Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
7. februāris, 2012
Drukāt

Panākt, lai iesaistās visi 


gaters_km_11

Pašvaldības uzņēmums SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” šogad sāk jau desmito savas darbības gadu. Šajā laikā rīdziniekiem uzbūvēti 4510 jauni dzīvokļi, īstenoti Latvijā vērienīgākie jaunbūvētu rajonu projekti pēc valstiskās neatkarības atgūšanas .

 

Par to, kas plānots tuvākai un tālākai nākotnei, kāda veidojas sadarbība ar jaunajiem pašvaldību dzīvokļu iemītniekiem, saruna ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Ivaru Gateru.

 

 

– Kādi bijuši SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” desmit darba gadi?

I. Gaters: – Šā gada 7. maijā patiešām svinēsim uzņēmuma darbības 10 gadu jubileju. Atskatoties uz paveikto, gribētu teikt, ka ir pamats būt lepniem ar to, ko mums izdevies paveikt, izdarīt un sasniegt. Sākotnējais “Rīgas pilsētbūvnieka” uzdevums bija pašvaldības dzīvojamā fonda veidošana un attīstīšana. Protams, arī privatizētajos namos ir dzīvokļi, kas nav privatizēti un pieder pašvaldībai. Tomēr, ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc dzīvojamās platības un spēkā esošo likumdošanu, kas atsevišķām cilvēku kategorijām ļauj vērsties pašvaldībā pēc palīdzības, lai atrastu mājvietu, pašvaldībai visu laiku ir uzdevums nodrošināt šo palīdzību. Tādēļ pirmie gadi uzņēmumam pagāja, sagatavojot projektus jaunām dzīvojamām mājām. Pirmā lielā iecere, pie kuras ķērāmies, bija padomju laikā sāktais, bet nepabeigtais Dreiliņu dzīvojamais rajons, kurā kopumā ir 14 daudzstāvu dzīvojamās mājas ar vairāk nekā 1100 labiekārtotiem dzīvokļiem. Ņemot vērā to, ka “Rīgas pilsētbūvnieks” ir pašvaldības kapitālsabiedrība, tas pozitīvais, ko iegūst iedzīvotāji šādā kompleksā, ir papildu infrastruktūra, kas šajā gadījumā bija bērnudārzs. Par šādu papildu infrastruktūru vienmēr bijušas lielas diskusijas ar privātajiem attīstītājiem, jo, veidojot lielos dzīvojamos kompleksus, viņi ne vienmēr par to bija padomājuši. Šo Dreiliņos izstrādāto bērnudārza projektu mēs vēlāk nodevām Ekonomikas ministrijas lietošanā, lai ikviena Latvijas pašvaldība, veidojot kompaktu un ekonomisku bērnudārzu, to varētu izmantot. Attīstot šo rajonu, uzreiz nodrošinājām arī kvalitatīvu sabiedriskā transporta satiksmi ar pilsētu – Dreiliņos ir autobusu galapunkts. Šis tiešām ir bijis mūsu lielākais projekts.

Arī namu apsaimniekošana bijis uzņēmuma pamatdarbības virziens jau no paša sākuma. Tas ir loģiski, jo namu būvniecība notika ciešā “Rīgas pilsētbūvnieka” uzraudzībā. Darbus veica lielās celtniecības kompānijas, jo mums pašiem nekad nav bijušas celtnieku brigādes. Šāda saimniekošana dod daudzus papildu labumus – būvuzraudzība tiek veikta ļoti rūpīgi un precīzi, jo mēs zinām, ka pašiem šīs mājas pēc tam būs arī jāapsaimnieko.

– Kāda bija šī pieredze ar celtniekiem, kurus tik cieši uzraudzījāt?

– Pateicoties šai uzraudzībai, veikto būvdarbu kvalitāte ir ļoti laba. Protams, vienmēr varēs atrast, kur “piesieties” – vai kādi sīki defekti, vai kāda plaisiņa parādās. Taču, salīdzinot ar iesāktajiem projektiem, kurus 2007., 2008. gadā iepirkām no privātajiem attīstītājiem, jāatzīst, ka to kvalitāte bija krietni vien zemāka. Uzņēmuma darbības sākumā galvenokārt strādājām ar būvniecību, bet nu svaru kausi vairāk sliecas par labu apsaimniekošanai. Šo darbu esam veikuši godam un to apliecina fakts, ka aizvadītajā gadā mums apsaimniekošanā nodotas 11 sociālās mājas, kuras līdz šim bija Mājokļu un vides departamenta pārziņā.

