Palasiet Karaganovu 0
Klausījos nesenās debates par ārpolitiku Saeimā. Radās iespaids, ka “Saskaņas centra” deputāti, kas uzstājās vairāk nekā citu partiju pārstāvji, bija izstrādājuši kopīgu taktiku – pozicionēt sevi par sociāldemokrātiem; aicināt atslābt ES jautājumos un tā vietā skatīties Krievijas virzienā.
Vēl piedevām esot jāaizstāv cilvēktiesības visai savdabīgā veidā – aizejot no Afganistānas. Kādēļ šādi akcenti? Tā izskatās pēc senas stratēģijas rūpīgas kopšanas. Vēl 90. gadu sākumā Krievijas politologs Sergejs Karaganovs ieteica, kā atgūt Krievijas ietekmi un īstenot intereses tajās teritorijās, kas zaudētas, sabrūkot PSRS. Viņa stratēģijas pamatā ir: vājināt šīs valstis – jo vājāka ES, jo vājākas tās dalībvalstis un otrādi; jo vājāka NATO, jo vājāka Latvija, un otrādi. Atcerēsimies, cik izmisīgi bija centieni bremzēt Latvijas iestāšanos abās organizācijās, manipulējot ar Latvijas slāvu tautu cilvēkiem, kurus pieskaita krieviski runājošajiem. Tika rīkotas krievu skolu aizstāvības demonstrācijas, Latvija apsūdzēta par cilvēktiesību pārkāpumiem starptautiskās organizācijās, apzināti ignorējot vēstures faktus par okupāciju un uzturot mītu par Latvijas brīvprātīgu pievienošanos PSRS. Vēl mūsdienās šīs propagandas upuri tiek 9. maijā pulcēti pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, lai uzturētu nevajadzīgu spriedzi Latvijas sabiedrībā.
Mazajā grāmatiņā ”Politikas mazais leksikons”, ko 2006. gadā apgādā ”Zvaigzne”, par saviem politoloģijas studentiem domājot, izdeva tagadējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks, ir sadaļa, kuru sauc ”Karaganova doktrīna”.
Citēšu: ”Krievijas politologa un valdības padomnieka Sergeja Karaganova izstrādātais principu kopums ar mērķi veicināt Krievijas ietekmi tā sauktajās tuvajās ārzemēs, kur Krievija zaudēja savu ietekmi pēc PSRS sabrukuma. Būtībā tā ir imperiālistiska politika, kas balstīta uz reāl-politiskiem apsvērumiem. 1992. gadā S. Karaganovs pamatoja Krievijas ietekmes saglabāšanu ar trim faktoriem.
Pirmkārt, zaudētajās teritorijās joprojām ir skaitliski lielas krievu kopienas, ar kuru palīdzību Maskava var nodrošināt savu interešu īstenošanu neatkarību ieguvušajās valstīs.
Otrkārt, lai panāktu savu ietekmi, jāizmanto ekonomiskās sviras un investīcijas. Treškārt, jāpanāk krievu valodas lomas saglabāšana un iespējama divvalodība šajās valstīs. Bez tam S. Karaganovs ieteica Krievijas interesēs aktīvi izmantot cilvēktiesību jautājumu Baltijas valstīs.” Šogad aprit tieši 20 gadi kopš doktrīnas izstrādes. Tās īstenotāji ir strādājuši neatlaidīgi un sasnieguši daudz ko tādu, kas Latvijas drošībai par labu nenāk. 18. februāris, domājams, parādīs, kur šādām doktrīnām un to īstenotājiem vieta.
