumu, kas bija spēkā līdz pat vērmahta iebrukumam Padomju Savienībā 1941. gada 22. jūnijā un, starp citu, noteica abu totalitāro režīmu represīvo orgānu sadarbību. Sagrābtajās teritorijās tika pastrādāti masu noziegumi, ieskaitot Katiņu, Liteni un masu deportācijas. Arī šajos noziegumos dažs labs mēdz saskatīt, Putina vārdiem, “drošības garantēšanas jēgu”, bet tā katrā ziņā nebija iznīcināto valstu un noslepkavoto cilvēku “drošība”. Komunistu un nacistu sadarbība ir atstājusi pārāk smagas sekas, lai mēs nepievērstu īpašu uzmanību Kremļa nostājai pret 23. augusta paktu, kas ir diezgan mainīga un atkarīga no politiskajiem uzstādījumiem. Savulaik arī Staļins iztēloja notiekošo atbilstoši saviem mērķiem, tāpēc Otrā pasaules kara sākumā paziņoja, ka “nevis Vācija uzbruka Francijai un Anglijai, bet Francija un Anglija uzbruka Vācijai”. Šodien ir līdzīgi – skatoties Kremļa TV kanālus, liekas, ka Ukraina iebrukusi Krievijā. Mērauklas pagātnes un tagadnes notikumu vērtēšanai tomēr pastāv, un svarīgākās no tām ir starptautisko tiesību normas. Staļina–Hitlera paktu nosodījis gan Eiropas Parlaments, piemēram, 2008. gada deklarācijā, ar kuru tika iedibināta staļinisma un nacisma upuru atceres diena, gan EDSO Parlamentārā asambleja, tomēr mums nozīmīgāks atskaites punkts ir “Baltijas ceļš”. Nostāja arvien kalpo kā orientieris. Un Putina prātojumi par 1939. gada noziedzīgo darījumu raksturo Kremļa šodienas attieksmi pret Baltijas valstīm. Bet var teikt arī pretēji – mūsu attieksmi pret Putina režīmu.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. “Šodien ir līdzīgi – skatoties Kremļa TV kanālus, liekas, ka Ukraina iebrukusi Krievijā.”
    ================================================================
    Vajag skatīties Vācijas TV, tad būs lielāka skaidrība – gluži kā Ukrainas premjeram Jaceņukam, kurš šā gada 9.janvārī intervijā ARD paziņoja par to, kā PSRS 2.Pasaules kara laikā iebruka Ukrainā un Vācijā.
    Ja vēl nacistu līdzskrējējus, poļu un ebreju slaktētājus no Українська повстанська армія par varoņiem pasludinās, tad ne tikai Kremļa TV vārīsies,,,,,,

  2. Vācijas plānos karš pret PSRS bija neizbēgams. Arī Polija, bez PSRS iebrukuma būtu okupēta, turklāt pilnībā. Pieņemot, ka vācu iebrukums PSRS sāktos vairākus simtus kilometru tuvāk Maskavai, gandrīz ar 100% garantiju var teikt, ka vācieši Maskavu ieņemtu un visdrīzāk – uzvarētu arī Staļingradas kaujā, ja tā vispār notiktu. Varētu arī nenotikt, jo vācu uzbrukumi gāja tajā virzienā tikai tāpēc, ka neizdevās ieņemt Maskavu. Baltijas valstis tiktu iekarotas garāmejot. Pilnīgi loģiski, ka Krievijā šis līgums tiek uztverts kā veiksme. Tālāk var iedomāties, ko darītu Rietumvalstis, ja Vācija tik ļoti nenoasiņotu austrumu frontē. Domāju, ka visas cerības liktu uz to, kam pirmajam izdotos radīt atomieročus. Šeit nekas nemainītos – ASV. Un bumbas kristu, ne tikai uz Japānu, Eiropā arī pa kādai nomestu, uz Vāciju un Itāliju. Karš vēlāk, bet beigtos tik un tā. Eiropa visdrīzāk atjaunotos pirmskara robežās. Ja vien Baltkrievija un Ukraina, kā arī Aizkaukāzs jau tad neizmantoru iespējas kļūt neatkarīgi. Kas notikktu ar Moldovu? To, cik atceros bija iekarojusi Vācijas sabiedrotā Rumānija. Nezinu.