 

Vēl pie lielajiem projektiem noteikti jāmin Ulbrokas piecu dzīvojamo māju komplekss ar 792 dzīvokļiem. Šis ir lielākais no jauna uzbūvētais dzīvojamo namu komplekss pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tajā izveidojām arī daudzstāvu autostāvvietu, lai gan viedokļi dalījās, piedāvājot arī lielu stāvlaukuma izbūvi braucamrīku novietošanai.

 

“Rīgas pilsētbūvniekam” būvnormatīvi ir tieši tādi paši kā privātajiem attīstītājiem, kas nozīmē, ka dzīvokļiem jānodrošina autostāvvietas. Nācās izvēlēties – vai nu asfaltēt milzīgus laukumus, zaudējot vietu māju celtniecībai, vai uzbūvēt vairāk dzīvokļu, izveidojot vienkāršu, no betona pārsegumiem veidotu daudzstāvu autostāvvietu.

Tā kā nu vairāk nododamies namu apsaimniekošanai, varu teikt, ka pašlaik Rīgā un Pierīgā uzņēmums apsaimnieko 55 daudzstāvu dzīvojamās mājās ar 5076 dzīvokļiem. Tas tādēļ, ka cenas dēļ pirms vairākiem gadiem tika pieņemts lēmums iegādāties dzīvojamo platību arī ārpus Rīgas – Ādažos, Baldonē, Olainē, Siguldā un Ropažos.

– Ja reiz vairāk pievēršaties apsaimniekošanai, vai tas nozīmē, ka dzīvokļu rindā gaidošo skaits tā samazinājies, ka jaunus namus vairs necelsiet?

– Tā gluži nav. Dzīvokļu rinda joprojām ir aktuāls jautājums Rīgā un pašlaik tajā ir aptuveni 7000 cilvēku. Tādēļ jaunas mājas noteikti celsim. Diemžēl finanšu resursi, ko “Rīgas pilsētbūvnieks” un Rīgas dome var atvēlēt mājokļu programmas realizācijai, nav neizsmeļami. Neraugoties uz to, pašlaik ir iesākti trīs jauni projekti, kuri 2013. gada beigās dos vairāk nekā 900 dzīvokļu. Šobrīd notiek jauno namu projektēšanas darbi. Atgādināšu, ka, saņemot apsaimniekošanā vēl 11 sociālās mājas, kuras mēs neesam cēluši un līdz galam nezinām, kādā stāvoklī tās ir, mums kopumā jāapsaimnieko 55 nami. Jāatzīst, ka resursi tādējādi ir ļoti ierobežoti. Ja kādreiz pamatā administratīvā aparāta darbinieku skaits bija vienāds ar sētniekiem, dežurantiem un strādniekiem, tad pašlaik apkalpojošā personāla ir jau krietni vien vairāk.

– Sagaidot uzņēmuma desmito dzimšanas dienu, esat radījuši arī jaunu logo. Kādēļ?

– Reizi pa reizei dzīvē vajag kaut ko pamainīt – varbūt paskatīties uz tām pašām lietām nedaudz citādi. Kādreiz arī formas maiņa noved pie tā, ka arī saturu var uzlabot vai pamainīt. Skatoties uz esošo “Rīgas pilsētbūvnieka” logo, kas kalpojis šos desmit gadus, man šķiet, ka tas ar mums vairs īsti neasociējas. Pašlaik ikdienā mums iegājies lietot saīsinājumu “RPB”. Taču abreviatūra “RP” ne vienmēr var radīt pareizās asociācijas. Piemēram, man pašam šie divi burti “RP” asociējas ar Raimondu Paulu, nevis Rīgas pilsētbūvnieku. Tādēļ meklējām jaunu formu, kas vairāk atbilstu mūsu darbībai. Cerams, ka šī jaunā logo forma, kurā mēģināts ielikt arī namu konstruktīvos elementus, vairāk asociēsies tieši ar mums kā būvniecības un apsaimniekošanas uzņēmumu. Varbūt šis logo arī mums liks kļūt labākiem, strādāt aktīvāk un sasniegt vēl labākus rezultātus.

– Kādas izmaiņas uzņēmuma darbā varētu stimulēt šis jaunais logo?

