Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. februāris, 2013
Drukāt

Palīdzam sev ar mudrām

Foto - www.andriskozlovskis.lv un Anda KrauzeFoto - www.andriskozlovskis.lv un Anda Krauze

Šķiet, tik vienkārši – sakrusto, noliec vai turi kopā abu roku pirkstus noteiktās kombinācijās jeb mudrās un varēsi tikt vaļā no stresa, noguruma, izsīkuma vai sāpēm. Speciālisti apgalvo, ka mudru iedarbība ir plaša, arī to veidu bezgala daudz. 
36,6 °C veic eksperimentu, lai uzzinātu, vai un kā mudras var noderēt.

 

 

Zīmogs un siltums

“Mudra nozīmē zīmogs. Savienojam kādus divus organisma enerģētiskos kanālus, it kā aizzīmogojot tos. Jogā mudras veic ne tikai ar rokām, bet arī ar mēli, muskuļiem, acīm.

Eksperimentā gan strādāsim tikai ar roku un pirkstu savienošanu. Šādas mudras dēvē par hastām, kas latviski nozīmē plaukstas,” skaidro Natālija Dubiņina.

Šo mudru veidu reizēm ne visai precīzi dēvē arī par pirkstu jogu, jokojot mēdz saukt pat par pirkstu elektrostaciju darbināšanu. Taču sava daļa taisnības tur ir.

Mūsu čakras – enerģijas koncentrācijas vietas jeb virpuļi – atrodas smalkajā ķermenī un tām ir iespaids uz visu organismu. Esam saistīti ar piecām dabas stihijām – ne velti rokai ir pieci pirksti. Kad pirkstus sākam savienot dažādās kombinācijās, pieslēdzamies konkrētu stihiju vibrācijām. Turklāt katrs pirksts un tā falangas saistītas ar kādu orgānu.

“Tātad mudras darbojas ne jau tāpat vien, bet stingri pamatojas cilvēka esamībā. Kad noteiktās kombinācijās savienojam pirkstus, sākam uzskaņot organismu līdzīgi kā muzikants savu instrumentu. Mudru varētu salīdzināt ar antenu, kas pavērsta pašam pret sevi, šādi it kā regulējam sevi skaidrākam attēlam un labākai skaņai,” uzsver jogas pasniedzēja.

Izpildot mudras, pirksti tiek visādi izlocīti, izkustināti, šādi mazinot traucējumu cēloņus, ļaujot atgriezt enerģiju līdzsvarā un harmonijā.

Cilvēkam, kas nav radis strādāt ar mudrām, vispirms vēlams sagatavot pirkstus, lai enerģija pa tiem plūstu brīvi. Pasniedzēja piedāvā šim nolūkam izmēģināt sudžoka gredzentiņu – rievotu metāla ripulīti.

Gredzentiņu bīdām šurpu turpu pa pirksta falangu, šādi masējot enerģētiskos kanālus. Darām to ritmiski – pa katru falangu novirpinām, piemēram, piecas reizes, pēc tam tāpat pa visu pirkstu. “Jutīsiet, ka roka kļūst siltāka – mainās dzīvības enerģija jeb prāna. Tā ir viegla, bet enerģētiska masāža. Pēc tam to pašu darām ar otru roku. Nu varam sākt veikt mudras.”

 

Svarīgi ievērot

Lai manītu rezultātu, mudras jāveic regulāri. Dažreiz pirmos rezultātus var sajust jau pēc nedēļas.

Praktizēt var ne tikai sēdus, bet arī stāvus vai guļus. Galvenais to darīt pēc iespējas atbrīvoti, bez sasprindzinājuma. Šajā laikā nevajag sarunāties vai skatīties televizoru. Šādā veidā atgriežam sevī mieru.

Ja sēžam krēslā, noteikti turam taisnu muguru. Ir labi kreiso kāju pārlikt labajai, lai enerģija nevis iztērētos, bet saglabātos.

Optimālais katras mudras noturēšanas laiks – 45 minūtes, to var dalīt, piemēram, pa 15 minūtēm trīs reizes dienā.

