Ķekavā zem viena jumta iekārtots dienas centrs un pansionāts 0
Ķekavas pilsētā visas sociālās aprūpes iestādes atrodas zem viena jumta. Piecstāvu ēkas pirmo stāvu aizņem sociālais dienests un dienas centrs “Gaismas iela”, otrajā iekārtots ilglaicīgās sociālās aprūpes centrs – pansionāts, bet pagrabstāvā ierīkota ēdnīca, kur maltītes ietur ne tikai pansionāta iemītnieki, bet arī trūcīgie ķekavieši. Uzrādot pensionāra apliecību, ar atlaidi šeit var pusdienot arī Ķekavas seniori. Šāds aprūpes modelis ļauj pansionāta iemītniekiem nezaudēt saikni ar sabiedrību, ikdienā tikties ar citiem senioriem un kopā ar viņiem iesaistīties dažādās aktivitātēs.
Tikko pansionāta rīcībā nonāca arī par pašvaldības līdzekļiem renovētais trešais stāvs un moderns lifts, ar kuru ēdnīcā varēs iekļūt arī seniori ar kustību traucējumiem, piemēram, ratiņkrēslā. Ar laiku pašvaldība plāno izremontēt un nodot sociālās aprūpes centram arī pārējos divus ēkas stāvus.
“Esmu pirmās grupas invalīds, paiet nevaru, un šeit, pansionātā, man ir ļoti labi,” saka Aivars Bitenieks, kurš pansionātā mīt jau desmito gadu. Kad paliek garš laiks, viņš spēlē sintezatoru, dzied “no visas sirds”, tādēļ arī citiem patīk klausīties. Aivars teic, ka dzīvē esot mērojis ceļu “no ministrijas līdz miskastei”, taču, pansionātā dzīvojot, atmetis smēķēšanu, dzeršanu – kļuvis par cilvēku.
Pansionātā dzīvo ne tikai vientuļi vai ļoti slimi seniori. Nereti vecie ļaudis, kas apmeklējuši nodarbības dienas centrā un iepazinušies arī ar pansionāta ikdienu, paši izlemj šeit pārcelties uz dzīvi, jo mājās jūtas vientuļi. Turpretī pansionāta iemītnieki nekad negarlaikojas, jo var piedalīties visās dienas centra aktivitātēs – no rītiem vingrot fizioterapeites vadībā, pēc tam apmeklēt gleznošanas, keramikas vai filcēšanas nodarbības, darboties ar datoru vai darināt rokdarbus. Šādi tiek arī uzzināti vietējie jaunumi vai pasēdēts pie tējas tases. Brīvajā laikā var skatīties kabeļtelevīziju, iesaistīties dienas centra organizētajos kultūras pasākumos vai kopā ar citiem senioriem braukt ekskursijās.
Sākumā pansionātā bija paredzētas tikai 20 vietas, taču pieprasījums ir tik liels, ka tagad tajā jau mitinās 41 seniors, bet vēl 20 ir gaidīšanas rindā, tādēļ neuzņem iemītniekus no citām pašvaldībām, lai gan gribētāju, pat no Rīgas, netrūkst, stāsta Ķekavas sociālās aprūpes centra vadītāja Ingūna Zirne.
Par uzturēšanos pansionātā mēnesī jāmaksā 220 lati. Vientuļajiem senioriem to nodrošina pensija, lai cik tā būtu maza, bet atlikušo piemaksā pašvaldība, pārējiem – ģimenes locekļi. “Maza pansionāta priekšrocība ir tā, ka katram varam veltīt pietiekami daudz laika, apraudzīt, aprunāties. Pansionātā vecie ļaudis ir apkopti, paēdināti, ar viņiem regulāri nodarbojas psihoterapeits, bet medicīnisko aprūpi nodrošina ārsta palīgs. Gulošo pansionāta iemītnieku ērtībām pašvaldība nolēmusi iegādāties arī vairākas funkcionālās gultas.
Svētkos seniori pansionāta virtuvē paši cep pīrādziņus, Ziemassvētkos arī piparkūkas, kas piepilda gaiteņus ar aromātu. Pagājušajā reizē ļoti aktīvi cepēji bijuši vīri, kuri vēlējās sagādāt savām “meitenēm” pārsteigumu. Ikdienā virtuvē četras reizes dienā gatavo maltītes gan pansionāta iemītniekiem, gan citiem ķekaviešiem. Ēdienkarte tiek sastādīta divām nedēļām tā, lai ēdieni ne reizi neatkārtotos.
Pavāres atklāj, ka seniori priekšroku dod gaļas ēdieniem, bet labprāt ēd arī biezpienu un putras. Ja kādam no pansionāta iemītniekiem kaut kas negaršo, viņam var pagatavot ko citu, tikai iepriekš jāpabrīdina.
VIEDOKLIS
Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks sociālajos jautājumos Igors Malinausks: “Par sava novada vecajiem ļaudīm rūpējamais tā, kā mēs paši vēlētos, lai par mums gādā vecumdienās. Piemēram, piedāvājam mūsu senioriem braukt uz ūdens vingrošanu Daugmales baseinā. Ar pašvaldības autobusu aizvedam uz nodarbībām un atvedam arī atpakaļ. Pēc diviem gadiem pabeigsim celt paši savu baseinu, tad šo iespēju varēs izmantot vēl vairāk senioru. Šoruden Mellupos jaunuzceltajā sociālo grupu mājā ierīkojām speciālu telpu senioriem, kas dzīvo novada lauku teritorijā. Lai viņiem būtu vieta, kur satikties, klausīties koncertus, rīkot tematiskos vakarus. Svētkos katram lauku senioram, kurš nevar ierasties pagasta centrā, aizvedam mazu dāvaniņu. Lauku cilvēki par to ir ļoti pateicīgi, gaida un, ja neatbraucam, apvainojas.”
