Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. septembris, 2016
Drukāt

Papē dziedās lielais dumpis. Ja skābekļa nav, ezers pārvēršas mirušā peļķē (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Dumpis ir grūti pamanāms. Tas ir niedrāju putns, kas dzīvo ezerā. Nepeld, bet klusi bradā pa niedrājiem.

Nav zivju, nav putnu

Šobrīd Papes ezerā dzīvojot kādi padsmit lielā dumpja tēviņi. Taču Papes ezerā, kas ir gandrīz 3000 ha liels, vietas pietiktu varbūt pat simt dumpju ģimenēm. Ģimenes šiem putniem ir paprāvas – katram tēviņam var būt vairākas mātītes. Diemžēl Papes ezerā norisinās eitrofikācija, ezers pamazām aizaug ar niedrēm un ūdens cirkulācija tajā samazinās, kopumā hidroloģiskais režīms šeit ir neapmierinošs. Bet ūdens plūsma ir tā, kas rada skābekli. “Ja skābekļa nav, ezers pārvēršas mirušā peļķē,” skaidro Ints Mednis, Pasaules dabas fonda programmas vadītājs.

Lagūnveida ezeri, līdzīgi Papes ezeram, kas radušies, atkāpjoties ledājam, Latvijā ir nedaudzi, un ekosistēma, kas tajos veidojas, nav bieži sastopama. Niedrājos dzīvo ormanīši, niedru lijas, bārzīlītes, lielais dumpis, kas ir tik piesardzīgs, ka ieraudzīt to izdodoties reti. Ints stāsta, ka daudzi putnu vērotāji lielo dumpi nekad nav redzējuši: “Dumpis ir grūti pamanāms. Tas ir niedrāju putns, kas dzīvo ezerā. Nepeld, bet klusi bradā pa niedrājiem. Gaiši brūns ar melnām strīpiņām tas saplūst ar niedrēm un, sajūtot briesmas, šūpojas tām līdzi. Taču, ņemot vērā lielā dumpja specifiskās ligzdošanas un barošanās īpatnības, šī suga kalpo kā sava veida indikators un raksturo ezera kvalitāti un piemērotību citām sugām.” Lielā dumpja dzīves telpa ir nelieli dīķīši, kanāliņi niedrājos ar sekliem, lēzeniem krastiem, kas mijas ar vecāku niedrāju, un vietām sastopami arī sakritušo niedru slāņi. Nozīmīgi dumpja ienaidnieki ir jenotsuņi un Amerikas ūdele, kas ir Latvijas dabā adaptējusies un būtiski ietekmējusi vietējās ūdeles populāciju.

Saikne ar dabu vēl dzīva

Ints uzsver: “Lielā dumpja populācija un tā dzīvošanas apstākļi, barošanās iespējas ar zivīm, abiniekiem, rāpuļiem un bezmugurkaulniekiem raksturo ezera stāvokli, tāpēc lielā dumpja dzīvotnes saglabāšana veicinātu arī Papes ezera dabas, tostarp zivju, daudzveidības saglabāšanu kopumā.” Viņš stāsta, ka saskaņā ar pasākumu plānu lielā dumpja aizsardzībai tiek veikta caurteces atjaunošana, niedrāju dīķi tiek savienoti ar lielo ezeru, lai tie atkal apmainītos ar ūdeņiem, tiek izcirsti krūmi un niedrājos veidoti koridori. Tas ir ļoti svarīgi gan zivīm, gan abiniekiem, no kuriem savukārt pārtiek putni. Vide, kas radīta lielajam dumpim, piemērota arī citiem ūdensputniem – pīlēm, gulbjiem, dzērvēm. Niedru masīvu fragmentācija, salu attīrīšana no apauguma veidos arī ezera vidi estētiski pievilcīgāku vietējiem iedzīvotājiem un viesiem. Šie darbi tiek realizēti projekta “Lielā dumpja biotopu atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Savienības LIFE+ Dabas un bioloģiskās daudzveidības programma un Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Savulaik Papes ezeram pāri nodarījusi arī meliorācija, kas veikta pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Tad upītes, kas ietek ezerā, iztaisnotas un ezera ziemeļu pusē izveidots polders, kas intensīvi apsaimniekots. Un visi ūdeņi kopā ar lauksaimniecisko piesārņojumu nonākuši ezerā. No tā stipri cietuši gan abinieki, gan zivis un vēži. Kādu vēzi jau Papes ezerā vēl varot atrast, taču ne tuvu tā, kā bijis agrāk.

Papes dabas parkā ekskursijas vada arī Inta Medņa kolēģis Jans van der Vēns, kurš šeit iedzīvojies un negrasās atgriezties savā dzimtenē Nīderlandē. Jans apprecējis latvieti, audzina astoņus bērnus un stāsta, ka Latviju iemīlējis tāpēc, ka šeit cilvēkiem vēl esot dzīva saikne ar dabu un ka latvieši gan veselīgāk dzīvojot, gan vienkāršāk aizejot aizsaulē, tad, kad pienācis viņu laiks.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Šo reklāmu apmaksā vienotība

  2. Šo reklāmu apmaksā vienotība

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +6.1
Alūksne +2.0
Daugavpils +5.2
Saldus +4.2
Liepāja +5.8
Jelgava +6.6
Ventspils +5.3
Limbaži +4
Madona +4.3
Rēzekne +3.2
Draugiem Facebook Twitter Google+