Palīdzības veidi 0
No 2000. gada slimoju ar retu slimību – progresējošu muskuļu miodistrofiju. Katru reizi pārbaudē VDEĀK man iesaka ārstēšanās kursu slimnīcā vai sanatorijā, lai nezaudētu invaliditātes pensiju. Diemžēl man tam nepietiek līdzekļu – ārstēšanās slimnīcā vien ir 95 lati, 10 dienas sanatorijā – apmēram 300 latu.
Esmu III grupas invalīde, mani ienākumi uz rokas ir 333 lati. Ar to diemžēl nepietiek, jo ir jāmaksā rēķini, jāpērk malka un sava tiesa aiziet zālēm. Turklāt viena pati audzinu 14 gadus vecu meitu. Agrāk darbavieta vismaz pirka veselības apdrošināšanas polisi… Vēlos noskaidrot, vai man no valsts vai pašvaldības kaut kas pienākas un kādi ir atvieglojumi vai cita veida palīdzība? Anita Jelgavas novadā
Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā referente Liene Žvirble uzsver, ka valsts iespējas sniegt sociālo palīdzību ierobežo Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Tas paredz invalīdu profesionālo rehabilitāciju, redzes un dzirdes invalīdu sociālo rehabilitāciju, tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus, personām ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā – sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas iestādēs.
Savukārt pašvaldībai, kuras teritorijā esat reģistrējusi savu pamata dzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt jūsu vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Tā no pamatbudžeta izmaksā pabalstu garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai. To aprēķina un piešķir par trūcīgām atzītām ģimenēm (ja 2013. gadā mēneša ienākumi ir mazāki par 90 latiem katram ģimenes loceklim) par periodu, uz kuru noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes vai personas statusam. GMI pabalstu aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta (35 lati no šā gada 1. janvāra) vai pašvaldības noteikto (35 – 90 lati) GMI līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem.
Par trūcīgām vai maznodrošinātām atzītām ģimenēm (personām) pašvaldība piešķir dzīvokļa pabalstu. Tā apmēru, izmaksas kārtību un personas, kurām ir tiesības saņemt šo pabalstu, nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos.
Neizvērtējot ienākumus, pašvaldība var piešķirt vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, ja prasītājs tādā ir nonācis iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ un tādēļ nespēj nodrošināt savas un ģimenes locekļu pamatvajadzības.
Izvērtējot ģimenes vai personas ienākumus, pašvaldība ir tiesīga izmaksāt arī citus pabalstus (veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, obligātajai izglītībai u.c.). To veidus, apmēru un saņemšanas nosacījumus pašvaldība paredz saistošajos noteikumos.
Ja nepilngadīgu bērnu audzina tikai viens no vecākiem, vairākas Latvijas pašvaldības piedāvā palīdzību, kad jāapmaksā uzturēšanās pakalpojumi pirmsskolas izglītības iestādē, brīvpusdienas utt.
Lai saņemtu sociālo palīdzību, jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā ar iesniegumu un jāaizpilda noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarācija.
Turklāt Latvijā ir vēl vairāki normatīvie akti, kas paredz atvieglojumus vai cita veida atbalstu III grupas invalīdiem: atlaidi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijas maksājumiem, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksājumam, tiesības saņemt sociālo aprūpi mājās u.c. Lai izmantotu kādu no atvieglojumiem, kas paredzēti III grupas invalīdiem, ir jāvēršas valsts vai pašvaldības iestādē, kas ir atbildīga par noteikta pakalpojuma sniegšanu.
