Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
1. novembris, 2016
Drukāt

ALA vadītājs: Ziņu, ka Latvijā dzīvo daudz gudru cilvēku, vajadzētu izplatīt pasaulē (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pēteris Blumbergs

Pēteris Blumbergs, advokāts Vašingtonā un Amerikas Latviešu apvienības (ALA) valdes priekšsēdētājs, jau divdesmit gadus piedalās politiskajā darbā, īpaši tagad, kad Krievija turpina īstenot savas imperiālistiskās ambīcijas. Viņa vadītā apvienība aktīvi seko līdzi ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņai.

 

– ALA nav kaut kāda savrupa latviešu organizācijai, tai pievērš uzmanību Amerikas politiķi. Kā tas izpaužas?

P. Blumbergs: – Politiķi izrāda interesi par Austrum­eiropas izcelsmes amerikāņiem. Amerikas Latviešu apvienība ir daļa no Apvienotās baltiešu komitejas, kur darbojas lietuviešu, latviešu un igauņu izcelsmes amerikāņi. ALA sastāv arī Centrālās un Austrumeiropas apvienības komitejā, kuru izveidojuši poļi, ungāri, arī ukraiņi, armēņi, čehi…

Gan šajās, gan arī iepriekšējās ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās prezidenta kandidāti tikās ar Centrāleiropas un Austrumeiropas apvienību. Hilarijas Klintones kampaņas organizatori mums ir bijuši īpaši pretimnākoši. Ar Donaldu Trampu ir grūtāk sazināties, bet es zinu, ka viņš nesen viesojās Čikāgā un uzrunāja poļu izcelsmes amerikāņu asociāciju. Tātad arī viņš ir sācis saprast, ka prezidenta kandidātam ir jābūt draudzīgākam pret austrumeiropiešiem.

Prezidenta amata kandidāti interesējas, kas mums ir svarīgi, kas ir mūsu darba kārtībā.

Apvienotā baltiešu komiteja un ALA sagatavoja un izplatīja dokumentu, atsaucoties uz rakstu “New York Times”, kurš bija publicēts 20. jūlijā un kurā republikāņu izvirzītais kandidāts Tramps bija apšaubījis transatlantisko attiecību svarīgumu. Savā paziņojumā uzsvērām šo attiecību nozīmi, Latvijas devumu NATO. Mēs esam par stipru NATO un drošību kopumā, īpaši izceļot NATO 5. panta svarīgumu, nosodām Krievijas karadarbību Ukrainā un Krimas aneksiju.

Ņemot vērā ASV likumus, organizācijas nedrīkst atbalstīt vienu vai otru prezidenta amata kandidātu, bet mēs varam vienmēr ieņemt atbalstošu pozīciju svarīgos jautājumos, nostājā, ko kandidāti pauž.

– Vai Apvienotajā baltiešu komitejā, kur ir gan latviešu, gan lietuviešu un igauņu izcelsmes amerikāņu organizācijas, rodas arī kādas domstarpības, vai procesi virzās gludi, bez strīdiem?

– Mēs darbojamies pēc consensus jeb vienprātības principa – visām trijām organizācijām ir jāpiekrīt, ja mēs grasāmies ieņemt kādu pozīciju.

Apvienotā baltiešu komiteja ļoti aktīvi piedalās sarunās ar ASV Kongresa un valdības pārstāvjiem. ASV Valsts departamentā ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu birojs, kurš mūs regulāri informē par departamenta prioritātēm Baltijas reģionā. Katru ceturksni tiekamies ar Baltijas valstu vēstniekiem, viņu padomdevējiem, lai pārrunātu prioritātes un turpmākos plānus.

– Vai jūs iesaistāt arī mūsdienu iebraucējus?

– Viņi vienmēr ir gaidīti. Visas nosauktās organizācijas tika dibinātas pirms sešdesmit gadiem. ALA valdē ir arī cilvēki no jaunās diasporas. Par jauniebraucējiem bieži dēvē ne tikai tos, kas Amerikā ieradušies pēdējos gados, bet arī tos, kas tur dzīvo jau divdesmit gadus. Pēdējie par to apvainojas, jo neesot nekādi jauniebraucēji, tāpēc es šī vārda vietā saku jaunā diaspora.

