Kokteilis
Mīli

Panākumi izpaliek? Pārstāj dalīties ar saviem nākotnes plāniem! 16

Foto – Fotolia

Izskaidrojums – ķīmija smadzenēs!

Vai jums ir gadījies novērot, kā plāni, ar kuriem jūs bijāt pārņemti tikai pavisam nesen un sapņojāt, kas būs, kad jūs tos sasniegsiet, sagruva burtiski no vēja pūsmas. Vai arī – iecerot jaunu biznesa plānu, jūs aprēķināt peļņu, un izmēģinot spēkus pirmoreiz, gūstat panākumus, bet atkārtojot ciklu, ciešat neveiksmes un viļaties? Tam ir izskaidrojums. Ķīmija smadzenēs. Un kļūst skaidrs, ka problēma nav vēja pūsmā, bet tikai mūsos pašos. Kā nezaudēt izvirzīto mērķi un nonākt pie rezultāta?

Nevienam nesakiet par pirkumu, ko gatavojaties veikt. Nestāstiet draugiem par plāniem, kuri jūsu dzīvē daudz ko ietekmē. Nelielieties ar to, ko vēl neesat sasniedzis, bet tikai gatavojaties, pat tad, ja jums tam ir visas iespējas. Turiet noslēpumā savu programmu, kas ir idejas stadijā vai jau izstrādes procesā. Esiet kā partizāns attiecībā uz to, ko grasāties darīt.

Jūs paklupināt pats sevi, atklājot savas kārtis pirms laika. Lielīšanās ar nepabeigtiem darbiem draud ar pilnīgu izgāšanos! Katrs no mums ir bijis situācijā, kad galvā dzimst lieliska ideja, kuru noteikti gribas īstenot dzīvē saviem spēkiem. Gala rezultāts jums šķiet pievilcīgs, šķēršļu nav – ņem un dari!

Vēlme īstenot savu domu ir tik degoša, ka uzreiz rodas vēlēšanās padalīties ar to ar apkārtējiem. Mums gribas draugiem un paziņām pastāstīt par saviem plāniem un aprakstīt ieceri visās niansēs. Mums ir interesanti ieraudzīt apkārtējo reakciju, taču šeit slēpjas pati izplatītākā kļūda, ko cilvēki pieļauj atkal un atkal, – godkāre.

Godkāre var izpausties visdažādākajos veidolos. Tā var maskēties kā vēlme uzzināt apkārtējo viedokli par jūsu ieceri. Dažkārt godkāre slēpjas aiz padomu un ideju meklēšanas maskas attiecībā uz vēlamā mērķa īstenošanu. Godkāre ir daudzveidīga savās izpausmēs, un cilvēki, kas dot tai vaļu, klūp uz līdzenas vietas. Izplatītākā godkārības forma ir lielīšanās kredītā. Jūs lepojaties ar neizdarītiem darbiem, un ļoti liela ir iespēja, ka mērķis tā arī netiks sasniegts.

Atcerieties situācijas, kad jūs par saviem plāniem stāstījāt draugiem, bet pēc tam neizpildījāt solījumus. Jūs vai nu sākāt kaut ko darīt un beigās zaudējāt interesi, vai arī pat neķērāties klāt tam, par ko tik tēlaini stāstījāt apkārtējiem. Rezultātā mēs, visticamāk, vainojam sevi, ka izpaudām savus plānus, kas tā arī neīstenojās. Cik daudz brīnišķīgu ideju tā arī palikušas tikai ideju līmenī! Bet iemesls tam ir banālā cilvēciskā godkāre.

Smadzeņu darbības īpatnības

Reiz zinātnieki, kas pētīja galvas smadzeņu darbību, izdarīja pārsteidzošu atklājumu – smadzenes praktiski neatšķir fizisku kustību un iedomātās. Kad cilvēks domā, kā izpildīt kustību, viņa motoriskā garoza aktivizējas it kā viņš jau patiešām kustētos!
To var viegli nodemonstrēt ar attiecīgas aparatūras palīdzību. Ja mēs notupstamies vai tikai vizualizējam šo procesu, neveicot reālas fiziskas darbības, smadzeņu elektroencefalogramma uzrāda vienu un to pašu zonu aktivitāti. Tāds pats efekts vērojams, kad cilvēkam galvā skan mūzika, ko viņš iepriekš dzirdējis. Neraugoties uz to, ka esošajā brīdī viņš atrodas pilnīgā klusumā, aparatūra uzrāda to smadzeņu zonu aktivitāti, kas atbildīga par reālu mūzikas klausīšanos.

