Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
5. marts, 2013
Drukāt

Panākumus nosaka “mīkstās prasmes”


Foto - LETAFoto - LETA

Jaunākie rezultāti pētījumā par bezdarbu Latvijā atklāj, ka pieprasījums pēc jauniem darbiniekiem ir ļoti zems un tas ir tieši saistīts ar ekonomiskajiem cikliem valstī. 


Ekonometrijas profesors Latvijas Universitātē un IZA (Vācija) pētnieks Mihails Hazans kopā ar Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra direktoru Alfu Vanagu 1. martā prezentēja pētījuma “Strukturāls vai ciklisks? Bezdarbs Latvijā kopš 2008. – 2009. gada krīzes” rezultātus. Viņi apgalvo, ka galvenie ierobežojumi jaunu darba vietu radīšanā ir pieprasījuma trūkums, jo ekonomiskie apstākļi nesekmē pieprasījumu pēc papildu strādniekiem – šādu parādību ekonomikā sauc par ciklisku bezdarbu.

Bet nesen publicētos pētījumos par Latviju Starptautiskais valūtas fonds (SVF) apgalvo gluži pretējo – bezdarbs valstī ir strukturāls, kas nozīmē, ka prasmes, ko pieprasa darba devēji, neatbilst prasmēm, kas ir pieejamas darba tirgū. Darba devējiem galvenais šķērslis, lai radītu jaunas darba vietas, ir prasmju ierobežotā pieejamība tirgū. Tāpat arī esošās vakances paliek neaizpildītas. A. Vanags un M. Hazans gan norāda, ka, viņuprāt, SVF izmantotā netiešā pētījumu metode neatbilst mūsu situācijai, tāpēc arī rezultāti nav precīzi. Abi speciālisti apgalvo, ka šādam viedoklim pievienojas arī citi starptautiskie speciālisti, to starpā no Norvēģijas un Somijas.

Pieejamo vakanču līmenis Latvijā ir ļoti zems – 2012. gadā tās ir bijušas 40 tūkstoši darba vietas. Salīdzinājumā ar mūsu kaimiņiem Igauniju un Lietuvu tas nozīmē gandrīz trīs reižu mazāk vakanču un ar Lielbritāniju un Norvēģiju atšķirība sasniedz pat desmit reizes.

Pētījuma rezultāti rāda, ka vakances, kas ir ievietotas Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un CV-Online mājaslapā, vidēji tiek aizpildītas 3 – 4 nedēļu laikā, kas ir viens no acīmredzamākajiem iemesliem, ka bezdarbnieki der brīvajām darba vietām un tās arī aizpilda. Visātrāk brīvās darba vietas tiek aizpildītas Kurzemē un Latgalē.

Runājot par bezdarba līmeni jauniešu vidū, M. Hazans norādīja, ka šajā vecuma grupā lielākas problēmas ir citās Eiropas valstīs, nevis Latvijā. Pie mums apmēram 30% jauniešu ir bezdarbnieki, taču to ietekmē arī tas, ka daudzi no šiem cilvēkiem studē. Latvijā grūtāk darbu atrast ir tieši pirmspensijas vecuma cilvēkiem (45 – 60 gadi).

Pie vainas nav tikai ekonomiskā situācija, bet arī darba devēji, jo viņu uzdevums ir pielāgot savus darbiniekus – darba devējs pats vislabāk zina, kādas prasmes ir nepieciešamas viņa darbiniekiem. “Tā ir padomju domāšana, ka cilvēkam ir jāapgūst tikai viena profesija un tai atbilstošās prasmes,” uzsver A. Vanags, akcentējot to, ka Latvijā darbinieku apmācības uzņēmumos esot ļoti zemā līmenī. Tāpēc viņš atzinīgi novērtēja valsts programmu, kas nodrošina bezdarbniekiem iespēju apgūt jaunas iemaņas dažādos kursos.

Cilvēkiem jābūt elastīgiem, jāspēj adaptēties jaunām situācijām un jāspēj savas prasmes pielāgot. Socioloģijā pastāv divi jēdzieni “hard skills” jeb “cietās prasmes” un “soft skills” jeb “mīkstās prasmes”.

“Cietās prasmes” ir specifiskas un iemācāmas, kā arī tās var vieglāk definēt un novērtēt, piemēram, rakstīšanas un skaitīšanas prasmes, datorprasmes utt. Bet “mīkstās prasmes” ir daudz grūtāk definējamas un izmērāmas – tās ir komunikācijas spējas, valodas lietojums, interakcija ar cilvēkiem utt. Kā izrādās, tieši “mīkstās prasmes” mūsdienās nosaka cilvēka panākumus darba tirgū, jo ir ļoti būtiski, kā un cik ātri mēs spējam pielāgoties dažādām situācijām un jaunu prasmju apguvei.

Neskatoties uz zemo vakanču līmeni valstī, abi speciālisti ir vienisprātis, ka situācija Latvijā uzlabojas, jo citur Eiropā nav vērojams brīvo darba vietu skaita pieaugums, taču skaidrs ir tas, ka šis process notiek par lēnu. Neatkarīgi no lēnās izaugsmes darba tirgū, pētījuma autori uzskata, ka pastāv iespēja, ka, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, bezdarba līmenis Latvijā samazināsies.

Abi speciālisti sava pētījuma rezultātus pamato ar tiešu vakanču līmeņa analīzi, darba prasmju neatbilstības analīzi, kā arī bezdarbnieku struktūras un ražošanu ierobežojošo faktoru analīzi.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+