×
Mobilā versija
Brīdinājums -5.0°C
Eleonora, Ariadne
Trešdiena, 21. februāris, 2018
26. janvāris, 2018
Drukāt

Palikt varēs visi (1)

Foto - Ilze KalveFoto - Ilze Kalve

"Jūs esat laipni aicināti, mēs novērtējam jūsu ieguldījumu britu sabiedrībā un vēlamies, lai jūs šeit paliktu!" latviešiem Lielbritānijā apliecināja izstāšanās no ES ministrs lords Martins Džons Kalanans.

Pirmdien, 22. janvārī, britu Izstāšanās no Eiropas Savienības ministrijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvji devās uz Latvijas vēstniecību Londonā, lai tiktos ar latviešu diasporu un apspriestu jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības pilsoņu tiesību nodrošināšanu Apvienotajā Karalistē. Pasākumu pagodināja pats izstāšanās no ES ministrs lords Martins Džons Kalanans, savukārt jautājumu un atbilžu sesijā britu Iekšlietu ministrijas ierēdņiem jautājumus varēja uzdot jebkurš klātesošais. Šis bija pirmais šāds pasākums, turpmākā sadarbībā ir ieinteresēti gan briti, gan latvieši.

 

Mērķis – aicināt palikt, ne aizbraukt

Tikšanās laikā vairākkārt tika atgādināts, ka britu Iekšlietu ministrijas galvenā rūpe ir, lai, piesakoties jaunajam pastāvīgās uzturēšanās statusam, pats process būtu vienkāršs un saprotams, jo britu mērķis ir nevis tikt vaļā no eiropiešiem, bet gan aicināt viņus palikt.

Britu presē, īpaši “The Guardian”, bieži tiek apgalvots, ka briti naidīgi izturas pret ES pilsoņiem, ka ir speciāli radīta tā sauktā naidīgā atmosfēra, lai iebraucēji nevēlētos palikt valstī.

“Pirmais noteikums britu sabiedriskajā dzīvē – nekad netici visam, ko raksta “The Gardian!” intervijā sme­joties saka lords Kalanans. “Es, protams, jokoju, taču, ja kāds visam rakstītajam tic, tad kļūdās. Mēs esam panākuši vienošanos, un vienošanās tiks iestrādāta Apvienotās Karalistes likumos, un katram būs tiesības to realizēt dzīvē Apvienotās Karalistes tiesās. Esam ļoti lepni par savu neatkarīgo tiesu sistēmu, tiesības tiks garantētas, būs ļoti vienkārši pieteikties [pastāvīgās uzturēšanās statusam], un jebkuram [ES] pilsonim, kas būs šeit izstāšanās brīdī no Eiropas Savienības, tiks piedāvātas šīs garantijas,” viņš apliecina.

Uzrunu pasākuma oficiālās daļas laikā lords Kalanans iesāka ar britu tradicionālo joku, atzīmējot, ka pirms viņa runājošās parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas angļu valoda pilnīgi noteikti ir labāka par viņa latviešu valodu. Runājot par ES pilsoņu tiesībām, ministrs atklāti atzina, ka labi zinot, ka “mums nepieciešams pievērst vairāk uzmanības veidam, kā mēs komunicējam”. Britu dati rādot, ka valstī varētu būt ap 150 000 Latvijas valstspiederīgo, taču pavisam precīzu ziņu nav. “Nav svarīgi, cik tūkstošu šeit Apvienotajā Karalistē ir, mans uzdevums ir nodot jums ziņu, ka, kā jau mana premjeministre ir teikusi, jūs esat laipni aicināti, mēs novērtējam jūsu ieguldījumu britu sabiedrībā un vēlamies, lai jūs šeit paliktu. Esmu ļoti lepns par panākto vienošanos ar ES, tas dod drošību tiem Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē, un tiem AK pilsoņiem, kas dzīvo citur Eiropā.”

Neiztika arī bez citiem jokiem, pieminot faktu, ka Rīgas pirmais mērs 1901. līdz 1912. gadam pirms Latvijas neatkarības atgūšanas bija brits Džordžs Armitsteds. “Man nav ne jausmas, ko viņš tur darīja, bet ceru, ka neko sliktu!” Pats ministrs Rīgā bijis daudzkārt, ir bijusi iespēja vērot arī hokeja spēli. “Esmu pārliecināts, ka jūs spēlējat hokeju daudz labāk par mums [britiem]!” Tika akcentētas arī labās Latvijas – Apvienotās Karalistes attiecības, uzsvērts, ka briti turpinās pildīt savas saistības arī drošības jomā. Apmeklētāji tika aicināti pēc pasākuma neformālā atmosfērā uzdot jautājumus personīgi pašam ministram, kas arī tika darīts.

 

Jaunais statuss

Kā zināms, tiks ieviests jauns ES pilsoņu statuss – “settled status” – pastāvīgās uzturēšanās statuss. To varēs iegūt pēc pieciem valstī nodzīvotiem gadiem, tas nozīmē, ka drīkstēs dzīvot valstī, cik ilgi vien vēlas, bez ierobežojumiem strādāt, saņemt pabalstus, pensijas, pieteikties britu pilsonībai. Tie, kuri ieradīsies līdz izstāšanās brīdim no ES – 2019. gada 29. martam –, drīkstēs palikt valstī tik ilgi, kamēr kvalificēsies pastāvīgās uzturēšanās statusam, tātad pēc piecu gadu nodzīvošanas valstī.

