Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. jūlijs, 2015
Drukāt

Bērniem ar nestabilu nervu sistēmu pielīp pūļa emocijas. Skaidro pediatre un psihoterapeite (10)

Foto-TImurs SubhankulovsFoto-TImurs Subhankulovs

Kad naktī no sestdienas uz svētdienu interneta portālos parādījās ziņa, ka atcelts XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku gājiens, daudzi bija neizpratnē. Kādas tik versijas neparādījās, izskanēja pat sazvērestības stāsti par bērnu apindēšanu. Apmeklējot Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS) un tiekoties ar ārstēm, kuras atradās notikumu epicentrā, noskaidroju, ka bērnu un jauniešu ģībšanas iemesli slēpjas tepat mūsu acu priekšā, tikai bieži nevēlamies tos ieraudzīt.

BKUS neatliekamās medicīniskās palīdzības observācijas nodaļā aizvadītajā Skolēnu dziesmu un svētku nedēļā pēc palīdzības ir vērsušies 144 svētku dalībnieki – 121 meitene un 23 puiši, pastāstīja Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece pediatre Jana Pavāre. Ārsti, izmeklējot pacientus, nolēmuši, ka ilgāka ārstēšana slimnīcā ir nepieciešama desmit no viņiem. To skaitā bija seši jaunieši, kurus ātrās palīdzības brigāde atveda no aizvadītajā sestdienā rīkotā, bet līdz galam nenotikušā ģenerālmēģinājuma.

Vienmēr lielos svētkos bērni ir ģībuši, un neviens no tā nav cēlis šaušalīgas problēmas. Atcerēsimies iepriekšējos Skolēnu dziesmu un deju svētkus 2010. gada jūlijā, kad viens pēc otra lielā karstuma dēļ ģenerālmēģinājuma laikā Daugavas stadionā samaņu zaudēja dejotāji, taču toreiz panikas nebija un neviens ministrs negrasījās atkāpties.

Šoreiz, kad saule nespīdēja tik spoži kā pirms pieciem gadiem un to vairs nevarēja vainot kā ģīboņa cēloni, ģenerālmēģinājuma laikā vien palīdzība bija nepieciešama 46 dalībniekiem.

“Sestdien ierados slimnīcā, lai pārliecinātos, kas īsti noticis. Aprunājos, kā šurp atvestajiem pusaudžiem (sākot no vienpadsmit gadiem un vecākiem) visu šo laiku ir klājies. Viņi stāstīja, ka nedēļu atrodas projām no mājām, ka mēģinājumu process esot ļoti intensīvs, ka pa naktīm neizguļoties… Viņi patiešām izskatījās ļoti noguruši. Kad taujāju par ēšanu, pārliecinājos, ka tā bijusi neregulāra – kurš ēdis trijos pēcpusdienā, kuram uz mēģinājumu līdzi bijusi kāda maizīte, daudzi sacīja, ka čipsi bijuši pēdējais, ko ēduši, klāt uzdzerta pudele fantas uz diviem… Bet tajā pašā laikā bija jūtama ļoti liela atbildības sajūta, es pat teiktu, sakāpināta par savu līdzdalību svētku programmā,” stāsta daktere Pavāre.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. labs raksts, bet neapskata to, ka mēdiji nepelna no konstruktīvi atrisinātām problēmām un mierīgas rīcības. pelna ar histēriju, drāmu un ciešanām. un ja tās nav, tad tā tiks izdomāta. kā šajā gadījumā.

  2. Varbūt pietiek reiz melot, ka vainīgs esot progress, datori, emocijas u.t.t. Ir absolūti skaidrs, ka valstī, kura tik ļoti lepojas ar savu internetu visur pieejamo, bet kura vienīgā visā Eiropā ir jau 15 gadus IZSLĒGUSI no normām elektromagnētisko starojumu, tas netiek pakļauts nekādai normēšanai, iedzīvotājus pilnīgi likumīgi var ar elektromagnētiskajiem stariem un laukiem sakropļot, padarīt slimus un nogalināt un tas viss notiek nemitīgi ignorējot atsevišķu personu prasības par šādu normu atjaunošanu. Policijai pat ir aizliegts nodarboties ar lietām, kurās parādās ļaunprātīga EM starojuma izmantošana. Varbūt specdienesti beidzot var paskaidrot, kāpēc Latvija ir izņēmums un latvieši ir visslimākā nācija Eiropā?

  3. Kāpēc piepeši tik daudz bērnu ar nestabilu nervu sistēmu vienuviet? Mums tik daudz inspekcijas, pārvaldes, aģrntūras, kas it kā rūpējas, lai bērniņiem muša no deguna nebūtu jānodzen, kur nu tāfeli slaucīt vai vēl kādu darbiņu padarīt. Nu kur šitie infantiliņi tādos apjomos uzradās visperfektākajā izglītības sistēmā, kurā ir reformēts, pārreformēts, izreformēts un gala beigās par izcilu atzīts.

    • Tāpēc, ka ārsti ir sen jau iesaistīti naudas pelnīšanā nevis ārstējot, bet palīdzot neizārstēties, pie kam par bargu naudu. Jā bomžus jāmetot ārā no slimnīcām, tie kuriem nav naudas, kuri nesaņem algas un pensijas, tos nevajagot ārstēt, priekš kam, VIŅI TAČU NEMAKSĀ!!!! Kādu patiesību jūs naivie ļaudis gribat dzirdēt no ārstiem, kuri vispirms ir specdienestu vergi un tikai pēc tam ārsti.

  4. Pēc muldeēšanas nāk miršana. Kārtējāis – parunāsim varisnts. Vainīgo nav. Tā nevar būt. Ieslēdzat loģiku.

  5. Vainīgie: jaunās tehnoloģijas, kas bērnus padara daudz mazkustīgākus, ēdiens, kas vairs nav tik uzturvielām bagāts un pat kaitīgs veselībai, liela slodze un nemācēšana atpūsties brīvajā laikā – daudziem tā bija pirmā reize Rīgā, kā lai to noguļ? Raimondam Paulam taisnība, kad viņš teica, ka jaunā paaudze kopumā kļūst vārgāka. Pūļa psiholoģijai arī ir nozīme. Tātad, mācība, nākošos svētkus gaidot!

  6. Nekādā gadījumā nedrīks katru reizi palielināt dziedātāju un apmeklētāju skaitu, nekā tie bija iepriekšējos svētkos. Drīkst būt vienviet tik daudz cilvēku, cik var nodrošināt visiem minimālas ērtības. Labāk šos pasākumus organizēt visās lielākās Latvijas pilsētās, kur visi būs savās mājās, bet svētku sajūta tādi pat. Rīgā tad uzstātos daudz mazāks skaits dalībnieku un arī apmeklētāju.

  7. mīļais, nesteidzies! Atbildēt

    Psihoterapeitei ir pilnīga taisnība. Tādēļ emocionāli nenobriedušiem un arī vēl fiziski neizturīgiem organismiem kādi ir bērni un pusaudži, šādus masu pasākumus vispār nevajadzētu paredzēt. Pieaugs un tad varēs dziedāt Mežaparkā pilnā rīklē un “zīmēties” Rīgas ielās. Savādi, ka pieaugušie to nesaprot un rīkojas pēc principa, ja es varu, tad arī citi var!

  8. Ko tad premjere atstāja savā vietā? Emocionālu, analītiski spriest nespējīgu ministri. Paldies Dievam, ka
    kāds tanks vēl nebija iebraucis pierobežā, tad jezga būtu neaprakstāma.

Draugiem Facebook Twitter Google+