– Noteikti vienmēr var atrast lietas, kuras jāuzlabo. Lielāks uzsvars mūsu darbā pašlaik būtu jāliek tieši uz apsaimniekošanas attīstību. Ir jāsaprot, ka mūsu namu iedzīvotāju kontingents ir diezgan sarežģīts. Tie ir cilvēki, kuri līdz šim dzīvojuši ļoti sliktos apstākļos, daudzi no viņiem denacionalizētos namos vai pavisam sliktos mitekļos, bet tagad ieguvuši jaunu un skaistu dzīvokli. Ir arī cilvēki, kuriem ir ļoti ierobežoti ienākumi. Tādēļ jāmēģina atrast veidu, kā viņiem šajos jaunajos, labajos apstākļos justies, cik vien iespējams aprūpētiem. Jāatzīst, ka mūsu klienti arī ļoti prasīgi un to viņiem nu nemaz nevar pārmest. Tādēļ mans mērķis ir šīs prasības, kuras lielākoties tomēr ir pamatotas, apmierināt, nevis darīt visu, lai teiktu, ka viņi ne uz ko nevar cerēt. Šobrīd jau esam ieviesuši bezmaksas telefonu, kas atvieglo informācijas apriti, jo šiem cilvēkiem nav jāmeklē, kam zvanīt, ja dzīvoklī atklājies kāds defekts, radusies problēma vai ir kāds priekšlikums.

 

Vēl strādājam pie tā, lai saprastu, kādā veidā šos cilvēkus varētu iesaistīt savas mājas uzturēšanā. Šī ideja radās, runājot ar mūsu sētniekiem, kuri norāda, ka daudzās mājās ir cilvēki, kas labprāt gribētu piedalīties, varētu izveidot un apkopt kaut vai kādu puķu dobi.

 

Ja šo ieceri virzītu mērķtiecīgi, tā varētu būt jauna elpa mūsu apsaimniekošanas darbā, jo gadās, ka joprojām noķēpā sienas, kaut ko salauž. Taču ir iedzīvotāji, kuri ar lielu rūpību izturas pret savu dzīvokli un māju, kurā tas atrodas, ir gatavi līdzdarboties. Tas noteikti jāizmanto.

Tādēļ sētnieki varētu kļūt par tādu kā iedzīvotājus vienojošo elementu, jo tieši viņu pirmo cilvēki sastop un sētnieks ir tas, kurš lielāko daļu iedzīvotāju pazīst. Visi kopā viņi varētu namus palīdzēt uzturēt daudz labāk. Arī pasaules pieredze rāda, ka divu triju dienu laikā salabojot vienu dēli salauztam soliņam pie mājas, to tālāk nelauž, bet, ja mēnesi nekas nenotiek, nolauzts tiek arī nākamais dēlis. Ja sētnieks pamana nedaudz apķēpātu sienu un tās pašas dienas laikā remontbrigāde to aizkrāso, diez vai pēc kāda laika apķēpāta būs visa siena. Reaģējot uzreiz, nevis vienaldzīgi paejot garām, cilvēku vēlme kaut ko bojāt pamazām beidzas. To apliecina kaut vai Amerikas pieredze, runājot par metro vagonu apzīmētājiem. Tur nevis izņēma no tirdzniecības krāsu baloniņus, bet gan metro vagonus pārklāja ar īpašu vielu, kas uzpūsto krāsu mazgāšanas laikā ļāva viegli noskalot.

Cilvēkus, kas pusi mūža nodzīvojuši sliktos apstākļos, audzināt var, tikai radot tiem labu apkārtējo vidi. Pie tā mēs arī strādāsim.

 

“Rīgas pilsētbūvnieks” 10 gados:

uzņēmuma pamatkapitāls –Ls 39 400 000;

uzbūvēti dzīvojamie mikrorajoni Dreiliņos un Ulbrokā;

kopumā apsaimnieko 55 mājas ar 5076 dzīvokļiem;

10 gados no jauna uzbūvēti 4510 dzīvokļi;

bezmaksas uzziņu tālrunis pašvaldības namu iedzīvotājiem: 80008282

 

 

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -0.8
Alūksne -5.0
Daugavpils -5.8
Saldus -3
Liepāja -2.0
Jelgava -7
Ventspils 0.0
Limbaži -5
Madona -5
Rēzekne -4
Draugiem Facebook Twitter Google+