Tiem, kuriem šo piecu gadu vēl nebūs, būs jāpiesakās pagaidu uzturēšanās statusam, taču tiem, kuri ieradīsies pēc breksita, nāksies īpaši reģistrēties. ES pilsoņi varēs pie sevis aicināt arī ģimenes locekļus, taču tikai pašus tuvākos. Šobrīd pie sevis aicināt var arī ļoti attālus radus, un tieši šo likuma “robu”, lai dabūtu uzturēšanās atļauju, izmanto Latvijas nepilsoņu pasu īpašnieki – atrod attālu radu, kuram Latvijas pilsonība jau ir.

Paredzēts, ka ES pilsoņi pie sevis aicināt varēs ne tikai laulāto, bet arī nelaulāto dzīvesbiedru, tādēļ tika uzdots jautājums, kādā veidā tiks noteikts, kurš ir atzīstams par partneri, kurš ne, taču pagaidām vēl precīza definīcija nav zināma.

Pastāvīgā uzturēšanās statusa iegūšanai nevajadzēs uzrādīt veselības apdrošināšanu, kas līdz šim bija problēma nestrādājošām māmiņām un studentiem, tāpat tika jautāts, vai būs kāds noteikts ienākumu slieksnis, piemēram, pašnodarbinātajiem. Eksperti atbildēja, ka nebūs, taču imigrācijas juristi gan par to šaubās, jo tad, ja arī ienākumu sliekšņa, lai pieteiktos rezidentu kartēm, nekad nav bijis, tomēr vismaz pašlaik, kamēr ir spēkā vecā sistēma, tiek vērtēts, vai attiecīgā persona veic saimniecisko darbību valstī. Ja ienākumi, piemēram, pašnodarbinātajam, ir ļoti zemi, tas nozīmē, ka saimnieciskās aktivitātes nav, un ir iespējams, ka persona valstī nemaz neatrodas. Tiem, kuri par darbu saņem atlīdzību skaidrā naudā, zemi ienākumi nav nekas neparasts, jo visus ienākumus bieži neuzrāda.

 

Filmēt nedrīkst!

Uz tikšanos tika aicināti arī mediju pārstāvji, kas bija ļoti neapmierināti, uzzinot, ka tieši pasākuma visinteresantāko daļu – jautājumu un atbilžu sesiju – filmēt vai straumēt tiešsaistē nedrīkst. Taču ne tādēļ, ka tika atklāti kādi valsts noslēpumi, bet tādēļ, ka britu ierēdņiem jāievēro ļoti stingri noteikumi, kas nozīmē, ka publiski prezentēt iestādi drīkst tikai īpaši pilnvarotas personas. Uz jautājumiem atbildēja Iekšlietu ministrijas ierēdņi, jaunās imigrācijas sistēmas speciālisti, taču viņi nav tie, kuru pienākumos ir uzstāties publiski, tādēļ arī tika īpaši uzmanīts, lai visas kameras būtu izslēgtas. Jāsaka gan, ka gandrīz viss runātais jau ir ticis krustu šķērsu vētīts britu presē.

 

100% skaidrības nav un tik drīz nebūs

Apvienotās Karalistes un Eiropas Komisijas vienošanās tika panākta salīdzinoši nesen – tikai pirms pusotra mēneša, 8. decembrī, tādēļ nav brīnums, ka pašiem britiem ir ļoti daudz neskaidrību. Protams, nav tā, ka jaunie noteikumi būtu izdomāti tikai vakar, pie tiem ir strādāts jau labu laiku, taču dzīvē iespējami dažādi varianti, kādi, visticamāk, ierēdņiem nemaz prātā neienāktu. Tieši tādēļ Iekšlietu ministrijas pārstāvji pirms tikšanās Latvijas vēstniecībā lūdza cilvēkus iesūtīt savus jautājumus, ar interesi tika uzklausīti arī klātesošo jautājumi.

Briti atklāti atzīst, ka viss vēl ir procesā, pie detaļām tiek strādāts. Iekšlietu ministrija cer, ka šā gada beigās jau būs iespējams uzsākt pieteikšanos pastāvīgajam uzturēšanās statusam tiešsaistē testa režīmā. Jau pašā sākumā jābūt skaidram, vai kvalificējas statusam – lai nebūtu tā, ka to var uzzināt tikai tad, kad ir iziets cauri visiem anketas jautājumiem, un pašās beigās atbilde ir – nē, jūs nekvalificējaties. Sistēmai jābūt gana vienkāršai, drošai, jāspēj paredzēt visus iespējamos variantus. Vai tas tā būs, to nezina neviens, taču briti cer, ka izdosies.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nevajag gulēt uz lauriem, bet pēc iespējas drīzāk pieņemt Britu pilsonību, ar sekojošu atteikšanos no latvijas pavalstniecības. Tikai tā ir garantija, nekas cits.

Draugiem Facebook Twitter Google+