Sporta treneri ātrāk par citiem saprata, ka skaidri iztēloties un darīt – tas ir gandrīz viens un tas pats. Ja jūs, piemēram, spēlējat futbolu, tad varat būtiski uzlabot savas kustības vienkārši iekļaujot vizualizāciju treniņa tehnikā. Nav noslēpums, ka profesionāli sportisti daudz laika pavada, skaidri iztēlojoties katru savu kustību.

Pirmais secinājums: Smadzenes neredz atšķirību, vai cilvēks lielās ar pabeigtu darbu vai darbu, kas vēl nav paveikts.

Pie kā tas noved? Kad pie mums atnāk ideja, smadzenes uztver to kā nepabeigtu un cilvēks jūt vēlmi to īstenot. Ja mums nav fotoaparāta, ko mēs vēlamies nopirkt, smadzenēm tas ir neapstrīdams fakts. Fotoaparāta nav. Mēs to neturam rokās, mēs nefotografējam. Mums šomēnes ir kārtīgi jāpastrādā, lai nopelnītu naudu. Taču – kas notiek, kad mēs draugiem izstāstām par savu plānu iegādāties konkrēta modeļa fotoaparātu? Smadzenes automātiski sāk vizualizēt to, kā mēs ienākam veikalā un to nopērkam. Vai arī mēs jau sākam iztēloties, ka fotoaparāts mums jau ir.

Mēs lielāmies ar fotoaparātu it kā tas jau būtu mūsu īpašumā. Smadzenes uztver to burtiski. Ja lielāmies – tātad ir. Bet – ja fotoaparāts iegādāts, kāpēc saspringt un pelnīt tam naudu? Ja jūs draugiem izstāstāt, ka gatavojaties uztaisīt datorspēli, esiet pārliecināti, ka smadzenes uztver it kā spēle jau būtu gatava. Kamdēļ saspringt un programmēt, ja spēle jau pabeigta? Smadzenes nesaskata jēgu cilvēka motivēšanā.

Pastāv liela atšķirība starp gala mērķa vizualizāciju un mērķa iztēlošanos godkārības brīdī. Pirmajā gadījumā jūs programmējiet apziņu un zemapziņu izvirzītā mērķa sasniegšanai un sniedzat skaidru priekšstatu par galamērķi. Otrajā gadījumā jūs dalāties ar draugiem ar jau notikušu faktu – tieši tā to uztver mūsu smadzenes. Apzināti vizualizēt galamērķi nepieciešams, lai to patiešām sasniegtu. Kurš nezina kustības galapunktu, tas nekad to nesasniegs.

Godkāres enerģija – spēcīgs dabas spēks. Izmantojiet to!

Piemēram, jums radusies ideja jaunam biznesam. Vai tā ir ideja par neparasta grāmatveikala atvēršanu vai interesanta interneta projekta izveidošana. Vienalga kas. Līdzko mēs iedomājamies par galamērķi, uzreiz rodas īpašas emocijas – vēlme īstenot ideju dzīvē. Vienkāršības labad nosauksim šīs emocijas par īpašu enerģijas veidu – motivācijas enerģiju.

Motivācijas enerģiju organisma resursi izdala pēc pieprasījuma. Līdzko mums sagribējās sasniegt mērķi, parādās nepieciešamais enerģijas daudzums tā īstenošanai. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, mums ir jāizmanto visi 100% izdalītās enerģijas, ne mazāk.

Dotajā gadījumā vēlme pabeigt lietu arī ir tā pati motivācija. Tā ir degviela, ar kuru organisms uzpildījis mūsu bākas, lai mēs aizbrauktu līdz galapunktam. Degviela nepieciešama konkrētām fiziskajām un prāta darbībām. Bet kā mēs ar to rīkojamies?

Vēlme sasniegt mērķi dažkārt ir tik degoša, ka mēs noteikti vēlamies padalīties ar apkārtējiem. Mēs gribam redzēt pārsteigumu un apbrīnu to cilvēku acīs, ar kuriem dalāmies. Mēs steidzam ātrāk izstāstīt par saviem plāniem. Un kas ir rezultātā? Acumirklīgs apmierinājums. Cik bieži jums izdosies paaugstināt sevi draugu acīs, pastāstot par kaut ko, kas vēl nepastāv? Diez vai jūs kāds par to uzslavēs.

