Foto – www.andriskozlovskis.lv no 36,6C arhīva

Palīgā sāpošiem krustiem 2

Mugurkauls nav pateicīgs par ilgām pie datora pavadītām stundām. Kam tas vājāks, drīz vien protestē ar smeldzi. Kā nepieļaut un atvieglot mugurkaula sagādātās ciešanas?

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Sajūtot sāpes muguras lejasdaļā, jācenšas tikt skaidrībā, kas noticis. “Stipras un akūtas smeldzes gadījumā vajadzētu ievērot nosacītu miera režīmu. Zinot, ka pie vainas ir sastiepti muskuļi, tos var viegli izmasēt, lietojot sildošu ziedi,” iesaka neiroloģe Inese Blumberga.

Akūtu, tāpat hronisku sāpju paasinājuma gadījumā jāvairās no straujām ķermeņa kustībām un atrašanās piespiedu stāvoklī – stāvēšanas un sēdēšanas ilgāk par 20 minūtēm –, kā arī smagumu celšanas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kamēr nav noskaidrota diagnoze, nevajadzētu izmantot elektrisko sildītāju un termoforu, gulēt karstā vannā un veikt citas siltuma procedūras, tāpat masāžu.

“Rodoties akūtām sāpēm, kustēties galvenokārt traucē ierobežotības sajūta un bažas, ka tās varētu saasināties. Protams, šādā brīdī nevajadzētu darboties trenažieru zālē, taču palīdzētu saudzīga stiepšanās un muguras jostasdaļu atslābinoši vingrojumi,” atzīst fizioterapeite Elita Salgrāve.

Ja smeldze desmit dienu laikā nav rimusi, bet pastiprinās vai izstaro uz kāju, kā arī rodas tirpšanas sajūta, jāveic rentgenogramma un nepieciešamības gadījumā datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse. Tāpat jārīkojas, ja hroniskas sāpes saasinās vairākas reizes gadā.

Gadās, ka smeldzei mugurā pievienojas velkošas sāpes kājā. Tas mudina apmeklēt vēnu speciālistu, taču nereti ārsts, veicot ultraskaņas diagnostiku, atzīst, ka asinsvadi ir veseli un vaina meklējama mugurā.

 

Kas sāpina muguras lejasdaļu

Smeldzi locītavās, nervu saknītēs un muskuļu piestiprinājuma vietās mugurkaulam ar laiku izraisa ilgstoša statiska slodze vai fiziski smags darbs.

Jostasdaļas un krustu sāpju iemesls var būt spondiloze, kad izveidojušies tā sauktie radziņi – sāļu izgulsnējumi, kas kairina apkārtējos audus un nervu saknītes, izraisot ciešanas kustoties, ceļot smagumu vai ilgstoši sēžot.

Izaugumi, kas novietojušies uz mugurkaula priekšpusi vai sāniem, var īpašas problēmas neradīt, taču tie, kas vērsti uz aizmuguri, kur atrodas nervu saknītes, mēdz būt izteiktu sāpju iemesls.

Reklāma
Reklāma

Starpskriemeļu disku trūces veidošanos var veicināt mazkustīgums vai liela fiziska slodze. Ja bērnībā un pusaudža gados esam bijuši fiziski kūtri un arī vēlāk neesam sportojuši, stiprinot tā saukto muskuļu korseti, ir vāja muskulatūra un saites. Tad, pēkšņi uzsākot fiziskas aktivitātes, ātri vien var iedzīvoties trūcē, kas rada sāpes, kustību, jušanas, muskuļu spēka un cīpslu refleksu izmaiņas.

Šaura mugurkaula kanāla gadījumā, ko vēl vairāk samazina tā sauktās dzeltenās saites sabiezējums un sāļu izgulsnējumi, sāpes var izraisīt pat neliels diska izslīdējums, jo kairina muguras smadzenes un nervu saknītes.

Dažādas mugurkaula deformācijas, piemēram, skolioze, kas vājina mugurkaulu, bieži vien veidojas sēdoša darba veicējiem vai tiem, kam ir pastiprināta slodze uz vienu ķermeņa pusi un tādēļ veidojas muskuļu tonusa asimetrija. Tā var radīt sāpes.

Sēžas nerva bojājums mēdz rasties traumas gadījumā un var izraisīt ne tikai velkošas sāpes krustos, bet arī uz kājām izstarojošu tirpšanu un dedzināšanu, kas naktī traucē gulēt.

Mazo jeb fasešu locītavu iekaisums var būt ne tikai sāpju, bet arī rīta stīvuma iemesls. Nereti tas rodas vispārēju, piemēram, reimatisku slimību gadījumā.

Osteoporoze pati par sevi nemēdz būt muguras smeldzes cēlonis, taču, kauliem kļūstot trausliem, var veidoties kompresijas lūzums, kad skriemeļi saplok, izraisot sāpes. Diemžēl lūzumi nesadzīst, tādēļ pastiprinātas slodzes brīžos jāvalkā korsete. Turklāt gandrīz visiem osteoporozes slimniekiem ir arī spondiloze.

Nevajadzētu gaidīt lūzumu, bet pēc 50 gadu vecuma ik pēc trim gadiem pārbaudīt kaulu blīvumu un nepieciešamības gadījumā censties tos stiprināt.

Ne vienmēr sāpju cēlonis slēpjas mugurkaulā, tādēļ jāpārliecinās, vai tās nav izraisījusi locītavu artroze, ginekoloģiskas, uroloģiskas vai vēnu slimības.

