Latvijā
Sabiedrība

“Panorāmas” noslēpumainās tehniskās ķibeles 16

Foto – Shutterstock

Latvijas Televīzijas “Panorāmu” tehnisku problēmu dēļ parāda ar 25 minūšu nokavēšanos, bet LTV nesteidzas ar sīkākiem skaidrojumiem skatītājiem. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē gan zinot, ka LTV ar “Panorāmas” režijas pulti ir problēmas.

Svētdien, 20. maijā, tie skatītāji, kuri ieslēdza televizoru pusdeviņos vakarā, lai, kā ierasts, noskatītos LTV1 programmu “Panorāma”, bija neizpratnē. Vispirms ekrānā vīdēja dažādu LTV raidījumu pašreklāmas, tad žurnālistes Judītes Čunkas sižets par putnu vērošanu dabā un internetā, tad atkal pašreklāmas. Un tā 25 minūtes! Tikai tam pa vidu, vairākas minūtes pēc pusdeviņiem parādījās titri ar atvainošanās tekstu, ka “tehnisku iemeslu dēļ šobrīd nav iespējams pārraidīt ziņu raidījumu “Panorāma””. Ka šīs tehniskās problēmas tobrīd izskatās nopietnas, liecināja vēl cits paziņojums LTV raidījuma “De Facto” tviterkontā, ka diemžēl arī šis raidījums “šodien nepiedzīvos savu iknedēļas ēteru”.

Tā kā LTV7 bija gaidāma pasaules hokeja čempionāta izšķirīgās spēles tiešraide, LTV žurnālists Ivo Leitāns tviterī plkst. 20.53 ieteica: “Varat droši slēgt hokeju!”, bet plkst. 20.56 tomēr iesaucās: ”Nē, slēdziet atpakaļ, slēdziet atpakaļ!” Jo plkst. 20.55 LTV ekrānos beidzot parādījās “Panorāmas” vadītājs Jānis Geste, atvainojās par tehniskām problēmām un sāka ziņu raidījumu. Vēlāk tika parādīts arī “De Facto”. Pēc “LA” rīcībā nonākušām neoficiālām ziņām vainojama varētu būt “Panorāmas” novecojušās vadības pults iziešana no ierindas.

Zīmīgi, ka tikai divas dienas iepriekš aģentūra LETA ziņoja, ka Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio kopumā plāno lūgt aptuveni 1,505 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar abu uzņēmumu infrastruktūras uzlabošanu. Par to bija informējusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere. “LTV ir nepieciešama jauna ziņu raidījuma “Panorāma” vadības pults, kuras darbība patlaban “ir uz robežas”. Pēc Ķezberes teiktā, atbilstoši jaunajās nozares politikas iniciatīvās noteiktajam LTV iepriekš saņēmusi finansējumu studijas aparātu centrāles izveidei. Minētā mērķa īstenošanai nopirkta arī pults, tomēr radies jautājums, vai ar to nomainīt “Panorāmas” pulti, vai tomēr nepieciešams lūgt finansējumu jaunai. Ķezbere norādīja, ka šā mērķa īstenošanai LTV nepieciešami vairāk nekā 400 000 eiro,” rakstīja LETA.

Kas tās par tehniskām problēmām, kuru risināšanai svētdien vajadzēja 25 minūtes, un ko LTV darīs, lai tādas neatkārtotos? Pašas LTV komunikāciju speciālisti pirmdien ar publiskiem skaidrojumiem klajā nenāca. “LA” vērsās ar jautājumiem televīzijā. LTV ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksne uz šo jautājumu man neatbildēja, iesakot to prasīt mārketinga vadītājai Zanei Ozoliņai. Z. Ozoliņa vēlējās saņemt “LA” rakstiskus jautājumus. No Latvijas TV kā sabiedriskā medija sabiedrība gaida precīzu un izsmeļošu informāciju. Taču tikai darbadienas beigās saņēmu atbildi uz šiem rakstiski nosūtītajiem jautājumiem: “Kas īsti svētdienas vakarā LTV1 notika un kurš konkrēti par to atbildīgs? Kas tiek darīts, lai šāda situācija neatkārtotos? Kāpēc par šo tehnisko problēmu risināšanu netika domāts ātrāk? Kā saprast šo LETA ziņoto, ka pults ir nopirkta, tomēr radušies jautājumi, un tiks lūgts finansējums no jauna?”

