Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. februāris, 2013
Drukāt

Pamanīts un novērtēts

Foto - LETAFoto - LETA

Iepriekš, rakstot par komponista un ekspolitiķa Imanta Kalniņa vēstuli (tajā viņš nopulgo eiro, Eiropas “vērtības”, patriotismu, bet slavē padomju laikus, kā arī mūsdienu Krievijas un Baltkrievijas vadītājus), jau paredzēju, ka šo kombināciju noteikti ievēros krievu prese un tai pietuvinātās politiskās aprindas.

 

Jāteic, ka kopumā Latvijas sabiedrībā I. Kalniņa vērtējumi gan netika īsti pamanīti un noslīka plašajā eirotēmas “trādi-rīdi”. Toties krieviskie plašsaziņas līdzekļi gan spēja novērtēt vēstules potenciālu savu ideju tālākai attīstīšanai. Sākotnēji komponista vēstule tika vienkārši pārstāstīta un plaši citēta, bet vēlāk atsauces uz viņu jau sāka parādīties politiskos komentāros.

Latviešiem vēl esot cerība, paziņo avīzes “Vesti segodņa” žurnāliste Jeļena Sļusareva, jo Krievija būtu gatava mūs uzņemt atplestām rokām (šobrīd tiekot gatavoti labojumi Pilsonības likumā un citos likumos). “Latvijai, kas šobrīd atrodas uz pašlikvidācijas robežas, tas ir kā glābšanas salmiņš. Latvieši pēc 20 gadiem, kas pavadīti eirosapņos, tagad pārliecinās par to, ka, izņemot krievus, viņi nevienam citam nav vajadzīgi. Pat Imants Kalniņš, kurš pazīstams ar savu stingro nacionālo stāju, nesen savā atklātajā vēstulē norādīja, ka Eiropas plašumos latvieša dvēsele novārdzinās un iet bojā. Padomju vara, viņš raksta, nobendēja tautas miesu, bet saglabāja tautas garu.

Par to “miesu” vēl varētu padiskutēt, bet par garu tā ir pilnīga taisnība. Ne tikai Dziesmu svētki! Arī latviešu literārā valoda dzima tieši Krievijas impērijā,” tā raksta lielākā krievvalodīgā avīze Latvijā. Citiem vārdiem, klanām pateicībā galvas un atpakaļ pie “matuškas” Krievijas…

Cienījamajam komponistam ir visas iespējas skaidrot, ka viņš tā nav domājis, nepareizi saprasts, esot sagrozīts utt., bet, ja ar viņa citēšanu tālāk tik pārliecinoši var nest pretlatviskas idejas, tad tomēr varbūt būtu vērts aizdomāties, ka neesi izvēlējies pareizo formu sarunai.

Tas pats gan sakāms arī par lielajiem eiro atbal-
stītājiem, kuri no pragmatiskiem argumentiem strauji pāriet pie emocionāliem vispārinājumiem. Tie vairs nav stāsti par ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, kam vajadzētu būt šīs diskusijas pamatā, bet truli lozungi. Tā nupat “Vienotības” kandidāte nr.1 Rīgas domes vēlēšanās Sarmīte Ēlerte paziņojusi, ka “centieni apturēt Latvijas pievienošanos eirozonai līdzinoties referendumam pret latviešu valodu”. Tik tiešām, vārdu salikums “latviešu valoda” ir politiski spēcīgs (daži gan to atklāja tikai pērn), lai latvieši saausītos un pat mobilizētos, sajūtot draudus. Bet vai ar to vajadzētu manipulēt, ja diskusija ir par pavisam citu jautājumu? Ja par eiro, tad par eiro arī runāsim!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+