Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
5. decembris, 2012
Drukāt

Palestīniešu pašpārvalde draud Izraēlu sūdzēt starptautiskajā tiesā

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Izraēlas paziņojums paplašināt apmetņu celtniecību okupētajās palestīniešu teritorijās izpelnījies plašu starptautisko nosodījumu, Britānijai un Francijai pat piedraudot no ebreju valsts atsaukt savus vēstniekus.

 

Tiesa, Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņojis, ka negrasās ļauties starptautiskajam spiedienam un īstenos plānu par jaunu trīs tūkstoš māju celtniecību Austrumjeruzalemē un Rietumkrastā.

 

Nāvējošs trieciens miera sarunām

Ar paziņojumu izvērst apmetņu būves un palestīniešu pašpārvaldei neizmaksāt okupētajās teritorijās nodokļos iekasētos 460 miljonus šekeļu (64 miljoni latu) Izraēla nāca klajā pēc pagājušās nedēļas balsojuma ANO, pēc kura Palestīnas pašpārvaldei, spītējot ASV un Izraēlas pretestībai, tika noteikts pieaicinātās valsts statuss. “Uzbrukumi Izraēlas valsts cionistiskajam raksturam mums uzliek par pienākumu palielināt apmetņu būvju plānus visās teritorijās, kurās valdība lēmusi ieviest savu kārtību,” būvju uzsākšanu pamatoja Netanjahu.

Izraēlas plānus nosodījusi virkne pasaules līderu. ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns paudis, ka Telavivas ieceru īstenošana būs “nāvējošs trieciens iespējamajam divu valstu risinājumam”. Eiropas Savienības ārlietu un drošības politikas augstā pārstāve Ketrīna Eštone savā paziņojumā izteica “ārkārtīgu uztraukumu” par jaunu būvju celtniecību okupētajās teritorijās. Ar līdzīgu paziņojumu klajā nākusi arī Izraēlas tuvākā sabiedrotā ASV.

Baltā nama pārstāvis Džejs Kārnijs raidsabiedrībai BBC sacīja: “Mēs aicinām Izraēlas vadītājus pārdomāt šādus vienpusējus lēmumus. Šīs darbības nav produktīvas un tiešo sarunu atsākšanu padara grūtāku.”

Tikmēr palestīnieši vērsušies ANO Drošības padomē, lūdzot to nepieļaut Izraēlas apmetņu celtniecību. Palestīniešu pašpārvalde arī piedraudējusi pret ebreju valsti vērsties starptautiskajās tiesu iestādēs, to apsūdzot kara noziegumos.

 

Vēstniekus izsauc 
uz sarunām

Taču izraēlieši apņēmušies neļauties starptautiskajam spiedienam. “Izraēla turpinās aizstāvēt savas vitālās intereses pat iepretim starptautiskam spiedienam, un lēmumā par apmetņu būvēm izmaiņu nebūs,” tiešs savā atbildē vairāku valstu paustajam nosodījumam bija Izraēlas valdības vadītājs. Izraēla plāno apmetnes būvēt Rietumkrastā esošajā tā dēvētajā E1 apvidū, kas atrodas starp Jeruzalemi un Maaleh Adumimas kolonistu apmetni.

Lai paustu neapmierinātību ar šo lēmumu, Britānija, Francija, Spānija, Dānija, Zviedrija un Austrālija uz konsultācijām šajās dienās izsaukusi Izraēlas vēstniekus.

Kaut diplomātiskās attiecības starp Izraēlu un rietumvalstīm kļuvušas visnotaļ saspringtas, Francijas prezidents Fransuā Olands uzsvēris, ka nevēlas pievērsties sankciju noteikšanai, bet tā vietā koncentrēties uz Izraēlas pārliecināšanu.

“Šoreiz nebūs tikai sodīšana. Pret Izraēlu tiks sperti reāli soļi,” sarunā ar Izraēlas laikrakstu “Haaretz” uzsvēris kāds augsta ranga diplomāts.

 

Nepilda solīto
apmetnes_8

Tā dēvētais E1 koridors ir stratēģiski svarīgs, un iepriekš izraēliešu amatpersonas starptautiskajai sabiedrībai bija solījušas tur nesākt apmetņu celtniecību. Taču šoreiz Netanjahu novērsies no šīs apņemšanās un devis zaļo gaismu būvniecības darbiem. “Šāds Izraēlas solis varētu iedragāt arī diplomātiskās attiecības ar tās tuvākajām sabiedrotajām – Savienotajām Valstīm,” secina raidsabiedrība BBC, skaidrojot, ka jauno apmetņu būve Rietumkrastu sašķels divās daļās, palestīniešu teritorijas nošķirs no Jeruzalemes un Palestīnas valsts izveides ideju padarīs par teju neīstenojamu. Uz līdzīgām sekām apmetņu būvei norādījusi arī palestīniešu pašpārvalde.

Pēc tam kad Izraēla 1967. gadā okupēja Rietumkrastu un Austrumjeruzalemi, tā tur uzbūvējusi vairāk nekā simt apmetnes, kurās mitinās aptuveni pusmiljons izraēliešu. Saskaņā ar starptautiskajiem likumiem šādu apmetņu būve ir nelikumīga, un izraēliešu ēku celtniecībai nosodījumu vairākkārt paudušas virkne valstu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+