Mobilā versija
+11.9°C
Ausma, Ausmis, Ingūna, Inguna, Inguns
Pirmdiena, 26. jūnijs, 2017
11. jūnijs, 2017
Drukāt

Palameika uzvar Prezidenta balvā, Kociņai vēl viens personīgais rekords (1)

Foto - Juris KalniņšFoto - Juris Kalniņš

Viena no pasaules labākajām šķēpmetējām Madara Palameika un šogad lielisku sniegumu rādošā Anete Kociņa sestdien Valmierā izcīnīja dubultuzvaru Valsts prezidenta balvas vieglatlētikā sacensībās.

Šķēpmešanā sievietēm pēc otrā mēģinājuma vadību ar 62,30 metrus tālu metienu pārņēma Kociņa, tomēr trešajā metienu sērijā Palameika bija 62,47 metrus tāla un svinēja uzvaru.

Kociņa šosezon regulāri sākusi mest 60 metru tālumā un pirms nepilna mēneša Ogrē, kad sasniedza 61,60 metrus, izpildīja pasaules čempionāta normatīvu. Savukārt sestdien viņa personīgo rekordu uzlaboja vēl par 70 centimetriem.

Šķēpmešanā vīriem labākais ar 84,08 metriem bija igaunis Magnuss Kirts, bet šī brīža labākais Latvijas šķēpmetējs Rolands Štrobinders meta 82,63 metrus tālu, izcīnot otro vietu.

Lielisku rezultātu tāllēkšanā sasniedza Jānis Leitis, kurš lēca 7,92 metrus tālu, turklāt piecos mēģinājumos viņš sasniedza 7,70 metru atzīmi. Arī šeit Latvija guva dubultuzvaru, otro vietu ar 7,81 metru izcīnot Elvijam Misānam.

Pēc vairākiem klusiem gadiem šosezon Leitis sasniedzis lielisku sportisko formu, jo maija beigās viņam sacensībās “Rīgas kausi” pietrūka vien 0,04 sekundes, lai labotu Latvijas rekordu 400 metru skrējienā.

Savukārt kārtslēkšanā vīriem droši uzvarēja Mareks Ārents. Viņš uzvaru nodrošināja jau ar pirmo lēcienu, noslēgumā apstājoties pie 5,40 metru atzīmes. Tāpat uzvaru 400 metru skrējienā dāmām guva Gunta Latiševa-Čudare (53,34 sekundes), bet vīriem to pašu paveica Austris Karpinskis (47,31 sekunde).

100 metru sprintā dāmām personīgo rekordu sasniedza un uzvaru izcīnīja Sindija Bukša, skrienot 11,81 sekundē, bet trešā ar 12,02 sekundēm bija Anna Paula Auziņa. Tikmēr identiskā distancē vīriem ar 10,52 sekundēm droši uzvarēja spēcīgais lietuvietis Rītis Sakalausks, kamēr labākais no Latvijas bija sesto vietu izcīnījušais Jānis Mezītis – 10,82 sekundes.

Vesera mešanā dāmām ar 67,72 metriem uzvarēja Hanna Mališčaka no Baltkrievijas, bet labākā no Latvijas pārstāvēm bija Eva Rudzīte, kura rīku raidīja 42,56 metrus tālu un ierindojās piektajā vietā. Lodes grūšanā vīriem pārsteidzoši labu rezultātu sasniedza pieredzējušais Māris Urtāns, kurš ar 19,10 metriem izcīnīja otro vietu, par 57 centimetriem atpaliekot no lietuvieša Šarūna Baneviča, bet 3000 metru šķēršļu skrējienā uz goda pjedestāla trešā pakāpiena kāpa Kristīne Jevsejeva no Latvijas, finišējot pēc 11 minūtēm un 48,86 sekundēm. Viņa uzvaru guvušajai igaunietei Olgai Andrejevai piekāpās par 18 sekundēm.

Trīssoļlēkšanā dāmām uzvarēja baltkrieviete Vajaleta Skvarcova, kura bija 13,71 metru tāla bet latviete Māra Grīva ar 13,52 metriem izcīnīja trešo vietu. Tikmēr 1500 metru skrējienā vīriem trešo vietu guva Uģis Jocis, kaut finiša taisnē viņš ieskrēja kā pirmais. Jocis finišēja pēc trim minūtēm un 51,20 sekundēm, kamēr uzvaru izcīnīja igaunis Kaurs Kivistiks.

800 metros dāmām uzvarēja lietuviete Monika Elenska, bet labākā no Latvijas bija ceturto vietu izcīnījusī Patrīcija Cīrule – divas minūtes un 10,10 sekundes, bet 5000 metros vīriem ar rezultātu 14 minūtes un 14,19 sekundes ļoti stabili otro vietu izcīnīja Jānis Girgensons, par astoņām sekundēm piekāpjoties lietuvietim Simam Bertašim.

Tikmēr augstlēkšanā vīriem uzvaru ar 2,20 metriem izcīnīja lietuvietis Andrus Glebausks, bet Jānis Vanags no Latvijas ar 1,95 metriem izcīnīja ceturto vietu.

4×100 metru stafetē dāmām ar rezultātu 45,91 sekunde izcīnīja Latvijas komanda, kas sastāvēja no Bukšas, Auziņas, Diānas Dakteres un Paulas Sprudzānes, bet 4×100 metros vīriem Latvija ar 42,25 sekundēm palika pēdējā starp divām finišu sasniegušajām komandām.

Kopvērtējumā pēc pirmās dienas Latvija ar 136 punktiem ir līderpozīcijā, bet Igaunijas un Lietuvas sportisti iekrājuši attiecīgi 127 un 110 punktus.

Sacensību pirmsākumi meklējami 1995. gadā, kad Valmierā savā starpā sacentās četru Latvijas novadu un Rīga komandas, bet 2012.gadā Valsts prezidenta balva vieglatlētikā kļuva par starptautiska mēroga sacensībām starp Baltijas valstu izlasēm.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+