Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
29. decembris, 2015
Drukāt

Latvijas zinātnieki no ES atbalsta programmas “Apvārsnis 2020” paņēmuši gandrīz 16 miljonus

Foto - LETAFoto - LETA

EK Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta Izcilības izplatīšanas un dalības paplašināšanas nodaļas vadītājs Dimitrijs Korpakis šovasar atklāja Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta koordinēto "Apvārsnis 2020" projektu "Camart2".

Divu gadu laikā, kopš darbu uzsākusi Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovācijas atbalsta programma “Apvārsnis 2020”, Latvijas zinātnieki no tās atbalstu guvuši 69 pētniecības projektiem, kaut iesniegti tika 490 projektu pieteikumi.

Viens no Latvijas zinātnes politikas veidotāju mērķiem ir panākt, lai Latvijas zinātnieki Eiropas finansējumam pieteiktos un arī iegūtu to divreiz biežāk nekā līdz šim. Savukārt uzņēmumu aktivitāti un sekmību Eiropas naudas piesaistīšanā pētniecībai plānots pat trīskāršot. Kā to panākt, par to ieinteresētās puses sprieda konferencē “Programma “Apvārsnis 2020″ Latvijā – sasniegtais un iespējas”.

Jāsaka gan, ka, kaut arī tikai neliela daļa Latvijas zinātnieku iesniegto projektu gūst atbalstu, Latvijas zinātnieku sekmības līmenis šajā programmā ir augstāks nekā vidējais. Vidēji “Apvārsnis 2020” atbalsta vien nepilnus 12 procentus projektu no visiem iesniegtajiem, bet Latvijas zinātnieku sekmības līmenis ir 14 procenti. Arī no Latvijas iesniegto projektu skaits nav nemaz mazs. Ja to salīdzina ar iedzīvotāju skaitu, Latvijas zinātnieku aktivitāte ir vidējā līmenī, apsteidzot kaimiņvalsti Lietuvu. Otra kaimiņiene – Igaunija – gan ir krietni aktīvāka un apsteidz Latvijas zinātniekus teju divreiz.

Visvairāk pieteikumus – 110 – Latvijas pētnieki iesnieguši pētījumu sadaļā “Inovācija mazos un vidējos uzņēmumos”. Finansējumu gan ieguvuši tikai trīs projekti. Vēl 10 augstu novērtēti, taču atbalstu nav guvuši ierobežotā finanšu apjoma dēļ. 72 projekti no Latvijas iesniegti pētījumu sadaļā “Iekļaujoša, inovatīva un domājoša sabiedrība”, bet atbalstīti tikai trīs projekti. Trešā Latvijas zinātniekus visvairāk interesējošā joma bija “Droša, tīra un efektīva enerģija”, kurā pieteikti 69 projekti. Te arī bijis vislielākais sekmības līmenis – atbalstu guvuši 11 projekti. 68 Latvijas pētnieki iesnieguši informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, bet atbalstu guvuši tikai četri, kaut augstu novērtēti vēl 20 projekti. Augstu novērtētie, bet finansējumu neguvušie projekti var pretendēt uz atbalstu dažādos Eiropas struktūrfondu projektos. Interesanti, ka ļoti sekmīgi bijuši Latvijas zinātnieku pieteikumi kodolpētniecības jomā. Kaut pieteikti tikai trīs projekti, tie visi arī guvuši atbalstu. Visbiežāk programmā “Apvārsnis 2020” atbalstu guvuši Latvijas Universitātes zinātnieki, kas sekmīgi bijuši 12 reizes.

Latvijā šīs programmas koordinēšanu uzņēmusies Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Tās direktore Dita Traidās atzīst: “Nekas būtisks, pateicoties šīs programmas finansējumam, Latvijā vēl nav sasniegts, taču pētniecībā gads ir ļoti īss laika sprīdis. Svarīgi, lai pētījumos un eksperimentālajā ražošanā zinātnieki sadarbotos ar uzņēmējiem.”

Programmu “Apvārsnis” finansē visas Eiropas Savienības valstis, tostarp Latvija. Kopumā izpētei šajā programmā paredzēti 24,6 miljardi eiro. Diemžēl mūsu valsts šajā programmā iegulda vairāk, nekā saņem atpakaļ. D. Traidās gan mierina: skaitļi starp iegūto un atgūto nesaskan ļoti daudzām ES valstīm. Kopumā divu gadu laikā Latvijas zinātnieki piesaistījuši teju 16 miljonus eiro, bet Latvijas iemaksas bijušas pat divas reizes ­lielākas.

 

Viedoklis

Agita Kiopa, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore: “Mūsu zinātniekiem nav viegli ielauzties Eiropas “zinātnes tirgū”. Arī zinātnē valda tā sauktais Mateja efekts – bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie arvien paliek zaudētājos. Nauda iet tur, kur tā jau bijusi, kur zinātnei ir prestižs. Latvijas pētnieki paši nepietiekami aktīvi pretendē uz Eiropas finansējumu pētniecībai. Acīmredzot viņiem trūkst motivācijas pieteikties šim finansējumam. Vieglāk šķiet paņemt to naudu pētniecībai, ko piešķir valsts. Lai biežāk gūtu atbalstu, svarīga arī zinātnieku sadarbība. Veidojot spēcīgus konsorcijus, būs reālāk pārvarēt konkurenci, kas valda Eiropas “zinātnes tirgū”.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+