Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
1. novembris, 2013
Drukāt

Pašvaldības maznodrošinātajiem palīdz maksāt par ārstēšanos

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Maznodrošinātie iedzīvotāji, it īpaši vientuļie pensionāri, kuri nevar nopirkt visas ārsta izrakstītās zāles, salabot zobus vai ārstēties slimnīcā, var cerēt tikai uz pašvaldības pabalstu, kas dažos novados ir 10, bet citviet – pat 300 latu gadā.

Lielās pilsētās dāsni pabalsti


“Katru gadu mums, pensionāriem, pašvaldība atmaksā 25 latus par zāļu iegādi, slimnīcā dienā varam maksāt tikai četrarpus latus, jo pārējo sedz pašvaldība. Man draudēja redzes zudums, tādēļ pašvaldība palīdzēja izkārtot acu operāciju, un tagad varu redzēt bez brillēm. Arī citi mūsu seniori, kas vēršas pēc palīdzības, to vienmēr saņem,” stāsta Ventspils pensionāru biedrības “Liedags” vadītāja Līga Kristovska.

Šobrīd Ventspilī pabalstus veselības aprūpes izdevumu segšanai var saņemt pensionāri un invalīdi, kam mēneša ienākumi ir līdz 169 latiem. Arī tie, kuru pensija nepārsniedz 191 latu mēnesī, var saņemt 25 latu pabalstu medikamentu iegādei. Pavisam to saņem gandrīz 6000 ventspilnieku. “Mēs neņemam vērā piemaksu pie pensijas par nostrādātajiem gadiem, tādēļ pašvaldības pabalstus var saņemt daudz senioru. Uzreiz pēc pensiju indeksācijas valstī paaugstinām arī ienākumu līmeni, lai dažu latu pielikuma dēļ pensionāri un invalīdi nezaudētu iespēju saņemt šo palīdzību,” atklāj Ventspils Sociālā dienesta sociālās palīdzības galvenā speciāliste Dace Roģe.

Šogad pabalstiem ventspilnieku veselības aprūpei vien (neskaitot svētku pabalstus) izlietoti gandrīz 130 tūkstoši latu, jo cilvēki ar pašvaldības finansiālu atbalstu var ārstēties slimnīcā, apmeklēt ģimenes ārstu un speciālistus, labot zobus utt.

“Daugavpilī pensionāri bieži lūdz naudu kataraktas operācijai, kas šeit vienai acij maksā 240, bet Rīgā – vairāk nekā 400 latu. Šādos gadījumos pabalsta apmērs var būt pat 300 latu,” stāsta Daugavpils Sociālo lietu pārvaldes sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Tatjana Bulvāne. Ik gadu vienreizēju veselības aprūpes pabalstu saņem ap tūkstoš pilsētnieku, bet pavisam Daugavpils pašvaldībā ir 47 pabalstu veidi, un sociālajai aizsardzībai pērn tērēti 5,8 miljoni latu. Veselības aprūpes pabalstu (Ls 70) var saņemt arī tie pensionāri un invalīdi, kuriem ienākumi pēc nodokļu nomaksas uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 170 latus (agrāk 140 latus). Pašvaldība arī palīdz iegādāties medikamentus, labot un protezēt zobus, ārstēties no alkohola, narkotisko vielu, datoru vai azartspēļu atkarības, apmeklēt speciālistus un veikt operācijas. Pensionāriem un invalīdiem tiek apmaksāta arī trīs dienu ārstēšanās slimnīcā.

Jēkabpilī pabalsta maksimālais apmērs ir simt lati vientuļajiem senioriem un invalīdiem, bet ģimenēm, kuru ienākumi nepārsniedz minimālo mēnešalgu valstī, – 150 lati gadā. Tiek apmaksāti arī zobu ārstēšanas un protezēšanas izdevumi – ne vairāk par 25% no minimālās algas, bet bērniem invalīdiem arī medicīnas preču iegāde.

Jelgavā 100 latus veselības uzlabošanai piešķir tiem, kuri sasnieguši 100 gadu vecumu. Bet tie, kuru ienākumi nepārsniedz 140 – 160 latus mēnesī, var saņemt 80 latu pabalstu zāļu iegādei, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā vai tiek kompensētas 50% apmērā, 70 latus – zobu protezēšanai, ārstēšanās izdevumiem – 40 latus, higiēnas precēm – 120 latus, bet briļļu iegādei – 40 latus.