Ir zināmas neskaitāmi daudzas hastas, aptuveni 80 roku un pirkstu kombinācijas izmanto biežāk.

Katrs eksperimenta dalībnieks iemācījās trīs mudras, kas noderīgas viņa izklāstītās problēmas mazināšanai. Taču tās var noderēt ikvienam. Pāri sev nodarīt nav iespējams, tieši pretēji – var saglabāt enerģiju.

Natālija Dubiņina iesaka vispirms divas trīs dienas pamēģināt pēc kārtas visas šīs mudras, izturot katru vismaz piecas minūtes.

“Sākumā ik reizi liksies sarežģīti savienot pirkstus vajadzīgajās kombinācijās, bet pēc laika kļūst viegli, pat patīkami. Drīz vien būs jūtams, kuras mudras ir tīkamākās, tās arī turpiniet pildīt. No tās, kas šķiet netīkami apgrūtinoša, liek nervozēt un neļauj atbrīvoties, labāk atteikties, jo tāpat netiksiet galā. Taču, ja viena iesākta, tā arī jātaisa visu eksperimenta laiku. Ir jābūt secīgiem savos lēmumos!” uzsver eksperimenta vadītāja.

Mudras nevajag veikt uzreiz pēc ēšanas, jo tad organisma enerģija tiek veltīta ēdiena apstrādei. Vislabāk to darīt pirms maltītes.

Visa uzmanība pievērsta elpai. Darām to nesteidzīgi, rāmi. Izelpa divreiz garāka nekā ieelpa. Acis pievērtas, it kā lūkotos uz degungalu.

Ainārs vaicā – vai vēlams vienlaikus iedegt sveci un skatīties tajā? “Lūkošanās svecē ir sarežģīta prakse, nevajag to jaukt kopā ar mudru praktizēšanu. Ja visu gribēsim samest vienā kaudzē, nekas neizdosies,” skaidro Natālija Dubiņina.

 

 

Eksperimenta norise

* Dalībnieki Nora Grēniņa un Ainārs Ašaks ierodas uz nodarbību pie eksperimenta vadītājas jogas pasniedzējas Natālijas Dubiņinas.

* Abi izklāsta savu emocionālo vai veselības problēmu. Katram tiek ierādītas trīs mudras, kas var palīdzēt viņa minētajā situācijā. Dalībnieki apgūst mudras. Pasniedzēja pārliecinās par kombināciju izpildes precizitāti.

* Nora un Ainārs individuāli praktizē mājās divas nedēļas.

 

 

Kazu turēt bija patīkami20121015-151045-1

“Mudras jau nav tikai tāda pirkstu salikšana, kā varbūt no malas šķiet. Tā ir sena zinātne, mantojums, kas patiešām darbojas,” pārliecināts mūziķis un pasākumu vadītājs Ainārs Ašaks.

Kādēļ Ainārs piedalās eksperimentā

“Vadu pasākumus un muzicēju tajos, man bieži vien ir liela slodze, negulētas naktis.

Ja pēc pasākuma, piemēram, četros naktī ieliekos gultā, nemaz nevaru tā uzreiz aizmigt. Jo visu laiku esmu atradies troksnī, mūzikā. Paiet laiks, kamēr atslābstu no dunoņas.

Vēlos iemācīties tikt galā ar pārgurumu un stresu, prast atgūt enerģiju.”

 

Eksperimenta norise

“Agrāk par mudrām neko nezināju, nenojautu, ka tamlīdzīgi vingrinājumi ir saistīti ar jogu.

Pirms desmit gadiem man bija pasmaga depresija, ļoti ilgstoši mocījos ar bezmiegu. Meklēju palīdzību ne tikai pie tradicionāliem ārstiem, bet arī pie reiki meistariem un filipīniešu hīlera. Toreiz izglābos, līdz ar to zinu, ka palīdzēt var dažādas iespējas.

Visas ieteiktās mudras izmēģināju. Bija vairākas reizes jāskatās pierakstos, lai atcerētos, kā īsti jākrusto pirksti, kas jādara ar katru roku… Vienīgi mudra, kura, kā teica jogas skolotāja Natālija, nedaudz izskatās pēc kazas, uzreiz izdevās. Salikās tā viegli, turēt bija patīkami. Paliku pie tās.