– Vai tas, ka republikāņu partija, kurai vienmēr bijusi sava stingra nostāja un ideoloģija, nav spējusi piedāvāt neko labāku par Trampu, neliecina, ka Amerikā ir pamatīgas problēmas, cilvēki ir neapmierināti ar dzīvi un viņi raugās uz šo kandidātu kā glābēju?

– Es to apstrīdu. Piedzimu un uzaugu Čikāgā latviešu ģimenē, mājās runājām latviski, tāpēc mana pirmā valoda, ko iemācījos, bija mātes un tēva valoda. Taču es atbalstu amerikāņu vērtības un pieeju sabiedriskajiem procesiem. Šajā ziņā esmu ļoti optimistisks un tāpat kā daudzi amerikāņi esmu par “can do” (varam izdarīt) – atrisināsim problēmas un skatīsimies uz priekšu. Tāpēc nedomāju, ka Trampa popularitāte nāk no tā, ka mēs kā valsts ejam uz leju. Pasaulē notiek lielas pārmaiņas, un Amerika ir daļa no pasaules ar jaunajām tehnoloģijām, kur vairs nevajag tik lielu darbaspēku kā iepriekš. Mēs pārejam uz pakalpojumu ekonomiku. Tie ir lēni viļņi, kas kustas ne tikai ASV, bet arī Lielbritānijā, Francijā un citur. Streikotāji, piemēram, Francijā nav aklimatizējušies jaunajai ekonomikai, viņi protestē, jo nevēlas pielāgoties darbam jaunos ap­stākļos. Arī Amerikā tā ir problēma, tāpēc ir jāizgudro veids, kā visu tautu pielāgot jaunām ekonomiskām attiecībām.

Cilvēki jau neiemīl Trampu kā kandidātu, viņiem iepatīkas tā koncepcija, ko viņš pārstāv, jo tā ir virzīta uz pārmaiņām.

Es ļoti negatīvi raugos uz to, ka Tramps Putinu dēvē par varenu valdnieku, bet es domāju, ka mēs vēl varam iespaidot viņu šajā jautājumā. Viņa viceprezidenta amata kandidāts Maiks Penss debatēs sacīja, ka Tramps neesot nobriedis politiķis un nezina, kā atbildēt uz visiem jautājumiem.

– Par ko jūs pats balsosiet?

– Es pārstāvu ALA un esmu nolēmis to neatklāt. Organizācija man lūdza, lai es nepaužu savas personīgās domas.

– Jūsu vadītā organizācija palīdz aizpildīt tos robus, ko nespēj Latvijas valdība. Piemēram, sniedzat finansiālu atbalstu trūcīgajām daudzbērnu ģimenēm.

– Viena no ALA jomām ir sadarbība ar Latviju. Mēs šogad piešķīrām 207 tūkstošus dolāru daudzbērnu ģimeņu atbalstam un mācību stipendijām. Latvijas Bērnu fonds mums palīdz atrast ģimenes, kurām šī palīdzība ir nepieciešama visvairāk.

Piedalījos sarīkojumā un satiku šīs ģimenes, man bija iespēja tās uzrunāt. Arī man ir daudzbērnu ģimene, kurā aug četri dēli, un arī pats esmu uzaudzis kopā ar trim brāļiem. Kuplas ģimenes ir milzīgs devums Latvijas tautai, jo tās ir Latvijas nākotne.

Gandrīz visas ģimenes, kas saņēma materiālo palīdzību, dzīvo ārpus Rīgas. Mēs šo programmu īstenojam divdesmit gadus un šajā laikā uz Latvijas Bērnu fondu esam pārsūtījuši gandrīz trīs miljonus dolāru.

– Tiesībsargs nesen secināja, ka Latvija grimst nabadzībā, kaut gan lielākā daļa iedzīvotāju paši pie tās nemaz nav vainojami. Daudzi tikai apstākļu sakritības dēļ nonākuši neapskaužamā situācijā.

