Paldies, Klāra, jeb kāpēc 8. martu svinam tieši šajā dienā 3
Varbūt šķitīs paradoksāli, taču Starptautiskā sieviešu diena, kas tagad galvenokārt asociējas ar pavasari, sievišķību un romantiku, sākotnēji bija ieplānots kā izteikti politisks pasākums, kas turklāt vēl iemantoja visnotaļ negaidītu kāda sava laikabiedra vērtējumu: “…tas ir vienīgais vīrietis mūsu šņukstošajā partijā.”
Un viss saistās ar tādas Klāras Cetkinas vārdu, kura ir ievērojama vācu sociāldemokrātiskās kustības figūra. Raugi, šī partijas aktīviste, izdevumu Gleichheit (Vienlīdzība) un Leipziger Volkszeitung redaktore, skaļu politisko ievadrakstu autore, enerģiski uzstājās pret tradicionālo vācu sieviešu likteni, kuru, kā viņa pauda, ierobežoja trīs lielie “K”: Kuche, Kinder, Kirche (virtuve, bērni, baznīca). Tomēr attiecīgā pasākuma rīkošanas ideja nepiederēja viņai.
Jau 1857. gada pavasaris Ņujorkas Manhetenas iedzīvotājiem bija saglabājies atmiņā ar tukšo kastroļu skaņu, jo tieši ar šiem atribūtiem rokās Ņujorkas tekstilnieces uzstājās pret niecīgo atalgojumu, atbaidošajiem darba apstākļiem un to, ka sievietēm nav vēlēšanu tiesību. Aizkulisēs un pilnībā neoficiāli to iedēvēja par “sieviešu dienu”. Pēc 51 gada demonstrācija atkārtojās, un drīz tādas sāka rīkot arī citās valstīs.1910. gadā Otrajā starptautiskajā sieviešu sociālistu konferencē Kopenhāgenā Klāra Cetkina piedāvāja iedibināt Starptautisko sieviešu solidaritātes cīņā par ekonomisko, sociālo un politisko līdztiesību dienu. Ideju kvēli atbalstīja 17 valstu pārstāves. Taču arī vēl tajā reizē neizvēlējās konkrētu datumu, un nākamos trīs gadus to atzīmēja dažādos laikos. Tikai 1914. gadā, sakrītot ar pirmo pavasara sestdienu, Starptautisko sieviešu dienu atzīmēja astotajā martā, un kopš tā laika tā allaž saistīta tieši ar šo datumu.
