Trīs Latvijas iedzīvotāji devušies palīgā teroristiem Ukrainā 22
Vācijas laikraksts “Die Zeit” apraksta, kā pieci jauni nacionālboļševistu ideoloģijas piekritēji dodas karot uz Ukrainu teroristu pusē. Viņu vidū ir arī trīs Latvijas iedzīvotāji.
Grigorijs, Vjačeslavs un Valentīns ir uzauguši kādā Latvijas mazpilsētā. Viņi ar vilcienu no Maskavas dodas uz Rostovas pie Donas apgabalu Krievijā, no kurienes tālāk nokļūs nemiernieku sagrābtajās Ukrainas teritorijās. “Mēs esam krievi,” viņi saka laikrakstam. “Eiropas Savienībai ir savas priekšrocības, taču mēs, krievi, esam otrās šķiras pilsoņi Latvijā.” Viņi ir pārliecināti: kad Krievija zaudētu savu ietekmi Ukrainā, krieviem Latvijā klātos vēl sliktāk. Visi pieci vīrieši, tostarp Krievijas pilsoņi Aleksandrs un Dmitrijs, par pareizu sauc to, ka demonstranti Maidanā no varas padzinuši bijušo prezidentu Viktoru Janukoviču. Tomēr, viņuprāt, tagad varu Ukrainā sagrābuši ukraiņu nacionālisti – “skaļi krievu nīdēji”. Viņi paši esot nacionālboļševiku ideoloģijas piekritēji. “Viņi ienīst Putinu un oligarhiju un visvairāk – ASV, kuru uzskata par pretinieci krievu varas izpausmēm,” raksta “Die Zeit”. Jaunākajam no piecnieka ir 24, bet vecākajam 31, un viņi vairākas reizes atkārto, ka nedodas karot par naudu un savu uzturēšanos Ukrainā gribot apmaksāt no līdzekļiem, ko savākuši biedri Maskavā. Uz žurnālistes jautāto, kāpēc viņi kā Putina pretinieki cīnīsies par viņa lietu Donbasā, Aleksandrs teic: “Vispirms mums no savas ietekmes zonas jāaizvāc Rietumu ienaidnieks, pēc tam mēs parūpēsimies par Putinu.”
Laikraksts arī apraksta, ka nacionālboļševiku karotāji ierodas Rostovas apgabalā, kur policijas iecirknī tiek pārbaudīti viņu dokumenti un kaujas ekipējums. “Puiši, mēs nokopēsim jūsu pases, ja jūs tās tur pazaudēsiet,” saka policijas iecirkņa vadītājs Boriss Borisovičs. “Sargiet sevi! Veiksmi!” viņš uzsauc, kad jaunie vīrieši dodas tālāk. Vēlāk viņi nokļūst pierobežā, kur piezvana “biedriem” Ukrainas austrumos. Tad viņi dodas uz stāvlaukumu, kur sagaida transports. Žurnāliste vēsta, ka pēc pāris dienām viņai zvanījis Dmitrijs, kas stāstījis, ka viņi esot “Brīvajā Doņeckas Tautas Republikā”. “Pašlaik viņi ir dzīvi,” rezumē žurnāliste.