– Lai uzlabotu Latvijas ekonomisko stāvokli, ir jābūt drošākai, labvēlīgākai videi investīcijām, aktīvāk jāapkaro korupcija un jāveido saprotama tieslietu sistēma. To pašu mēs sagaidām Amerikā. Taču atšķirībā no Latvijas Amerikā ir iespējams prognozēt tiesas rezultātu. To secinājuši cilvēki, kas pēta šīs lietas. Ja tev, piemēram, ir noslēgts līgums un kāds to saplēš, tad var iet uz tiesu, un, ja tas līgums bijis pareizi uzrakstīts, tu uzvarēsi.

Satiekot tautiešus Latvijā un Amerikā, man radies labs iespaids par jauno paaudzi, kura caurmērā ir ļoti gudra. Šo ziņu, ka Latvijā dzīvo daudz gudru cilvēku, vajadzētu izplatīt pasaulē, lai firmas sāk interesēties, ka te ir vērts dibināt birojus. Aptuveni pirms gada iespaidīgā Bārklija banka no Anglijas pārvietoja vienu biroju uz Viļņu un tajā tika piedāvāts darbs 2000 cilvēkiem. Daudzi no viņiem bija strādājuši šajā bankā Anglijā un viņi pārbrauca mājās, lai turpinātu strādāt dzimtenē. Banka deva darbu un reizē stimulēja ekonomiku Lietuvā.

Latvijai ir labāk jāsaprot diaspora, ko tā dara, kurās firmās un kādos darbos strādā latvieši, lai viņus pierunātu atgriezties, piedāvājot viņu kvalifikācijai atbilstošu darbu. Arī Latvijas vēstniecībām vajadzētu veidot datu bāzes, kurās uzkrāt informāciju par jauniešiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību ārvalstu augstskolās, un stimulēt, lai viņi ar savām zināšanām palīdz Latvijas valstij.

– Jūs esat viens no iniciatoriem programmām “Sveika, Latvija!” un “Pavadi vasaru Latvijā!”, ar kuru palīdzību jauniešos tiek uzturēta interese par savu senču zemi. Vai tā ir tāda dabiska interese, vai tiek veidota ar kādiem mudinošiem paņēmieniem?

– Es pats augu ļoti latviskā vidē. Tēvs Gunārs arī bija advokāts, un mēs par viņu esam ļoti lepni, jo viņš iebrauca Amerikā, kad viņam bija 13 gadi, un pēc vidusskolas beigšanas tika uzņemts Hārvarda universitātē. Māte Ināra audzināja četrus dēlus, es biju visvecākais, brālis Ēriks arī ir advokāts, bet Roberts ir Latvijas goda konsuls Čikāgā un pie viņa nesen viesojās Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Jaunākais brālis Davids arī ir aktīvs Amerikas latviešu sabiedrībā. Mana sieva Laura ir latviete un visi dēli runā latviešu valodā. Taču nebija viegli viņiem iemācīt latviešu valodu. Vecākajam dēlam Aleksandram ir diezgan laba latviešu valoda, bet to nevar teikt par jaunākajām atvasēm, tāpēc sūtu viņus uz Latviju, lai uzlabo savu valodu.

“Sveika, Latvija!” ir viena no Amerikas Latviešu apvienības labākajām programmām, kuru īstenojam nepilnus divdesmit gadus. Jauniešiem, kuri beiguši Amerikas latviešu vasaras pamatskolas, tiek dota iespēja viesoties Latvijā. Nākamgad šo iespēju izmantos arī mani dvīņu puikas Edijs un Filips, kuri mācās septītajā klasē. Pagājušajā vasarā vidējais dēls Grants apciemoja Latviju, un varēja manīt, ka viņa latviešu valoda uzlabojas un rodas arvien lielāka interese par Latviju.

Pagājušajā gadā paplašinājām vasaras praktikantu programmu “Pavadi vasaru Latvijā!” koledžas vecuma jauniešiem, lai viņi varētu strādāt kā praktikanti vairākās iestādēs. Šim nolūkam piešķīrām stipendijas 14 jauniešiem. Sadarbībā ar Kultūras ministriju viņi strādāja astoņās kultūras iestādēs. Jauniešu latviešu valoda uzlabojas, viņi iemīl Latviju, iegūst pieredzi un savā CV var ierakstīt, ka guvuši darba pieredzi Latvijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Jā, pasaulei jāuzzin šis uzjautrinošais apstāklis.

Draugiem Facebook Twitter Google+