Egils Līcītis: Spiestuves saražo partiju presi miljonu tirāžās 1
Apstākļos, kad cilvēku lasītprasme vēl saglabājas, bet lasītprakse iet mazumā, dvēseli atveldzē bezmaksas patriotiskie mēnešraksti, ar kuriem piepičkātas un piepakotas pastkastes Latvijas novados. Tas ir apliecinājums, ka partijas tomēr nav materiāli un idejiski novājinātas.
Adresanti, proti, vēlētāji, domā, ko darīt ar saņemto izejmateriālu. Avīzēs jūtami piestrādājuši vadošie literāti, esejisti un jokupēteri. Iesaistītas radošās darbnīcas. Atspoguļotajos partiju plēnumu lēmumos un referātos vērojama neliekuļota tuvināšanās pašiem zemākajiem sabiedrības slāņiem, sausas zirņu biezputras ēdājiem. Par būtisko runāts pamatlīnijās, neko nenotušējot. Laikabiedriem saistoši popularizēti vērtīgākie kandidāti, par ko balsot vēlēšanās. Daži tēloti tik spilgti, ka rodas aizdomas, vai šie dabas fenomeni iepriekš nav aprakstīti Brēma un Darela grāmatās! Pievienotajos platleņķa fotoattēlos pozē šlipsoti kungi un sievietes spēcīgām ciskām. Nav taupīts sālītāks vārds neitralizējamiem pretiniekiem – vienam ieknābts, otrs samizots. Viss priekšvēlēšanu klīsteris tērēts un ziests lielos laukumos, uzturot dārgi veidojamas un grūti vērpjamas attiecības ar tautu.
Labi audzinātai publikai neklātos sagaidīt un pavadīt vērtīgos izziņas palīgmateriālus nikniem svilpieniem, jo partiju intelektuālā jaunrade domāta masu izglītošanai un garīgo apvāršņu izplešanai. Gigantiskajā partiju periodikas devumā, ko spiestuves saražojušas miljonu tirāžās, ir prese, kuru izdevuši biedri, kas cieš no garīgiem traucējumiem un atrodas medicīniskās komisijas uzraudzībā. Atsevišķas programmas uzlūkojamas kā mistērijas vai mistifikācijas, kur grūti saprast – analizēt pašiem vai atstāt policijas ieskatam. Tomēr tas nenozīmē, ka pastkastes saturs ir makulatūra. Lielākā daļa sadrukātā ir par cilvēkus uzrunājošu tematiku, pārsvarā nacionālsociālistiskas orientācijas spēku apgādā.
Rīgas pastnieku pienestos sūtījumos galvenais kritizējošais elements likts uz Nila gāšanu. Enerģiskais demagogs spirinās pretī visās iespējamās socializēšanās točkās. Pašportretā brašais Ušakovs nav provinciālis, bet pasaulē ieredzēts vīrs, kam regulāri kontakti no Kazaņas līdz Vašingtonai. Jomajo, kuru vēl kreiso sociālistu ar tikšanos apbalvotu senators Makkeins! Tikai to, kam kabatās pieturas skanošais, lai norēķinātos ar profesionāliem ļaudīm, kas organizē kopbildes un selfijus ar senatoriem! Abi globālie spēlētāji tiekoties vienojās, ka Krievija ir degvielas uzpildes stacija, kas nomaskējusies par valsti. Pamatdarbā Nils strādājis, var teikt, kā vienīgais pelnītājs savā politiskajā ģimenē. Rīgas sakārtotībā kursē elektriskais tramvajs, uzstādīti laternu stabi un Kronvalda parkā piemineklis pērtiķim, mājsaimniecībām pievilkta gāze un kanālā peld tvaikonīši. Rīgas mēra gāzējiem pat grūti izdomāt, ko jaunu pilsētā ierīkot.
Nav tas, nav tas – šķirstot avīzes, sūrojas lasītāji, kuri noskaņoti ruinēt pastāvošo iekārtu. Nav liesmojošas daiļrunības, kas izkustina no apātijas un saviļņo sabiedrības dzīves stāvošos ūdeņus. Nav uguntiņas, kas liktu darbaļaudīm tukšā dūšā dziedāt revolucionāras dziesmas un celt no trotuāra musinošas skrejlapas. Jāciešas līdz Saeimas vēlēšanām, kad asumiņam pret pārkaļķotiem politiķiem celšoties atriebēja sieviete ar vīrišķīgu raksturu – Viņķeles kundze! Lūzuma brīdī Ilze pārraušot plaisājošās saites ar “Vienotību” un dibināšot savu mērenā progresa partiju! Lūk, jaunā birstīte! Lūk, programmas aizmetņi, kas neizdabā neizkoptai gaumei: par dzimumjautājumiem un ārpolitiski – par Budapeštas kā Orbāna migas nodedzināšanu. Varbūt sākotnēji mērenā progresa partijas reģistrācijas lapas neaizpildīs tūkstoši un nebalsos miljoni, bet Viņķeles projektam liela nākotne. Kustība ies plašumā, slepenpolicijai jau ir pietiekams iemesls veikt pastāvīgu izsekošanu, ar ko Ilze no Rēzeknes saietas.
