Krievijas vicepremjers Arkādijs Dvorkovičs
Krievijas vicepremjers Arkādijs Dvorkovičs
Foto – Ieva Čīka/LETA

Egils Līcītis: ZZS ministri un Krievijas vicepremjers četrinieka formātā 10

Uz mūsu valsti neoficiālā gaisotnē paciemoties bija atbraucis Krievijas vicepremjers Arkādijs Dvorko­vičs. Pēc ieņemamā amata tāds augstāks maskavietis pēc ilgāka pārtraukuma, kad attiecības starp Eiropas Savienības valstīm un Krieviju ir stipri nīkuļojošas un kā stāvošs ūdens. Bet te braucis arī Boriss Jeļcins, lai pamedītu un dūšīgi relaksētos, atkausētāku attiecību periodā notikušas Latvijas līderu “vēsturiskas Maskavas vizītes”, un, kolīdz agrākos gados Rīgā, Jūrmalā ieradās krievu naudasmaisi, tā liela daļa vietējās biznesa elites un politiskā krējuma biezajiem viesiem liptin lipa klāt. Galu galā andele ar sābriem sākusies sensenos laikos, kad tie piegādāja medu, vasku, zvērādas un antonovkas, kamēr mēs slāviem – dzintaru, rūpniecības un amatniecības ražojumus. Un arī mūsdienās netrūkst merkantili noskaņotu latviešu cilvēku, kuri no sirds vēlētos, lai Rīgas un Maskavas sakari neiekonservētos, mikroklimats divu kaimiņvalstu starpā pasiltinātos. Vai tie būtu nekustamo īpašumu tirgotāji, vai sapņo tikt par kundēm plašajā Austrumu tirgū, kur atvērtos dārgumu lādes, vai arī tādi draugi, kam ar pārdabiskām spējām apveltītais stingrais vadītājs Putins ir liela simpātija. Nav noslēpums, ka virkne Latvijas politiķu ne visai ērti jūtas uz Briseles parketa un nav kā zivis ūdenī starp manierīgiem vakareiropiešiem. Viņi labprātāk darbotos otrā pusē, kur pērk šprotes un šurpu ved kravas. Tā kā ir Maskavas virziena piekritēju pieprasījums, tad debeszilu, mākoņu neaptumšotu tikšanos ar Dvorkoviču četrinieka formātā sarīkoja ZZS ministri Dūklavs, Reizniece-Ozola un Augulis. Pasākums noritējis privātumā, mājīgā atmosfērā un ārpus protokola, kur kāds īgns Ārlietu ministrijas pārstāvis būtu kā piektais ritenis! Dabiski, kā profesionāli ārpolitikas interpretētāji un kaimiņattiecību veidošanas virtuozi ministri cilāja atbildīgus, sasāpējušus jautājumus. Tematu loks – no gāzes līdz ķilavām. Tagad kritiķi pārmet ZZS iziešanu starptautiskajā arēnā – vai zem letes neesot slēgti kādi sīki darījumi. Ejiet nu! Partija taču nenostāsies pret ES ģenerālo līniju un cietas sankciju aplikšanas ievērošanu! Droši vien praktiskie mūsējie “apčamdīja”, iztaustīja krievu vicepremjeru, kā maskaviešiem kārotos, ko mēs dotu pretī. Krievu ekonomika nav spīdošākajā situācijā. Sankcijas kož saimniecībai, pēc pārtikas embargo ir grūtības ar produktiem. Diez vai prezidents katru dienu saņem ceptas olas, un arī premjers Medvedevs neizskatās ko pamatīgāku ēdis. Viņš turas pats, pamāca pensionārus paciesties līdz labākiem laikiem, bet skolotājus iet biznesā, ja gribējies pelnīt lielu algu. Arī bagātie raud – gastronomos nav kamambēra un citu nogatavināto sieru! Ir tikai humāni un līdzjūtīgi, ja neapskaužamā stāvoklī mēs neatstātu kaimiņus tintē. Raugi, kaut trīs ministri pacienāja krievu kolēģi ar karaliskām pusdienām, iepilināja pa lāsei balzamiņa, paņēma pa puslitram piebaldznieka, uzkoda laša šķēlītes un dūmudesu. Vai tad Dvorkovičs ir Kašpirovskis, lai nohipnotizētu ZZS trio uz bīstamām darbībām? Pat ja ir slepena vienošanās, tad ar krītu rakstīta un viegli izmazgājama. Kučinskis par apakšnieku sadarbības meklējumiem zināja un bija informēts.

Reklāma
Reklāma