Pa dienu gan nekādi nevarēju atrast laiku, lai nodarbotos ar mudrām. Mēģināju transportā, bet cilvēki skatījās, kādēļ man pirksti tā dīvaini savienoti. Varbūt neviens i’ nepamanīja, bet man tā šķita. Publiskā vietā to darīt ir grūti.

Mēģināju praktizēt vakarpusē, kad dienas darbi bija paveikti un iestājās nosacīts miers. Taču laiks, cik ilgi jānotur mudra, šķita ļoti ilgs. 45 minūtes! Tā taču vesela mūžība! Šķita, ka viss rit garām… tūlīt iezvanīsies telefons… bērni sāks bļaustīties. Bija grūti koncentrēties.

Taču sajūta, kad to paveicu, bija laba. Ja domas skrēja kā ritenī, iedomājos, ka iekšēji skatos it kā caur sveci, un saliku rokas mudrā. Tā varēju labāk atslābināties. Ieslīgu tādā kā relaksācijā, šķita, ka velk uz miegu. Patīkami.

Vajadzīga nopietna koncentrēšanās un laiks, lai to visu darītu. It kā ar prātu vēlējos sev palīdzēt, bet pietrūka uzcītības, lai sasniegtu konkrētu rezultātu. Bez trenēšanās jau nekas nenotiek – ne pianists var labi spēlēt, ne sportists pacelt svaru stieni.

Man pietrūka gribasspēka disciplinēt sevi, savu iekšējo pasauli kādai noteiktai darbībai. It kā apzinos, ka vismaz divas nedēļas vajadzīgas, lai izjustu, kas manī mainās, taču pie rezultāta gribas tikt ātrāk.

Visgrūtāk ir sevi piespiest. Cilvēks tā iekārtots, ka labprāt ļaujas, lai kāds darbojas ar viņu, bet palaižas, ja jādara pašam. Vienīgi tad, ja nonāk sarežģītā situācijā, varbūt spēj saņemties un paveikt savā labā itin visu, ko vien kāds ierādītu.

Mudru praktizēšana prasa gan disciplinēt sevi, gan atslābināties. Iespējams, tas viegli tam, kurš pilnībā ir tajā visā iekšā – kā mūsu eksperimenta vadītāja. Bet tādam kā man, kurš ir stresains un saraustīts, atslābināties ir grūti.

Nopirku arī sudžoka gredzenu, ik pa laikam to virpinu pa pirkstiem, lai enerģijas avoti kļūtu dzīvāki. Tas ir kas līdzīgs staigāšanai ar kailām kājām pa nule pļautu lauku vai akmentiņiem jūrmalā – vairojas labsajūta. Gredzentiņš ievietots tādā kā ezītī, arī to bieži virpinu plaukstās. Kļūstu enerģiskāks.

Gribētu pamēģināt, vai ar mudrām var vēl kaut kā sev palīdzēt, piemēram, mazināt galvassāpes. Es parasti piespiežu pirkstus deniņiem un paturu, tā mēdz pāriet. Noteikti ir kāda mudra, kas varētu sāpes atvieglot vai novērst.”

 

Ko Ainārs ieguva eksperimentā

“Uzzināju daudz ko jaunu un interesantu. Vēl precīzi nesajutu to labumu, bet noteikti noticēju tam. Varbūt šīs zināšanas man dotas, lai noderētu kādā svarīgā brīdī.”

 

 

Ko Aināram ieteica

Nostiprinošā mudra: ļauj spēcināt iekšējo enerģiju; dod iespēju vairs tik ļoti neiztukšoties, neiztērēt spēkus.nostiprinosha

Katras rokas pirkstus novieto dažādi, bet mudra ir vienota.

Vispirms kreisās rokas īkšķi un vidējo pirkstu savieno ar galiņiem, zeltnesi un mazo pirkstiņu uzliek virs tiem. Savukārt labās rokas zeltnesi un vidējo pirkstu atbalsta pret plaukstas viduci, tā dēvēto Venēras pauguru. Mazajam pirkstiņam un rādītājam jābūt izstieptiem taisni – tie ir kā antenas. Pēc tam labo roku sakrusto pāri kreisajai.