 

Zāļu vietā – kustības

Jo spēcīgāka un simetriskāka iegurņa un mugurkaula muskulatūra, jo labāk spējam noturēt ķermeņa svaru pret gravitāciju. Tādēļ svarīgi kopš bērnības veidot pareizu stāju un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Muguras sāpes rodas muskuļu asimetrijas, nepareiza ķermeņa svara un slodzes sadalījuma dēļ.

Mazuļus nav ieteicams sēdināt pirms laika. Jāļauj rāpot, taču, ja viņi to nedara, jāved pie fizioterapeita, lai šīs kustības veicinātu un stiprinātu vēdera, gūžas un muguras muskulatūru. Jau mazotnē jāpierod sēdēt taisni, staigāt ar skatu uz horizontu un atpakaļ atvirzītiem pleciem. Nepieciešamas sportiskas aktivitātes, taču nav vēlams nodarboties tikai ar asimetriskiem treniņiem, piemēram, tenisu vairākas reizes nedēļā, vienlaikus neveicot vingrinājumus vispārējai fiziskai attīstībai.

Tiem, kuri dienas lielāko daļu pavada sēžot, profilaksei noderēs jebkādas kustības – pastaigas, nūjošana, distanču slēpošana, peldēšana, aktivitāšu veidi, kuros nav lēcienu un triecienu slodzes – pilates, joga, kalanētika.

Nereti mugurkaula starpskriemeļu disku problēmas un locītavu artroze mēdz rasties šoferiem, kas cieš no pastāvīgas statiskās slodzes, kas rodas, vadot automašīnu. Ilgstoši sēžot ar saliektām gūžām, saīsinās un vājinās to priekšpuses muskuļi. Rodoties liekajam svaram, vēdera muskulatūra ir iestiepta un vāja, bet muguras muskuļi – sasprindzināti un saīsināti.

Šveices ārsts Tisso jau 18. gadsimtā atzina: ar kustībām var aizvietot dažas zāles, taču nevienas zāles nevar aizstāt kustības. Medikamenti palīdz novērst sāpju saasinājumu, taču ilgstošu veselības uzlabošanos var panākt, tikai nodarbojoties ar ārstniecisko fizkultūru un mugurai saudzīgiem sporta veidiem.

Ilgstoša statiska slodze traucē venozo atteci no kauliem, tādēļ pasliktinās skriemeļu barošanās, atzīst Inese Blumberga. Neiroloģe pirms fizisku aktivitāšu sākšanas iesaka konsultēties ar fizioterapeitu, lai speciālists ierādītu vingrojumus un pastāstītu, kādas kustības vēl vairāk var kaitēt mugurai. Piemēram, neliela diska trūce, kas agrāk nav traucējusi, izvēloties nepiemērotus vingrojumus, var kļūt lielāka un izraisīt sāpes.

Fizioterapeits var novērtēt, kuras muskuļu grupas būtu jāstiprina, kuras – jāstiepj. Izpildot vingrojumus pareizi, veselības uzlabošanās jūtama ar katru reizi. Panākumus gūt vieglāk, ja ir patiesa vēlme būt veselam.

Vispirms būtu jāsāk ar asimetriskas stājas uzlabošanu. To nedarot, mugurkaulam grūtāk noturēt ķermeni sēdus pozīcijā, kā arī veikt noteiktas kustības, jo, mainoties smaguma centram, tas biomehāniski darbosies nepareizi. Starp pretējām muskuļu grupām radīsies disbalanss – daļa muskuļu, kuriem šīs funkcijas jāveic, būs īsāki un sasprindzinātāki, bet citi – iestiepti un vājāki.

“Daudzi sāk par sevi rūpēties tikai tad, kad nonākuši izvēles priekšā – veikt operāciju vai beidzot sākt vingrot. Nereti pacientiem saku: Mēs esam trīs – es, jūs un jūsu problēma. No jums atkarīgs, vai pret to cīnīsimies kopā vai arī jūs stāvēsiet maliņā. Lai uzlabotu mugurkaula veselību, ļoti liela nozīme ir motivācijai,” uzsver Elita Salgrāve.

Fizioterapeite iesaka kritiski paskatīties uz sevi spogulī – vai galva nav izstiepta uz priekšu un pleci sakumpuši. Stājas pārbaudei katrs var veikt vienkāršu testu – nostājas pie sienas, cieši piekļauj tai galvu, plecus un papēžus. Jostas daļas attālumam no sienas jābūt ne lielākam par četru pirkstu platumu.

No kustībām nevajadzētu izvairīties pat sāpju gadījumā. Arī tiem, kam veikta mugurkaula operācija, pēc atlabšanas jāspēj brīvi kustēties. Ja muskulatūras korsete nedarbosies saskaņoti, vēdera un muguras muskuļi nespēs noturēt mugurkaulu un sekos nākamais sāpju paasinājums.

 

 

Svarīgi!

* Jāsāk ar vieglākiem vingrojumiem un mazāku to atkārtojumu skaitu, izvērtējot ķermeņa reakciju.

* Ja kustību laikā rodas sāpes, tās jāpārtrauc. Varbūt vingrojums nav piemērots vai arī tiek izpildīts nepareizi. Ja tas nepieciešams, turpināt aktivitātes par spīti sāpēm var tikai speciālista uzraudzībā.

* Mugurai netīk triecienu radīta slodze, piemēram, skrienot. Nevajadzētu mēģināt piedalīties maratonā, taču to varētu izvirzīt par mērķi, lai mainītu savu dzīvesveidu.

* Dažreiz labi palīdz žurnālos un internetā ieteikti vingrojumi, taču katram ķermenim 
un vainai ir savas īpatnības, tādēļ, sadarbojoties ar fizioterapeitu, iedarbība būs mērķtiecīgāka.

* Vingrojumiem jābūt simetriskiem, locītavām jākustas visos virzienos.