No LTV komunikāciju speciālistes Kristas Luīzes Priedītes uz šiem jautājumiem saņēmu šādu formālu atbildi: “Atvainojamies visiem mūsu skatītājiem, kuri 20. maija vakarā ierastajā laikā gaidīja raidījumus “Panorāma” un “De facto”. Tehnisku problēmu dēļ raidījumu sākums aizkavējās, tomēr pie skatītājiem, lai arī pusstundu vēlāk, tie nonāca. Šobrīd raidījumu “Rīta Panorāma”, “Dienas ziņas”, “Panorāma”, “Nakts ziņas”, “De facto” un “4. studija” ētera nodrošināšanai nepieciešamās tehnikas problēmas ir novērstas un pults ir darba kārtībā, tādēļ ziņu raidījumi tiks pārraidīti no ierastajām studijām. Ilgtermiņā prioritāro raidījumu programmas nodrošināšanai ir piešķirti līdzekļi jaunās režijas izveides 1. kārtai, kas ļaus LTV veidot jaunu, modernu un tehnoloģiski augstvērtīgu risinājumu, kas nodrošinās arī ziņu raidījumu pārraidi.”

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere man teica, ka zinot – LTV ar “Panorāmas” režijas pulti jau vairākkārt bijušas problēmas, taču svētdienas situācija ir vissmagākais gadījums. Viņa stāsta, ka jaunās režijas izveides pirmajā kārtā bija paredzēts iegādāties trīs jaunas režijas pultis, no kurām līdz šim nopirkta viena. LTV līdz šim esot rūpīgi investējusi satura nodrošināšanā, mazāk domājot par tehnoloģiju attīstību. D. Ķezbere uzskata, ka naudas sabiedriskajam medijam ir par maz un tāpēc skaidri jānosaka, ko nepieciešams izdarīt primāri. Līdz trešdienai NEPLP gaidot no LTV detalizētu ar dokumentiem pamatotu skaidrojumu finansējuma nepieciešamībai, ko paredzēts lūgt valdību piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. D. Kezbere atzinīgi vērtē, ka LTV darbinieki visu svētdienas nakti strādājuši, lai pirmdienas “Rīta Panorāmu” varētu sekmīgi pārraidīt no citas studijas – krievu ziņu studijas.

Aģentūra LETA ziņo, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis, komentējot minēto situāciju, teicis, ka par risinājumu LTV tehniskajām problēmām šonedēļ, 23. maijā plānots spriest ar LTV vadītāju Ivaru Belti un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Daci Ķezberi. Kučinskis sacīja, ka, ja situācija būs kritiska, tad valdība vērtēs iespējas, ko “var darīt”. Valdības vadītājs atgādinājis, ka jau iepriekš ir atbalstīti sabiedrisko mediju līdzekļu pieprasījumi.


UZZIŅA


LTV priekšniekiem alga aug

Valsts kapitālsabiedrībaa Latvijas Televīzija regulāri sūdzas par naudas trūkumu, taču tās vadībai atalgojums katru gadu aug.. Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu deklarāciju datubāzes informācija, LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte 2016. gadā kopā saņēma 57 175 eiro jeb vidēji 4764 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas). Savukārt 2017. gadā I. Beltes alga gadā bija jau 74 409 eiro, vidējam ikmēneša atalgojumam pieaugot līdz 6200 eiro.

Arī valdes loceklim Sergejam Ņesterovam alga kāpusi. VID amatpersonu deklarāciju datubāze liecina, ka 2016. gadā LTV kopā viņš saņēma 58 845 eiro jeb vidēji 4903 eiro mēnesī, bet 2017. gadā – jau 63 919 eiro jeb vidēji 5326 eiro mēnesī.

LA.lv