Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
13. maijs, 2013
Drukāt

Pamattauta + cittautieši = valstspiederīgie

Foto - LETAFoto - LETA

Jautājums, vai Latvijā iespējama “vienota nācija”, laupa mieru “Vesti segodņa” galvenajam redaktoram Pāvelam Kirillovam. Savā rubrikā “Časovoi” (“Sargs”) viņš skar šo problēmu un apgalvo, ka jēdziens “vienota nācija” esot “kaut kas no Frankenšteina sfēras”. Ej nu kļūsti gudrs…

Viņš pats turas pie tēzes: “Latvija ir kopīga dažādu nāciju valsts.” Bet turpat formulē arī citādi: fakts esot, ka Latvija ir divu nāciju valsts. Te Kirillovs putro: iznāk, ka ir divas tautības – latvieši un t. s. krievvalodīgie? Bet tādas tautības nav, ir lielkrievi, poļi, ukraiņi, ebreji, kas mājās runā krieviski. Vai Kirillova nolūks ir piešķirt Latvijai divkopienu valsts statusu? Bet tā nu būtu Latkrievija – drauds Latvijas Republikas pamattautas izdzīvošanai.

Interneta portālā www.politika.lv par šo jautājumu plaši un pārgudri prāto politoloģe Iveta Kažoka, atgādinot, ka, piemēram, satiekot Dānijas iedzīvotāju, viņš “pēc noklusējuma” (?) ir dānis, Francijas iedzīvotājs – francūzis, neatkarīgi no etniskās izcelsmes, reliģiskās piederības, ādas krāsas utt. Jā, Vakareiropā tas tā iegājies. Bet tas tomēr ir vienkāršojums. Jā, cilvēkam ir Dānijas vai Francijas pase, bet sadzīvē “marokāņu izcelsmes dānis” vai “senegāliešu izcelsmes francūzis” manāmi atšķiras no attiecīgās pamattautas pārstāvjiem.

Vidus un Austrumu Eiropā, kur tautību mijiedarbe kopš 19. gadsimta vidus raisa konfliktus vai konfrontāciju, manuprāt, būtu jāatšķir, piemēram, angliskais “Pole” (Polijas pavalstnieks) no “ethnic Pole” (polis pēc tautības).

Latvijas gadījumā tieši starptautiskajā apritē ir tikai viens apzīmējums – “Latvian” jebkuram, kam ir LR pilsoņa vai nepilsoņa pase. Krieviski un vāciski precizēt ir vieglāk: “latvijec” un “latiš”, “Lettlaender” un “Lette”. Manuprāt, būtu loģiski un lietderīgi tomēr ieviest savulaik Raiņa ierosināto terminu “latvjietis”, kaut gan dažs labs par to pasmīn.

Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits ļoti precīzi un pārliecinoši formulējis: valstsnācija ir tā nācija, kas veido valsti. Tātad Latvijas gadījumā – latvieši.

Varētu teikt arī tā – valstsnācija ir attiecīgās valsts pamattauta. Praksē, domāju, varētu pieturēties pie šādas formulas: pamattauta + cittautieši = Latvijas Republikas valstspiederīgie. Pēdējais apzīmējums ir gana smagnējs, bet, ja kaut kur ārzemēs kaut kas notiek ar kādu Latvijas pilsoni vai arī nepilsoni, medijos raksta – “valstspiederīgais”. Varbūt tomēr “latvijietis” kā “latvijec”, kā “Lettlaender”? Angliski te gan ir problēma. Un te nu gribu piebilst: Latvijas Republikas nepilsoņa pasē ieraksts “alien” šķebina, jo skan nievājoši – “svešais”. Nekas briesmīgs nenotiks, ja angliski ierakstītu “permanent resident”, t. i., pastāvīgi dzīvojošs. Tādi ir arī, teiksim, Kanādā, ja viņi nav naturalizējušies.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+