Tātad – sākotnēji mums ir 100% nepieciešamās motivācijas enerģijas. Mēs aizejam pie drauga Jāņa un izstāstām, ka grasāmies atvērt neparastu interneta veikalu. Atņemiet 10% no piešķirtās degvielas. Pēc tam mēs dodamies pie kaimiņa Pētera un visās niansēs aprakstām viņam savu ideju. Atņemiet vēl 10%, vai labāk – visus 20%. Pēcāk jūs izstāstāt par savu jauno ieceri darba kolēģiem. Atņemiet vēl 20%. Izstāstījāt draudzenei Ievai? Atkal veiciet attiecīgus atskaitījumus. Cik procentu motivācijas degvielas jums galu galā palika? 30? 5? -60%?

Lieta tāda, ka mums nepieciešami visi 100%! Mēs neaizbrauksim līdz galamērķim, mums nepietiks benzīna. Un kas notiek, ja jūs jau esat iztērējuši pusi piešķirtās degvielas? Jūs sajūtat intereses zudumu. Tagad jūs vai nu atteiksieties no mērķa, vai gaidīsiet un uzkrāsiet degvielu no jauna. Bēdīgi, ņemot vērā, ka jūs jau esat izstāstījuši paziņām par savu vēlmi noteikti pabeigt interneta veikala projektu.

Otrs secinājums: Izmantojiet vēlmi palielīties, lai sasniegtu mērķi

Sakodiet zobus un paņemiet mutē ūdeni! Lai vēlme palielīties dzen jūs uz priekšu! Tieši tā virza mūs uz sasniegumu, ielejot eļļu ugunī. Jūs vēlaties, lai apkārtējie iespējami ātrāk ieraudzītu jūsu šedevru, tāpēc sāciet darīt visu iespējamo, lai tas patiešām notiktu ātrāk. Klusējiet kā partizāni kara laikā. Tas ir jūsu trumpis. Pārstājiet veltīgi izšķērdēt vērtīgo degvielu. Kontaktējieties ar draugiem it kā nekas nebūtu noticis, it kā jums nebūtu nekā ko stāstīt. Pēc būtības tā jau arī ir!

Tādējādi mēs nošaujam divus zaķus reizē. Pirmkārt, mēs neizniekojam veltīgi motivācijas enerģiju, bet otrkārt, pat ja mēs apstāsimies pusceļā, neviens par to neuzzinās.
Pievērsiet uzmanību – patiesi ražīgi cilvēki nedalās ar saviem plāniem. Viņi pārsteidz mūs, kad parāda galarezultātu. Mēs izjūtam cieņu pret tiem, kas radīja šedevru, vairākus mēnešus klusējot. Šie cilvēki lieliskus rezultātus sasniedz tikai tāpēc, ka nepadodas vēlmei visai pasaulei izbazūnēt savu motivāciju.

Apkoposim rezultātus!

1. Smadzenes nejūt atšķirību starp to, vai jūs dalāties ar reāliem sasniegumiem vai saviem nākotnes plāniem. Kad
jūs izstāstīsiet par galamērķi, smadzenes automātiski ievilks ķeksīti “mērķis sasniegts”. Pierādījuši zinātnieki, pārbaudīts elektroniski.

2. Nejauciet apzinātu galamērķa vizualizāciju un automātisku vizualizāciju, kas rodas, kad jūs dalāties ar nākotnes plāniem.

Saistītie raksti

Tās ir divas dažādas lietas. Apzinātu vizualizāciju var un nepieciešams izmantot ikdienas dzīvē. Tā dod komandas mūsu zemapziņai, bet tā savukārt noteikti atrod ceļus iecerētā realizēšanai.

3. Kad mēs sev izvirzām mērķi, mums tiek dots nepieciešamais degvielas daudzums tā sasniegšanai. Šī degviela ir tik spēcīga, kas tiecas sevi realizēt jebkurā pieejamā veidā. Neļaujiet tai realizēties tikai sarunās ar apkārtējiem.

Avots: “misstits.ru”

LA.lv