Mēli atbalsta aiz priekšzobiem. Rokas novieto pret sirdi, domās koncentrējas vietā starp lāpstiņām.

 

 

drakona_galvaDrakona galva: palīdz nevis iztērēt enerģiju, bet to sakopot; māca just iekšējo mieru, līdzīgi, kā atrodoties ciklona centrā – apkārt viss virmo un mutuļo, bet tevī valda miers.

Ar labās rokas vidējo pirkstu aptver un piespiež rādītājpirkstu visā tā garumā. Tāpat dara ar kreiso roku. Pēc tam rokas savieno – sakrustoto pirkstu galiņos. Iznāk tāds kā knābītis – pūķa galva. Īkšķus savieno ar sāniem. Pārējos pirkstus sakrusto.

 

 

 

 

Enerģiju pastiprinošā mudra: vairo izturību.IMG_6436

Vispirms labo roku pārliek kreisajai. Ar abām rokām dara vienādi: īkšķa galiņu savieno ar vidējo pirkstu, veidojas tāds kā gredzens. Pēc tam sakabina kopā abu roku rādītājpirkstus un mazos pirkstiņus. Zeltneši paliek izslieti.

Rokas novieto pret nabas apvidu.

 

 

 

 

Silti pat mazie pirkstiņi

20121015-181232-7“Es mācos mainīt savu dzīvi. Mudras ir lieliska pašapliecināšanās,” saka studente, topošā pedagoģe Nora Grēniņa.

 

Kādēļ Nora piedalās eksperimentā

“Bieži uznāk lieki emociju uzplaiksnījumi. Vēlētos apgūt prasmi kontrolēt stresu, mācēt nomierināties. Reizēm traucē dedzināšana kuņģī.”

 

Eksperimenta norise

“Nebiju agrāk par mudrām dzirdējusi. Es apgūstu cigun, tas man palīdz. Tagad apzinos, ka arī mudras var daudz ko dot.

Pirmās dienas ļoti kārtīgi darbojos, taisīju mudras pirms ēdienreizēm. Debess tempļa kāpnes šķita rītam piemērota mudra, patīkami pulsēja pirkstu spilventiņi. Pirmie sasila īkšķi, pēc tam arī mazie pirksti – šīs antenas kļuva karstas.

Vissmagākā, pēc formas niknākā šķita Drakona galva.

Secināju, ka, pirms sākt, uzmanība jāvelta komforta radīšanai – lai ir silti, lai telpā ir mierīgi, lai visas elektroniskās ierīces izslēgtas.

Istabā aizdedzu sveci. Sēdēju uz cieta krēsla pretī logam.

Sākumā taisīju dažādas variācijas pa septiņām minūtēm katru, bet paliku pie vienas, uzturošās mudras. Laikam tā vislabāk mani uzrunāja.

Pēc pirmās nedēļas gan vairs nebija tik labs ritms. Ja nespēju pa dienu atrast pietiekami daudz laika, vakarā veltīju mudrai pusstundu.

Lai kaut vai ko niecīgu mainītu savā dzīvē, ļoti jāpiespiežas. Kaut vai tās 15 minūtes – tās bija jāieplāno, kas nācās visai grūti. No rīta uztrauca gaidāmie dienas notikumi, šķita, ka pietrūks tieši šīs minūtes… Nepieciešama pašdisciplīna.

Kad saliku rokas mudrā, centos it kā iesēdināt savas domas šūpuļtīklā, lai atpūšas. Bet notika tieši pretējais – galvā nāca daudz labu ideju un domu – ko vajag izdarīt, kā sakārtot. Kaut vai lec kājās un pieraksti! Šķiet, piepeši kā uz paplātes man tiek pasniegtas tieši tās atbildes, ap kurām tik ilgi mocījos.

Lai domas nejauktos pa galvu, skaitīju mantras. Tomēr brīžiem tās nelīdzēja – mantras aizslīdēja, domu ņirba atgriezās.

Man patika mudras taisīt tumsā, lai nekas netraucētu.

