Latvijā
Izglītība

Palzova karaļvalsts: Divu ārzemnieku dēļ grib grozīt likumu 17


Anderss Palzovs
Anderss Palzovs
Foto no sseriga.edu un Shutterstock

Hallo un paldies par zvanu Stokholmas Ekonomiskajai augstskolai Rīgā – jūs uzrunā mundra balss, ja mēģināt sazvanīt Rīgas Ekonomikas augstskolu. Tālrunī seko ieteikums izvēlēties vajadzīgo sarunas biedru, spiežot kādu no cipariem. Un to visu pavēsta ieraksts skaidrā angļu valodā. Ups… Mācību iestāde tā pati, kuras rektors gandrīz divdesmit gadu laikā nav spējis apgūt latviešu valodu līmenī, kādu prasa likums.

 

REA dzīvo kā savā karaļvalstī

Valsts valodas centra (VVC) speciālista Viestura Razumovska pieredzē vēl nav bijis gadījuma, kad Latvijā praktizējošas augstskolas automātiskais vai kāds cits atbildētājs pa tālruni sniedz informāciju tikai angļu valodā. Līdz šim saņemtas sūdzības par svešvalodu lietojumu līdzās valsts valodai.

Skaidrs, ka tas ir likuma pārkāpums, atzīst V. Razumovskis, jo uz Rīgas Ekonomikas augstskolu (REA) tāpat kā uz jebkuru citu privātu kapitālsabiedrību attiecas Valsts valodas likuma 21. panta 4. daļas prasība sabiedrībai sniegt informāciju latviešu valodā. Norma attiecināma arī uz ierunātām ziņām tālruņa automātiskajos atbildētājos. VVC, balstoties uz šā raksta autores sniegto informāciju, uzsācis pārbaudi – pieprasījis paskaidrojumu no iestādes, lai pēc tā saņemšanas lemtu par turpmākajām darbībām.

– Sankcijas atbildīgajai personai par pārkāpumu, kādu paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, nav liels – līdz 70 eiro, taču mērķis nav uzlikt maksimālo sodu, bet novērst pārkāpumu – veikt pārrunas un sasniegt labāko rezultātu, – skaidro VVC speciālists.

Rīgas Ekonomikas augstskola Latvijā, šķiet, dzīvo kā savā karaļvalstī. Nu jau par pastāvīgi valstī apspriestu tematu kļuvis tās vadītāja Andersa Palzova valsts valodas prasmes jautājums. Rektors, kas amatā stājies 1998. gadā, bet 2011. gadā izņēmuma kārtā saņēmis atļauju turpināt darbu ar nosacījumu, ka piecos gados apgūs valsts valodu nepieciešamajā līmenī, atkal ļāvies kārtējam izņēmumam, kuru tagad publiski sola izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis no “Vienotības”.

Kā mantra plašsaziņas līdzekļos, tostarp arī “Mājas Viesa” lūgtajā komentārā, atkārtojas ministra skaidrojums: – Lai nodrošinātu Rīgas Juridiskās augstskolas un Rīgas Ekonomikas augstskolas rektoru ievēlēšanas tiesiskumu, Izglītības un zinātnes ministrija pašlaik gatavo labojumus Augstskolu likumā, lai tiktu pieļauts izņēmums attiecībā uz prasībām, kuras attiecināmas uz šo augstskolu rektoru valodas prasmi, ņemot vērā, ka šīs augstskolas ir dibinātas uz starpvaldību līgumu pamata un mācības tajās notiek angļu valodā.

 

Izņēmumiem sekos izņēmumi 

Šadurska apņemšanos divu ārzemnieku dēļ grozīt likumu pagaidām noprotestējusi tikai Nacionālā apvienība (NA), solot nobloķēt jebkādas izmaiņas, kas attiektos uz vispārīgo regulējumu valsts valodas lietojumam Augstskolu likumā. Apvienības politiķi skeptiski noskaņoti arī pret izņēmumiem divu augstskolu vadītājiem.

– Valsts valodas jautājumu eksperti pauž bažas arī par ministra nosauktajiem izņēmumu gadījumiem, tāpēc esam ļoti skeptiski noskaņoti pret to akceptēšanu, jo argumentus neredzam. Pirms pieņemt gala lēmumu, ļausim biedriem iepazīties ar pušu pamatojumiem, aicinot gan par valsts valodu atbildīgos ekspertus, gan ministrijas, gan vajadzības gadījumā konkrēto augstskolu pārstāvjus. Viens no būtiskiem riskiem, ko saskatām, ja notiek valsts valodas prasību vai normu mīkstināšana jautājumā, kas varbūt nav izšķiroši būtisks valsts valodas situācijā: tas var iedrošināt dažādus mēģinājumus arī citās jomās, prasīt citas izņēmumu situācijas – atvērt Pandoras lādi, ko līdz šim no NA apvienības puses izdevies nepieļaut, – NA pozīciju pārstāv līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Zaļo un zemnieku savienības frakcija šo jautājumu nav izskatījusi, taču vadība to apspriedusi ar biedriem, stāsta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze.