    • Vācijas plānos karš pret PSRS bija neizbēgams. Tikai piebilde – tāpat kā PSRS karš ar Vāciju un Eiropas ”atbrīvošana” jau 1941. gadā… Tikai, jā vēsture nepielaiž vārdu tikai un kas būtu, ja būtu…

    • 1918 Bukovina, Transilvānija un Moldova apvienojās un kļuva par Rumāniju. Līdzīgi kā Vidzeme, Zemgale un Viķebskas guberņas daļa kļuva par Latviju.

      Problēma nav tā, ka Krievija kaut ko ir iekarojusi vai nē – pasaulē ir milzums daudzums ar tautām un teritorijām, kas joprojām ir pakļautas. Problēma ir tā, ka Krievija neievēro pašas noslēgtos līgumus un krāpjas un joprojām sagaida saistošo līgumu izpildi no pārējiem.

  3. Šmita kungs jau nu gan varētu pastāstīt, kādus komentārus sniedza Eiropas valstu dip-dienesti pēc 1938.g. vienošanās Minhenē, kas ļāva Vācijai sagrābt Austriju un Čehoslovākiju. “Miers divām paaudzēm nodrošināts!” – svinīgi paziņoja Čemberlends, kamēr Čērčils zīmīgu atziņu izteica par izvēli starp “karu” un “pašcieņas zaudēšanu/negodu”:
    “England has been offered a choice between war and shame. She has chosen shame, and will get war.”

    • Tas, ka tu lieto atsauksmes angliski, nozīmē, ka daudz esi lasījis? molodec! bet tas vel nenozīmē, ka proti darīt pareizus secinājumus. Es teiktu tā: starp tām atsauksmēm un taviem secinājumiem nav saskatama nekāda sakarība. Tā patās arī pēc Medinska iznāk, ka tie 100 miljoni, kas gājuši bojā tā arī ir Staļina “kolosāla veiksme”. Ko Medinskis, kultūras ministrs, vispār var kladzināt ja pat ar Tannhäuseru netiek galā. Ko Putins ir pavēlējis, to vi ari dzied.

    • Pirmskaŗa UK un arī citās valstīs bija ļoti daudzi Hitlera apjūsmotāji. Viss līdz laikam…

  4. ka šāda vēstures interpretācija neizraisa nekādus komentārus no visu Eiropas valstu dip-dienestiem

  5. Vēlreiz un vēlreiz, atkārtoju savu pirms daudziem gadiem izteikto draudzīgo aicinājumu Šmita kungam – paskatīsimies uz situāciju 1938. – 1945.gg. no Latvijas augstākās politiskās un militāras vadības, no ierindas pilsoņu skatu punktu. Pēc tam sāksies Staļina, Molotova, Timošenko un Medinsku izteiktos secinājumus par ģeopolitiku apstrīdēt.
    Tikko iznākušajā “Ivars Ķezbers DURVIS. Tā tas bija” kārtējo reizi nomelnoti daudzi Latvijas patrioti – tādām paskvilām pirmāmkārtām ir jādod pretī.

  6. ” Ja raugās uz pasauli caur staļiniskas loģikas prizmu, tad, protams, tagadējam Krievijas kultūras ministram Vladimiram Medinskim ir pilnīga taisnība,…..”
    ================================================================
    Ja raugās uz pasauli caur ulmaniskās loģikas prizmu, tad, protams, kļūst saprotamāka šmitiņu locīšanās:
    “Ja smagais, izšķirošais brīdis pienāktu, tad, caurmērā ņemot, no katras lauku sētas 1 vīra cilvēkam būs jāuzvelk uniforma. (..) Miers valda pie mūsu zemes robežām. Miers. Visu centīsimies veikt mierā, kārtībā, disciplīnā. Bet, ja tautai priekš 75 gadiem [ 1865 ] bija jāpasaka – miers nav miegs, tad šodien jāuzsauc: miers nav miegam. Gatavība – vispirms.” Kārlis Ulmanis, Ezerklaišos, 1940.g.10.februārī.

