Alsungas z/s “Kalnarāji” liellopi
Alsungas z/s “Kalnarāji” liellopi
FotoTimurs Subhankulovs

Gaļas liellopu ganāmpulka saimniekam. Kā pamatoti un pārdomāti krustot šķirnes? 0

Inga Muižniece, Alma Spangere (SIA “Baltic Vianco Trading”)

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Katra liellopu audzētāja mērķis ir ganāmpulkā iegūt veselus, dzīvotspējīgus un produktīvus jaunlopus, lai sekmētu saimniecības rentabilitāti un paaugstinātu peļņas līmeni. Pārdomāta un pamatota dažādu gaļas šķirņu liellopu krustošana un gaļas šķirņu buļļu izmantošana piena lopu ganāmpulkos ir ražošanas efektivitāti veicinošs pasākumu komplekss, kas rezultējas dzīvotspējīgāku un produktīvāku pēcnācēju ieguvē.

Ko nozīmē mērķtiecīga krustošana?
Mērķtiecīga krustošana ir apzināta divu īpatņu atlase ar mērķi iegūt pēcnācēju, kas apvienotu abu vecāku labākās īpašības. Tas, cik lielā mērā vecāku īpašības apvienosies pēcnācējā un cik liels būs heterozes efekts, atkarīgs no izvēlētā krustošanas varianta jeb shēmas, kā arī krustošanai izvēlēto dzīvnieku kvalitātes.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirms krustošanas uzsākšanas jāizvirza un jāapzinās krustošanas mērķis un konkrētā ganāmpulka iespējas. Pastāv dažādi krustošanas varianti, katram no tiem ir savas priekšrocības un prasības attiecībā uz resursu pieejamību. Tomēr vispirms saimniekam jāsāk ar krustošanas mērķa definēšanu: vai visi iegūtie teļi (arī teles) tiks nobaroti vai arī teles tiks atstātas atražošanai un buļļi nobaroti. Atbilstoši izvirzītajam mērķim jāizvēlas bullis govju lecināšanai vai sēklošanai, kas nodrošinās pēcnācējus ar augstiem pienīguma rādītājiem vai arī pēcnācējus ar augstiem dzīvmasas pieaugumiem, attīstītu muskulatūru un labiem kautiznākuma rādītājiem. Katrā šķirņu grupā sastopamas izteikti atšķirīgas buļļu līnijas, kas nodrošinās atšķirīgas kvalitātes pēcnācējus. Tāpēc, izvēloties vienas šķirnes divus dažādus buļļus, katra buļļa pēcnācēji var būt izteikti atšķirīgi neatkarīgi no tā, ka buļļi pieder vienai šķirņu grupai.

Izvēloties gaļas šķirņu bulli mākslīgai sēklošanai, vispirms jānoskaidro tā kvalitātes vērtējums – kā minimums jāņem vērā tādi rādītāji kā atnešanās vieglums, pēcnācēju dzīvmasas pieauguma un kautiznākuma rezultāti. Ārvalstīs pārbaudītiem gaļas šķirņu buļļiem atkarībā no to pārbaudes valsts tiek testēti vēl daudzi rādītāji, piemēram, tādi kā meitu pienīgums, apaugļotspēja u. c. Vaislas buļļi tiek pārbaudīti un uz pārbaužu rezultātu pamata tiek rēķinātas ciltsvērtības, kas parāda buļļu atšķirības un to piemērotību konkrētām klientu vēlmēm. Ir valstis, kas vaislas buļļus atkarībā no pārbaužu rezultātiem klasificē dažāda izmantojuma grupās: tikai gaļas ražošanai, vaislas dzīvnieku ieguvei vai kombinētai izmantošanai.

Izvēloties buļļus mākslīgai sēklošanai, saimnieka pienākums ir noskaidrot konkrētā buļļa vērtējumu un piemērotību viņa vajadzībām. Uzņēmumiem, kas piedāvā biomateriālu mākslīgai sēklošanai, jāspēj paskaidrot katra buļļa izmantošanas nosacījumus atbilstoši tā vērtējumam. Nevajadzētu izvēlēties, piemēram, Šarolē šķirnes bulli tikai tāpēc, ka tas ir Šarolē šķirnes pārstāvis, bet gan izvērtēt konkrēto buļļa kvalitāti, kas var būt stipri atšķirīga. Saimniecībās novērotas situācijas, ka nobarojamo dzīvnieku ieguvei tiek izmantoti gaļas šķirņu buļļi, kas saviem pēcnācējiem nenodod vajadzīgās īpašības – labu dzīvmasas pieaugumu un muskuļojumu. Tādējādi ieņēmumi par šādu dzīvnieku ir mazāki nekā būtu tad, ja tiktu izvēlēts gaļas ražošanai atbilstošs bullis.