– Mums ir tāds viedoklis, ka valsts valodas prasības atsevišķu augstskolu rektoriem nevajadzētu samazināt, taču jādod viņiem iespēja nokārtot valsts valodas eksāmenu un līdz ar to – kaut kāds pārejas periods, lai tiktu iegūti visi nepieciešamie dokumenti apstiprināšanai rektora amatā, – skaidro Krauze. Līdzīgi plašsaziņas līdzekļos izteicies partijas biedrs, Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Trešā pozīcijas partija “Vienotība”, lūgta paust kopējo frakcijas nostāju, savā atbildē runā par izglītības internacionalizāciju un starptautisko konkurētspēju, kā arī citiem Latvijas izglītības pamatnostādņu un ilgtspējas attīstības stratēģijas “izaicinājumiem”, taču konkrētu atbildi par prasībām augstskolu rektoru valsts valodas prasmēm nesniedz.

Valsts valodas komisijas (VVK) priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Andrejs Veisbergs uzskata, ka IZM piedāvātie izņēmumi latviešu valodas situāciju kopumā nepasliktinās, taču dos signālu, ka vārdos it kā rūpējamies par valsts valodu, bet darbos – ne. Turklāt, ja ir pieņemti divi izņēmumi, kāpēc lai tiem nesekotu vēl kādi?

A. Veisbergs spriež, ka, tik ilgi dzīvojot Latvijā, A. Palzovam ar valsts valodu nevajadzētu būt problēmām. Piemēram, LU vieslektori, kas strādā ilgāku laiku, spēj apgūt latviešu valodu un strādāt par nodaļu vadītājiem.

– Parasti aiz šādiem gadījumiem kaut kas slēpjas, bet es tā īsti nesaprotu, kāds te kādam labums finanses sastutēt vai kādas lietas izdarīt, – spriež VVK priekšsēdētājs.

 

Spēlēšanās ar valodas politiku 

Arī “Mājas Viesis” centās uzzināt, kāpēc A. Palzovs tā vietā, lai ignorētu Latvijas likumus un cerētu uz izņēmumiem, neizvēlas cienījamāku ceļu, vienkārši nokārtojot valsts valodas eksāmenu, jo valsts valodas zināšanas viņam esot pietiekamas? Tāpat lūdzām, lai rektors atklāj, par kādu politisko spēli ir runa, kurā, kā viņš apgalvo, par līdzekli izmantota augstskola? Nesekmīgi – saņēmām tikai formālu atbildi no komunikāciju vadītājas, ka šādu informāciju viņa nav pilnvarota sniegt.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Jautājumus par valsts valodu uzdevām arī Melam Kenijam, jo viņa kandidatūru Rīgas Juridiskās augstskolas rektora amatā nevarēja virzīt apstiprināšanai uz Ministru kabinetu tā paša iemesla dēļ kā Palzovam. Atbildē Kenijs stāsta, ka kopš rudens ar privātskolotāja palīdzību vairākas reizes nedēļā mācās latviešu valodu un jau to lietojot ikdienā un arī darbā, sazinoties ar kolēģiem:

– Esmu uzstādījis mērķi apgūt latviešu valodu un uz to arī eju. Drīzumā plānoju kārtot A līmeņa latviešu valodas eksāmenu neatkarīgi no tā, kāds būs izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska lēmums. Apzinos, ka šobrīd strādāju un dzīvoju Latvijā, tāpēc valodas zināšanas ir nepieciešamas jebkurā gadījumā.

Kāds varētu teikt, kas tā par ņemšanos ar pāris augstskolu rektoriem, vai Latvijā svarīgāku lietu nav, ko apspriest un darīt? Valsts valodas lietojums valstī, kurā vismaz 10% iedzīvotāju vispār nerunā latviski, bet galvaspilsētas mērs cenšas darīt visu, lai Latvija atgrieztos pie divvalodības, nekad nebūs mazāk svarīgs jautājums. Tāpēc jebkura necieņa pret latviešu valodu, arī no paša “svarīgākā” sveštautieša, bez uzmanības nepaliks. Bet par politiskajām spēlēm runājot, R. Dzintars norāda, ka pašlaik ir uzsākta vieglprātīga spēlēšanās, kurā uz svaru kausiem, no vienas puses, tiek likts nebūtisks rektoru komforta jautājums, no otras – valsts valodas politika un tālejošas sekas.

 

Uzziņa 

Valsts valodas likums

21. pants.

(4) Uzrakstos, izkārtnēs, afišās, plakātos, paziņojumos vai citos ziņojumos ietvertā informācija, ja tā skar likumīgas sabiedriskās intereses un paredzēta sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās, sniedzama valsts valodā, izņemot šā panta piektajā daļā noteiktos gadījumus*.

* Izņēmums uz Rīgas Ekonomisko augstskolu neattiecas.

 

Svešvaloda – vispirms 

Latviešu valodu par dzimto sauc apmēram 1223 000 iedzīvotāju, un to prot arī 90% Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārstāvju. Tomēr lielākajā daļā ikdienas situāciju mazākumtautību pārstāvji vēl joprojām izmanto krievu valodu.

 

Avots: Latviešu valodas aģentūras pētījums “Valodas situācija Latvijā 2010 – 2015”.

LA.lv