Ko novados dara, lai dzimtu vairāk bērnu? “LA” aptauja 3
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pētījumā secināts, ka demogrāfiskā situācija ir galvenais drauds reģionu attīstībai. Vaicāju novadu vadītājiem, kas tiek darīts šo draudu novēršanai.
Vents Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs: “Lai atbalstītu ģimenes vērtības, mēs savā novadā šogad uzsākām jaunu tradīciju – Starptautiskajā ģimenes dienā dāvinājām sudraba karotītes ar novada ģerboni un bērna vārda gravējumu 68 iepriekšējā gadā dzimušajiem mazuļiem. Jā, šāda veida svētki ir ļoti svarīgi, tajā pašā laikā vēlos uzsvērt – galvenais tomēr ir jaunu darba vietu radīšana. Ilgus gadus Latvijā centās cilvēkiem iestāstīt, ka visu sakārtos brīvais tirgus. Diemžēl tā vairāk vai mazāk notika tikai Rīgā, Pierīgā un vēl dažās lielajās pilsētās. Skaidrs, ka privātais bizness cenšas ieguldīt naudu Rīgā, nevis Valkā, jo galvaspilsētā ir iespējas nopelnīt vairāk. Valstij vajadzētu klasisku attīstības banku, kas ir gatava investēt reģionos, arī tādās ražošanas nozarēs, kas uzreiz varbūt nedod lielu peļņu, bet ilgtermiņā dotu labu pienesumu dažādās nozīmēs. Un vajadzētu arī ļaut pašvaldībām nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā tas ir Vācijā, Ungārijā, Igaunijā. Mūsu sadraudzības pilsētas pašvaldībai Ungārijā pieder gan restorāns, gan atrakciju parks, kas strādā labi. Latvijā diemžēl tas nav iespējams.”
Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs: “Vēlos dalīties negaidītā atklājumā, ko guvām savā pētījumā par demogrāfisko situāciju novadā. Uz jautājumu, kas ir svarīgākais, lai ģimenes laistu pasaulē trešo bērniņu, pēdējās vietās ierindojās atbildes par materiālajiem labumiem, piemēram, lai pašvaldība ģimenei uzdāvina datoru. Ģimenes uzsvēra, ka svarīgi, lai vasarās nodrošinātu bērniem darba iespējas. Norādot, ka, pirmkārt, darbs ļautu bērniem pašiem kaut ko nopelnīt, otrkārt, darbs vislabāk audzina jauno cilvēku. No valsts sagaidām vienu – maksimāli labvēlīgu augsni uzņēmējdarbībai. Kamēr tas nebūs nokārtots, kā nākas, dzimstība mūs neapmierinās. Lai arī mūsu novadā brīvpusdienas bērni saņem līdz 7. klasei ieskaitot un ģimenēm par katru jaundzimušo pašvaldība piešķir 200 eiro pabalstu, tik un tā ģimenes nesteidzas kļūt kuplākas. Pirmais nosacījums ir, lai būtu normālas darba iespējas, kas dod paļāvību šodienai un ticību nākotnei.”
Jānis Dimitrijevs, Viesītes novada domes priekšsēdētājs: “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsvēris, ka reģionos nedrīkstam pieļaut dzīves kvalitātes pasliktināšanos, lai mēs nenokļūtu lejupejošā spirālē, kur mazāk pakalpojumu veicina iedzīvotāju aizplūšanu, savukārt iedzīvotāju aizplūšana ļauj piedāvāt aizvien mazāk pakalpojumu. Mēs Viesītes novadā esam gandarīti, ka spējam saviem iedzīvotājiem nodrošināt dažādus pakalpojumus: mums ir divi bērnudārzi, sporta skola, mūzikas skola, mākslas skola, vairākas ģimenes ārsta prakses un aptiekas, veselības un sociālās aprūpes centrs, jauniešu iniciatīvu centrs. Taču viss nav atkarīgs tikai no mums pašiem. Vairāk vajadzētu palīdzēt valstij. Vispirms – radīt priekšrocības sīkražotājiem. Mēs nevaram gaidīt, ka pēkšņi kāds investors vēlēsies novadā atklāt lielu ražotni. Bet nelielas ražotnes taču iespējamas. Kamēr neradīsies jaunas darba vietas, nevaram gaidīt demogrāfiskās situācijas uzlabošanos. Novadā joprojām dzimstība ir mazāka par mirstību, vēl arvien daļa cilvēku dodas prom. Tas, ka ir arī tādi, kas pēc laika atgriežas, ir pārāk mazs mierinājums.”
Sandra Kapteine, Rugāju novada domes priekšsēdētāja: “Mūsu novads ir draudzīgs ģimenēm ar bērniem, pirmajā klasē pirms gada bija 20 skolēnu, arī šoruden nebūs sliktāk, tomēr, lai demogrāfiskā situācija būtu vēl labāka, mums vajadzētu divas lietas – uzņēmumu, kas dotu darba vietas tieši sievietēm, un brīvus dzīvokļus jaunajām ģimenēm.”