Rīgas pašvaldība atbalstu Ls 50 apmērā pacienta iemaksu vai zāļu un medicīnisko līdzekļu, kas iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā, segšanai var saņemt tikai tie pensionāri vai invalīdi, kuru ienākumi uz ģimenes locekli nepārsniedz 135 latus, bet vientuļajiem – 165 latus mēnesī. Pērn šo pabalstu saņēma 5370 rīdzinieki. Vēl pabalstu var saņemt inkontinences līdzekļu (ja ir urīna noplūdes) iegādei – līdz 240 latiem gadā, bet ne zobārstniecībai, ne jaunu briļļu iegādei tie nav paredzēti.

Liepājā sociālās palīdzības latiņa pacelta augstāk – līdz 180 latiem mēnesī, kā arī pieejams atbalsts zobu protezēšanai un labošanai. Rēzeknē veselības aprūpes pabalsta nav vispār.

Novados – 
cik ļauj rocība


“Laukos labi tam, kuram piešķirts trūcīgā statuss. Piemēram, manu palīgstrādnieku notrieca mašīna, salauza atslēgas kaulu un ribas. Viņš Ogres slimnīcā ārstējās nedēļu, un sociālais dienests to apmaksāja. Vienai kaimiņienei operācijai vajag 500 latus, bet tur gan pašvaldība nespēj palīdzēt, naudu solījis aizdot dēla darba devējs,” stāsta Māra no Ogres novada. Šajā novadā tikai mazturīgie var saņemt vienreizēju pabalstu līdz 100 latiem par ārstēšanos slimnīcā.

Priekuļu novadā pašvaldība sniedz 200 latu palīdzību arī tiem mazturīgajiem, pārsvarā pensionāriem, kuriem vajadzīga dārga sirds operācija vai gūžas endoprotezēšana. Līdzīga prakse ir arī Cēsu novadā, kur pabalstu endoprotezēšanas izdevumu daļējai segšanai piešķir 25% apmērā no izmaksām, bet nepārsniedzot 250 latus trīs gadu laikā. Arī Bauskas novada pašvaldība ar 250 latiem atbalsta tos maznodrošinātos iedzīvotājus, kuri ir smagi slimi, bet kuriem nav paredzēta valsts finansēta palīdzība. Pabalstu operāciju un onkoloģisko slimību ārstēšanai 50% apmērā, bet ne vairāk kā 150 latus gadā piešķir arī Kokneses pašvaldībā. Ķekavas trūcīgajiem un maznodrošinātajiem naudas pabalsts locītavu endoprotezēšanai var sa-sniegt 300 latus, par ārstēšanos slimnīcā līdz 140 latiem vienai ģimenei, bet bērniem ar invaliditāti rehabilitācijas pakalpojumu segšanai – līdz 200 latiem gadā.

Tikmēr Valkas novadā trūcīgajiem veselības aprūpes pabalsts ir 10 latu, tikpat arī nestrādājošu pensionāru vai invalīdu pārim, kuru kopējie ienākumi nepārsniedz 300 latus mēnesī, bet vientuļš pensionārs vai invalīds var saņemt līdz 15 latiem gadā.

Taču ir arī novadi, kur pabalsts veselības aprūpei nav paredzēts vai, ja tas ir, tad tikai tādā gadījumā, ja pašvaldības budžetā šim mērķim atliks līdzekļi.

Fakti


2010. gadā pacientu organizācijas “Sustento” hroniski slimu cilvēku vidū veiktais pētījums liecina, ka 55% cilvēku ienākumi ir tik mazi, ka viņi nevar samaksāt ārstēšanās izdevumus, 34% trūkst līdzekļu zāļu iegādei, 31% nevar atļauties ārstēties slimnīcā, bet 20% – veikt izmeklējumus.

ES vidēji par ārstēšanos un medikamentiem pacientiem pašiem jāpiemaksā 14,4%, Latvijā – 30% (Francijā – 7,4%, Lielbritānijā – 11,1%, Vācijā – 13%, Igaunijā – 19,7%).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+