Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
25. februāris, 2015
Drukāt

Kā iztiek mākslas un mūzikas skolas, nesaņemot solīto finansējumu pilnā apjomā?

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aktualizējusi jautājumu par valsts finansējumu mākslas un mūzikas skolām. Lai arī Ministru kabineta (MK) un LPS domstarpību un vienošanās protokolā tika panākta vienošanās, ka mūzikas un mākslas skolām tiks paredzēts valsts finansējums 100% apmērā, realitātē visi līdzekļi netiek saņemti.

Egons Salmanis, Balvu mūzikas skolas direktors: “MK noteikumi, kas nosaka profesionālās ievirzes izglītības programmu finansēšanas kārtību un apjomu, nesakrīt ar mūzikas licencēto un akreditēto pro­grammu izmaksām. Kā visas pašvaldību dibinātās mūzikas skolas, arī Balvu mūzikas skola saņem apmēram 70% no programmu realizēšanai nepieciešamā finanšu līdzekļu apjoma. Lai valsts varētu pilnībā finansēt šīs mūzikas izglītības pro­grammas, pirmkārt, jāveic grozījumi atbilstošajos MK noteikumos, kur jānosaka programmu reālo izmaksu koeficients. Iztrūkstošo starpību iespēju robežās sedz pašvaldība, un, protams, ir noteikta mācību maksa, ko sedz vecāki. Bērnu interese par mācībām mūzikas skolā nemazinās. Audzēkņu skaitu nepalielinām, jo ierobežota finansējuma apstākļos tas būtu neloģiski. Cenšamies šo interesi par mūzikas instrumentu izvēli saprātīgi koriģēt, lai būtu nokomplektētas visas instrumentu grupas, līdz ar to nebūtu pārspīlēti liela kāda īslaicīgi īpaši pieprasīta instrumentu grupa.”

 

Anita Velmunska, Bauskas mūzikas skolas direktore: “Bauskas mūzikas skola no Kultūras ministrijas saņem daļēju finansējumu par 167 audzēkņiem, taču skolā audzēkņu skaits ir 179. Esam visas programmas akreditējuši, pro­grammas licencētas. Negatīvi vērtējams fakts, ka finansējumu, pat daļēju, nevaram saņemt uz visu ie­stādē esošo, Valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrēto audzēkņu skaitu katra mācību gada 1. septembrī. Šādu situāciju vērtējam negatīvi, jo profesionālās ievirzes izglītība ir svarīga un nozīmīga mūsu jaunās paaudzes izglītošanā un pamats profesionālajai mūzikai Latvijā. Jāpiebilst, ka profesionālās ievirzes pedagogi ir nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem pedagogiem, jo viņu algas likme ir zemāka. Iztrūkstošo starpību, lai nodrošinātu programmu prasības, nosedz Bauskas novada pašvaldība. Pašvaldība apmaksā arī skolas administrācijas darbu. Liels paldies par atbalstu Bauskas novada domei. Vecāku līdzfinansējums ir EUR 9,96 mēnesī. Jaunu mūzikas instrumentu iegāde, telpu remonti, iestādes uzturēšana, daļēja darba burtnīcu iegādes apmaksa, radošo pasākumu finansēšana mūsu skolā notiek, pateicoties novada atbalstam. Mūsu skolā pieaug audzēkņu skaits, jo esam paplašinājuši savu programmu klāstu, esam daudz strādājuši pie skolas prestiža celšanas novadā – tas ir devis acīmredzamus rezultātus. Divu gadu laikā pieaugums ir virs 30 audzēkņiem. Esam gandarīti, ka ir liela interese par mūsu iestādi, taču jau šobrīd esam nobažījušies par to, ka šogad absolventu skaits ir neliels – 12 absolventi, kamēr mācīties gribētāju 1. klasē būs gandrīz četrreiz vairāk.”

 

Māra Mezīte, Gulbenes mūzikas skolas direktores vietniece mācību darbā: “2015. gadā Gulbenes mūzikas skola no valsts saņem 20,68 apmaksātās pedagoģiskās likmes. Pašvaldība piemaksā trūkstošās 7,62 pedagoģiskās likmes, kā arī 2,5 direktores, direktores vietnieces un bibliotekāra likmes. Valsts nav paredzējusi līdzekļus sagatavošanas klases apmaksai. Pašvaldība ir piekritusi finansēt arī skolas sagatavošanas klasi. Bērniem un viņu vecākiem ir liela interese par Gulbenes mūzikas skolu. Vispieprasītākās specialitātes ir klavierspēle, flautas spēle un saksofona spēle. Ir liela interese arī par sitamo instrumentu spēli un ģitāras spēli, diemžēl mūsu skolā nav šādu programmu, jo nav pedagogu ar atbilstošu kvalifikāciju, kuri varētu veikt apmācību. Pēdējos trīs gadus audzēkņu skaits būtiski nemainās un ir aptuveni vienāds.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+