Pēc laiciņa bija sajūta, ka rokas kļūst ārkārtīgi siltas. Visvairāk plaukstu viducī un mazo pirkstiņu ārmalās. Vienlaikus rokas tā kā pazuda, tās nejutu. Sajūta bija sirreāla, to grūti aprakstīt. Kad sāku par to piedomāt, sajūta atkal izzuda.

Mudra mani pamatīgi iesēdināja – galvas katedrāle it kā uzbrauca kaut kur augšā, bet laiks apstājās. Reiz šādi nosēdēju stundu. Mudras var lieliski praktizēt tad, ja nesteidzies, dari to mierīgi.

Man ļoti patīk darboties ar mudrām. Bet tas ir grūti. Visjocīgākais, ka cilvēks to dara sev, savā labā, tomēr neuzskata par tik svarīgu, lai visu citu pakārtotu tam.

Kad dzīvoju savā sistēmā, ļoti labi varu visu izdarīt, taču citi izsit no līdzsvara. Šī situācija līdzinās alkohola nelietošanai. Kopš vairs to nedaru, visi uztraucas un taujā – vai neesi slima, vai tik neesi stāvoklī… Nē, man vienkārši vairs negribas iedzert!

Ir grūti norobežoties, savākties. Nemanāmi aizslīdi no tā, ko ļoti vēlies.”

 

Ko Nora ieguva eksperimentā

“Ieguvums man patika – tā bija harmonija. Ļoti labi jutos, ja iztaisīju mudru.

Ja es arvien vairāk laika veltīšu savai garīgai izaugsmei, šīs 15 minūtes mudrā ļoti noderēs. Tā ir lieliska pašapliecināšanās. Mācos mainīt savu dzīvi.”

 

 

Ko Norai ieteicauzturosa

Uzturošā mudra: ietekmē iekšējo uguni, ļauj nomierināt emocijas, arī mazināt dedzināšanu kuņģī; pamazām vedinās prom no stresainām sajūtām; uzturēs labu veselību.

Savieno abu roku mazo pirkstiņu un īkšķu galus. Zeltnešus noliec uz leju 90 grādu leņķī un sastutē kopā. Kreisās rokas rādītājpirkstu novieto zeltneša pamatnē, bedrītē. Tam pārliec labās rokas vidējo pirkstu un tam pāri pārgulda kreisās rokas vidējo pirkstu. Labās rokas rādītājpirksts paliek taisni izstiepts kā antena.

Mudrā saliktās rokas novieto iepretim nabas apvidum, koncentrējas uz nabu. Mēles galu novieto aukslēju vidū un piespiež.

 

 

templa_kapnesDebesu tempļa kāpnes: mazina stresu un dažādus psiholoģiskus traucējumus; regulē uztraukumu; uzlabo garastāvokli.

Kreisās rokas īkšķa galu uzliek labās rokas īkšķim, tam liek pāri labās rokas rādītājpirkstu, tad kreisās. Šādi pamīšus kā trepītē liek visus pirkstus. Mazie pirkstiņi paliek iztaisnoti uz augšu.

Koncentrācija uz nabas apvidu. Mēli tur aiz priekšzobiem.

 

 

 

Drakona galva.

(Sk. ieteikumos Aināram.)

 

 

 

Eksperimentu vērtē Natālija Dubiņina

­Esmu iepriecināta, ka Nora un Ainārs pamēģināja darboties ar mudrām. Ja abi iesākto turpinās, rezultāts būs pamanāmāks. Īpaši ieteicams tas būtu Aināram, viņa vecumā daudz vairāk vajadzīga māka strādāt ar sevi.

Eksperimenta dalībnieki pareizi atzina, ka jāpraktizē regulāri. Ja ārsts iesaka dzert zāles, ievērojam precīzi, cik bieži tās jālieto – ja reizi dienā, tad noteikti tā arī darām. Pret citām sistēmām, kas var mums palīdzēt, nez kādēļ izturamies paviršāk – atļaujamies ieteikto izlaist, veicam pārāk reti. Joga ir pašdisciplīna. Jādara tikai pašam, neviens nepalīdzēs.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+