Saimniecībām, kas vēlas iegūtās teles paturēt ganāmpulka paplašināšanai, tātad atražošanai, svarīgi izvēlēties buļļus, kas meitām nodos pienīgumu. Zīdītājgovīm nav jābūt ļoti muskuļotām un masīvām, bet gan pietiekami pienīgām, lai zīdīšanas periods rezultētos ar augstiem teļu dzīvmasas pieaugumiem. Tīršķirnes ganāmpulkos, kur nepieciešams uzlabot zīdītājgovju pienīgumu, krustošana var būt labs palīgs šā mērķa sasniegšanai. Pienīguma uzlabošanai vajadzētu izvēlēties Simentāles vai Tiroles pelēkās šķirnes gaļas tipa buļļus.

Reklāma
Reklāma

Neatkarīgi no ražošanas virziena nemainīgs un ļoti būtisks paliek rādītājs – atnešanās vieglums. Tāpēc mākslīgajā sēklošanā iesakām izmantot uz šo rādītāju pārbaudītus buļļus, lai izvairītos no apgrūtinātas atnešanās, zaudētiem teļiem un govīm. Šis rādītājs mēdz atšķirties atkarībā no tā, vai bullis pārbaudīts uz gaļas vai piena šķirņu govīm. Saimniekiem, kuri izvēlas sēklot piena šķirņu govis ar gaļas šķirņu buļļiem, primāri tomēr būtu jāizvēlas buļļi, kas pārbaudīti uz piena šķirņu govīm un pārbaudes rezultāti liecina, ka atnešanās sarežģījumus nesagādās. Ja bullis šādā variantā nav pārbaudīts un ir pieejami pārbaudes rezultāti tikai par gaļas šķirņu govīm, jāizvēlas buļļi ar iespējami augstāku atnešanās viegluma indeksu. Īpaša uzmanība jāpievērš buļļa izvēlei, sēklojot teles.

Krustošanas varianti jeb shēmas
Pastāv dažādi krustošanas varianti, turpmāk tekstā apskatīti vienkāršākie un saimniecībās vieglāk izpildāmie.
Divu šķirņu krustošana.
Krusto divus tīršķirnes dzīvniekus, piemēram, Herefordas zīdītājgovis krusto ar Limuzīnas bulli – tiek iegūti pēcnācēji (F1), un tiem raksturīga lielāka dzīvotspēja, paaugstināta barības pārstrādes efektivitāte, labāki dzīvsvara pieaugumi un kautiznākuma rādītāji. Visi iegūtie pēcnācēji paredzēti nobarošanai, izņemot labākās teles, ja tās plānots izmantot citās krustošanas shēmās.

Atpakaļejošā krustošana.
Divu tīršķirnes dzīvnieku pēcnācēju (F1) krusto ar mātes vai tēva šķirnes neradniecīgu bulli. Piemēram, Herefordas tīršķirnes zīdītājgovis vispirms krusto ar Limuzīnas tīršķirnes bulli, bet iegūtās F1 teles tālāk krusto vai nu ar Limuzīnas, vai Herefordas šķirnes bulli atkarībā no noteiktā mērķa. Šādu krustojumu govīm raksturīgi labi auglības rādītāji un pienīgums, kā arī, izvēloties lecināšanai atbilstošu bulli, šādas govs pēcnācēji būs ar labiem dzīvmasas pieaugumiem. Iegūtie F2 pēcnācēji tiek nobaroti kaušanai.

Trīs šķirņu krustošana.
Variants, kurā tiek sasniegts maksimālais heterozes efekts, iegūstot dzīvniekus, kam piemīt trīs šķirņu labākās īpašības. Piemēram, Herefordas tīršķirnes zīdītājgovis krusto ar Aberdinangus tīršķirnes bulli, bet to pēcnācējus teles (F1) krusto ar Limuzīnas šķirnes bulli. Visi iegūtie otrās paaudzes pēcnācēji (F2) tiek nobaroti.

Otrās paaudzes teles var turpināt tālāk izmantot trīs šķirņu rotācijkrustošanā, tomēr šajā krustošanas variantā nākamajās paaudzēs apvienojas gan vēlamās, gan arī nevēlamās īpašības un šīs shēmas izpilde prasa lielāku resursu pieejamību un zināšanas.

Gaļas šķirņu buļļu izmantošana piena govju ganāmpulkos
Krustojot piena šķirņu govis ar gaļas šķirņu buļļiem, tiek iegūti nobarojamie jaunlopi ar labākiem dzīvmasas pieauguma un kautiznākuma rādītājiem. Tādējādi šādus nobarotos jaunlopus iespējams pārdot par augstāku cenu, nekā realizējot piena šķirņu jaunlopus, kaut arī ieguldītais darbs abos gadījumos līdzvērtīgs.

Uzsākot krustošanu ar piena govīm, būtiskākie rādītāji, pēc kuriem izvēlēties vaislas bulli, ir: atnešanās vieglums, pēcnācēju diennakts dzīvmasas pieauguma rādītāji, pēcnācēju kautiznākuma rādītāji. Parasti šie dati pieejami buļļiem, kas ievesti no ārzemēm.Holšteinas šķirnes govīm piemērotākie – LI, SA, SI, AU, BA šķirnes buļļi. Pārējām piena šķirņu govīm – LI, AB, TP.

Žurnāla AgroTops 2017.g. augusta numura vāks
Žurnāla AgroTops 2017.g. augusta numura vāks

Vairāk žurnāla Agrotops šā gada augusta numurā