  7. Tizla vāvuļošana…

  8. Vai ir prātīgi piemērot šodienas morāles normas 2/3 gadsimtu veciem notikumiem, kad attiecības starp cilvēkiem un valstīm bija pilnīgi savādākas. Mēs jau nenosodām poļu panus, kas valdīdami Ukrainā pirms gadiem 300 dumpīgos zemniekus regulāri sēdināja uz labi noasinātiem mietiem. Tādi bija laiki , tādi bija tikumi. Staļins acīmredzot centās novilcināt laiku līdz savas armijas pārapbruņošanai ar jaunākajiem tankiem T-34 , KV-1 veco lūžņu BT-5, BT-7 un T-28 vietā. Tas ka viņš spēlēja savu spēli ar Hitleru jau pēc Anglijas un Francijas nevēlēšanās noslēgt savienību pret Vāciju, viņš noslēdza savienību ar Vāciju. Ģeniāls ļaundaris spēlēja savu spēli pret citu ģeniālu ļaundari. Kurš šo spēli uzvarēja, zināms no vēstures.

    • Nekādu spēli Staļins jau nu īpaši nespēlēja. Vienkārši atrada sev sabiedroto,kurš viņam piedāvāja atgūt reiz cara Krievijai piederējušās teritorijas. To,ka Hitlers spējīgs tam uzbrukt un nodarīt zaudējumus, viņš, šķiet, stūrgalvīgi neņēma vērā.

    • Esmu lasījis Tarass Buļba(latviešu valodā), kur ukraiņi slepkavoja arī zīdaiņus un spriežot pēc apraksta taisīja etniskās tīrīšanas, slepkavojot tos kas nebija ukraiņi(ieskaitot lietuviešus, kas acīmredzami tajā laikā ukraiņiem asociējās ar poļiem).

      Mēs nosodām Hitleru. Ar ko viņa sabiedrotais – Staļins ir labāks? Kāpēc Jums šeit rodas kaut kāda loģiskā pretruna? Kāpēc viņam tādi izņēmumi, ja pēc paša vārdiem bija tādi laiki? Abi ir “labie”. Hitlers izmantoja un iedvesmojās no armēņu genocīda, lai iznīcinātu ebrejus, jo Eiropa neko nedarīja kad jau bija par vēlu – tāds pats ir Staļina darbības rezultāts… interesanti, ka Staļins pat deva patvērumu armēņu genocīda īstenotājam… Abi labi saprata šos politiskos mehānismus un tos izmantoja maksimāli. Cietām mēs.

      Visa jūsu prātošana būtu saprotama, ja jūs būtu brits un uz kaut kādu Eiropas nomali bezkaislīgi raudzītos ar pētniecisku interesi ziņkāres apmierināšanai kā uz tādu skudru pūzni, kur vienas skudras izlaupa otras mītni un nogalina citas skudras. Neaptverami ir tas, ka atšķirībā no pārējiem, jūs šo abu personu rīcības skar personīgi – vai latvietis vai krievs, bet Staļins un Hitlers nomocīja tavu seņču radus un samaitāja dzīvi taviem seņčiem un pats galvenais – atstāja mantojumā globālu amnēziju par seņčiem un Stokholmas sindroma pilnu aptaurētu ļaužu masu, kas joprojām aizstāv un meklē attaisnojumus slepkavām. Var vēl saprast, ka tiem, kuriem tika nodarīts pāri un salauztas dzīves to dara tāpēc, ka tā ir dabiskā aizsargreakcija no tām šausmām atmiņā, kas bija jāpārdzīvo, bet kad tās vietā nāk jauna bezsmadzeņu paaudze, kas nav baiļu paralizēta un negrib domāt…

  9. Ja spēj paskatīties uz tā brīža situāciju, no tā laika pozicijam, tad var analizēt. Tagad sanāk tāda vāvuļošana, pēc kautiņa viegli vicināt kulakus.

