Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. augusts, 2014
Drukāt

Papē atklās pasaulē pirmo migrējošo sikspārņu ķeršanai būvēto murdu

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Uzsākot vērienīgu starptautisku sikspārņu izpētes projektu, Latvijas un Vācijas biologi Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūta Ornitoloģisko pētījumu centrā Papē nākamajā otrdienā, 19. augustā, atklās pasaulē pirmo murdu, kas būvēts tieši migrējošo sikspārņu ķeršanai.

Tas ļaus sikspārņus noķert lielā skaitā, kas ir izšķiroši svarīgi, lai rastu atbildes uz daudziem līdz šim neatbildētiem jautājumiem gan par šo zīdītāju fizioloģiju, gan ziemošanas vietām, informē LU.

“Pateicoties putnu gredzenošanai, ornitologi salīdzinoši daudz zina par putnu migrāciju, bet sikspārņu izpēte visā pasaulē vēl ir “bērna autiņos”. Tas daļēji ir tādēļ, ka pasaulē ir maz vietu, kur sikspārņus pietiekamā skaitā var noķert gredzenošanai migrācijas lidojuma laikā. Pape šajā ziņā ir unikāla, jo šeit vērojams tā dēvētais “pudeles kakla” efekts, kad migrējošo putnu un sikspārņu straume koncentrējas šaurā sauszemes joslā starp Baltijas jūru un Papes ezeru. Eiropā nav zināma cita vieta, kur varētu noķert tik daudz migrējošo sikspārņu kā Papē,” uzsver Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes asociētais profesors un pieredzējis sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons.

Biologi lēš, ka jaunajā murdā, kas sasniedz 15 metru augstumu, vienā naktī būs iespējams noķert līdz pat 1000 sikspārņu. Ņemot vērā, ka ziņojumi tiek saņemti par vidēji tikai vienu no 250 gredzenotajiem sikspārņiem, pētnieki ir ieinteresēti apgredzenot pēc iespējas vairāk lidoņu, un Pape tam ir ideāli piemērota. Visi dzīvnieki uzreiz pēc gredzenošanas tiek palaisti atpakaļ savvaļā.

Murds, ko turpmākos piecus gadus izmantos gan Latvijas, gan Vācijas zinātnieki, ļaus rast atbildes uz jautājumiem, kas līdz šim bijuši sikspārņu dzīves baltie plankumi. Daudzām sugām nav zināmas ziemošanas vietas, tāpat nav zinātniski pierādīts, ka sikspārņi izmanto zemes elektromagnētisko lauku migrācijas virziena noteikšanai.

Tāpat pētniekiem nav zināms, vai sikspārņi pārlidojumu laikā izmanto īpašus migrācijas koridorus un kāda ir saistība starp to vasaras dzīvotnēm un ziemošanas apgabaliem. Šīs ziņas ir ļoti būtiskas sikspārņu aizsardzībai, jo pasaulē aizvien pieaug vēja elektrostaciju skaits, bet vēja turbīnas ir viens no migrējošo sikspārņu būtiskākajiem bojāejas iemesliem. Zinātnieki lēš, ka vien Vācijā vēja ģeneratori gadā laupa dzīvību vidēji 300 000 sikspārņiem sezonā, ja vien migrācijas laikā rudenī šīs ierīces netiek izslēgtas.

Latvijā gredzenoti sikspārņi jau iepriekš ļāvuši iegūt unikālu informāciju par šo lidojošo zīdītāju dzīvi. Joprojām pasaules līmenī nepārspēts ir sikspārņa tāllidojuma rekords – Papē gredzenots Natūza sikspārnis (Pipistrellus nathusii) atrasts Francijas dienvidos 1905 kilometru attālumā, liekot zinātniekiem pārskatīt iepriekšējos priekšstatus par pārlidojumos veiktajiem attālumiem un konkrētās sugas ziemošanas vietām.

Jauno murdu Papē atklās Berlīnes Leibnica institūta Dzīvnieku pētījumiem nebrīvē un savvaļā direktors profesors Heriberts Hofers, kā arī šī institūta pētnieks, profesors Kristians Foigts un LU Bioloģijas institūta direktors profesors Viesturs Melecis, LLU asociētais profesors Gunārs Pētersons, kā arī virkne citu biologu no Latvijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes.

Jaunā sikspārņu murda atklāšanas pasākums notiks LU Bioloģijas institūta Ornitoloģisko pētījumu centrā Rucavas novada Papē 19.augustā plkst.12.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +5.5
Alūksne +1.6
Daugavpils +6
Saldus +6
Liepāja +6.6
Jelgava +6
Ventspils +5.5
Limbaži +3
Madona +4
Rēzekne +3
Draugiem Facebook Twitter Google+