Paldies Zigfrīdam Muktupāvelam! 0
No atsauksmēm par “LA” 13. jūnijā publicēto Ilzes Pētersones rakstu “Kapaplāksne stepē latvietim” par Zigfrīda Muktupāvela tēvabrāļa likteni izsūtījumā Kazahstānā.
Aina: “Arī mana mamma tika represēta. Lasot rakstu, sāku atcerēties uzrakstus uz konvertiem… Bet savus pēdējos dzīves gadus varēja pavadīt tikai Strenču slimnīcā. Pati viņa neko nemācēja pastāstīt. Paldies Zigfrīdam, ka viņš uzzina patiesību. Izlasot arī es raudu.”
Rīta koks: “Šī boļševiku un komunistu organizētā vara apzināti iznīcināja cilvēkus. Kāds bija varas vadoņu mērķis. Primitīvs – personīgie labumi, neierobežota vara, spēja manipulēt ar cilvēku prātiem. Vēl drausmīgāk, ka komunistu noziegumu attaisnošanas sērga no Krievijas tiek ievazāta Eiropā. Krievu fašisti pat tiek ievēlēti Eiroparlamentā.”
jā: “Bet ir arī pret to tumsonību jācīnās un ne vien jāšausminās. Pagaidām tas vēl iespējams ar demokrātiskiem līdzekļiem, – ar tāda Saeimas sastāva ievēlēšanu, kas spēj okupācijas sekas reāli likvidēt.”
Jānis: “Ždanoka, lasi, uzzini Latvijas vēsturi!”
Es: “Zigfrīds ir gaišs cilvēks, jo “Bez Tabu” es skatos tikai tad, kad programmu vada viņš. Vēlu vairs nekad nezaudēt saikni ar savējiem, jo tikai tā ir vērtība. Tāpēc mēs esam te, lai turētos kopā un viens otru atbalstītu.”
Jānis: “Man arī bija tā “laime” 1956. gadā piedzimt Karagandā, kur nodzīvoju 19 gadus un 1975. gada decembrī devos uz Latviju. Tāpēc es nesaprotu latviešus, kuri negrib dzīvot savā valstī. Man Latvija bija kā ideāls, un es īstenoju savu sapni – tēva vietā atgriezos Dzimtenē.”
Zuze: “Kad kārtējo reizi kaut ko tādu lasu vai skatos, tad dvēsele kliedz! Kas vispār tie ir par cilvēkiem, kas to visu attaisno, pat noliedz un vēl slavina “dižo” Staļinu? Kas tie ir par cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā un izliekas, ka nekas tāds nav noticis?”
Rasma: “Kaut vairāk būtu šādu rakstu… Nevis tikai muļķības par “sabiedrības krējumu”. Novēlu Zigfrīdam to labāko.”