  10. Ne tikai – Un Putina prātojumi par 1939. gada noziedzīgo darījumu raksturo Kremļa šodienas attieksmi pret Baltijas valstīm.- Tur arī Merkele, kura iebilst vel šodien pret NATO bāzēm Austrumeiropā… Un tā darbina to bloķējot – tas rāda, ka pakts faktiski darbojas…

  11. t.i. piestav Stalina pasaules redzejums??? Nevienam saisaule kautkas tik monstrozs var piestavet ka Stalina pasaules redzejums. Putins to ancuku var pats meginat uzlikt uz saviem pleciem, bet visa pasaule redz, ka tas nevienam nepiestav. Drizak, tads redzejums un alkas pec ta istenosanas iznicinas pasu redzetaju un sev ari lidzi, visus kas ar to saistijusies.

  12. Ja ņem vērā, cik gadi ir pagājuši bez sekām pieņēmējiem – vislielākā veiksme !

  13. Ar 220 000 attieksmi, kas 9.maijā pulcējās Pārdaugavā – arī vajadzēt rēķināties. Citādi vēl atkal no Rīgas pils izdzirdēsim to pašu attieksmi, ko nemīl atcerēties šmitiņi:
    “Pilsoņi, pilsones!
    Pēdējo 24 stundu notikumi ir saviļņojuši visus prātus, un es tādēļ uzskatu par savu pienākumu, kā es to arvien svarīgos momentos esmu darījis, jums visiem pateikt, ko valdība šajā brīdī domā un dara.
    Mūsu zemē kopš šī rīta ienāk padomju karaspēks. Tas notiek ar valdības ziņu un piekrišanu, kas savukārt izriet no pastāvošām draudzīgām attiecībām starp Latviju un Padomju Savienību. Es tādēļ vēlos, ka arī mūsu zemes iedzīvotāji ienākošās karaspēka daļas uzlūko ar draudzību. Tai pašā laikā jums jāzina, ka karaspēka kustībai jānotiek bez traucējumiem, un to jūs varat veicināt, ierobežojot pārlieko ziņkāri un atturoties no kārtības traucējumiem….”

    • Ej tirst, nacist ! Tev 220 000 bija tikai dzērāja murgos.

    • Tie bija nelikumiga uzurpanta Atbildēt

      Vardi. Ar savu apversumu, Ulmanim nebija nekada morala vai tiesiska pamata vairs runat tautas varda… Kaut gan vinam loti patika ta darit jo vina rokas bija vara un vins ar to rikojas pec savas labakas gribas un patikas. Bet ar savu uzrunu Usakovs ir polarizators, sabiedribas skelejs, varetu teikt pat slipets kuditajs… Tada plasa publiska sanaksme ignorejot valsts valodu it ka ta vairs neekstetu. Ists atbrivotajs!!! Un kam tas patika?

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Ko spēlēs jaunā partija?

Pieci no “Vienotības” aizgājušie Saeimas deputāti iesaistīsies kustībā “Mēs par”. Lai gan tai savu atbalstu izteikuši vairāki cilvēki, kuri līdz šim nav darbojušies politikā, būtisku daļu veido arī “vecie vēži”. Tostarp divi bijušie ministri, kuri pazīstami arī kā profesionāli mūziķi – pianists Daniels Pavļuts (iepriekš Zatlera Reformu partijas biedrs) un klarnestists Ints Dālderis (iepriekš darbojies Tautas partijā un “Vienotībā”).

Vai gaidāmā alkohola cenu kāpuma dēļ samazināsiet tā patēriņu?
Inguna Ebela: pret neziņotājiem vajadzīgas paraugprāvas (17)Mazā Ivana nāve Dubeņu mežā liek uzdot daudzus “kāpēc”. Zēna vecākiem, kaimiņiem, institūcijām, kuru pienākums palīdzēt nemīlētiem un neaprūpētiem bērniem, garāmgājējiem, autobusa
Vai Austrālijas latvieši aizmirsti? (13)Latvijas sūtniecību Kanberā!
"Nauda iztērēta, rezultāta nav". Kā jūs iespaidojis ģimenes ārstu streiks? (11)Bitīte Baune, Limbažu novads: “Mana ģimenes ārste streiko, bet tas mani īpaši nav iespaidojis, jo visus pakalpojumus, kas šobrīd vajadzīgi, saņemu vai
Draugiem Facebook Twitter Google+