Papē uzstādīts sikspārņu murds; cer uz vērtīgu informāciju 0
Otrdien, 19.augustā, Rucavas novada Papē svinīgi atklāts pirmais speciāli sikspārņu ķeršanai izveidotais lielizmēra murds, pavēstīja projekta īstenotāji.
Svinīgajā atklāšanā piedalījās projektā iesaistītie Latvijas un Vācijas zinātnieki, kā arī citi ārvalstu partneri.
Murds ornitoloģisko pētījumu centrā turpmākos piecus gadus darbosies rudens migrācijas sezonā, ļaujot gredzenot ievērojamu skaitu šo lidojošo zīdītāju un tādējādi iegūt vērtīgas ziņas par to migrācijas ceļiem un ziemotnēm.
Caur Latviju migrējošo sikspārņu izpēte tuvākajos gados sniegs atbildes uz daudziem līdz šim neatbildētiem jautājumiem par šo zīdītāju fizioloģiju un migrāciju, pārliecināts Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) asociētais profesors, pieredzējušais sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons.
Murds izveidots, Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūtam sadarbojoties ar Berlīnes Leibnica institūtu dzīvnieku pētījumiem nebrīvē un savvaļā (Leibniz-Institut für Zoo- und Wildtierforschung). Projektu pilnībā financē Vācijas puse. Turpmākajos piecos gados šo murdu izmantos zinātnieki no LU Bioloģijas fakultātes, Berlīnes Leibnica institūta, kā arī LLU Veterinārmedicīnas fakultātes.
Pētniekus interesē virkne līdz šim neskaidru jautājumu. Piemēram – vai migrācijas laikā sikspārņi, līdzīgi kā putni, enerģiju smeļas tauku rezervēs, vai arī intensīvi barojas pārlidojumu laikā, medījot kukaiņus? Vai migrācijas laikā sikspārņa fizioloģiskais stāvoklis, piemēram, imūnsistēma, atšķiras no tā, kāds tas ir vasarā?
Informācija par sikspārņu migrācijas ceļiem pētniekiem ir ļoti būtiska, jo var palīdzēt sikspārņu aizsardzībai. Pasaulē aizvien pieaug vēja elektrostaciju skaits, bet vēja turbīnas ir viens no migrējošo sikspārņu būtiskākajiem bojāejas iemesliem. Zinātnieki lēš, ka vien Vācijā vēja ģeneratori gadā laupa dzīvību vidēji 300 000 sikspārņiem sezonā, ja vien migrācijas laikā rudenī šīs ierīces netiek izslēgtas.
Sikspārņu gredzenošana joprojām ir vienīgā metode, kas ļauj izsekot sikspārņu migrācijas pārlidojumiem. Ja putnus iespējams aprīkot ar satelītraidītājiem, tad sikspārņiem to nelielā svara dēļ šī metode pagaidām nav piemērota, skaidro G. Pētersons.
Traucējums, ko sikspārņiem un putniem nodara gredzenošana, ir nenozīmīgs pret zināšanām, ko pētnieki iegūst, lai pilnveidotu sugu aizsardzību, uzsvēra pētnieki.
“Mazajā”, putnu ķeršanai paredzētajā murdā, kas Papē darbojas kopš 1992. gada, visas migrācijas sezonas laikā patlaban var noķert ne vairāk par 600 īpatņiem. Tādēļ līdz šim ir iegūtas apmierinošas ziņas vien par vienas Latvijas sugas – Natūza sikspārņa migrācijas ceļiem un ziemotnēm, bet jaunais murds ļaus pietiekamā skaitā noķert un apgredzenot arī citas Latvijas migrējošās sugas – rūsgano vakarsikspārni, kā arī mazo vakarsikspārni, divkrāsaino sikspārni, pigmejsikspārni un pundursikspārni.
Latvijā gredzenoti sikspārņi jau iepriekš ļāvuši iegūt unikālu informāciju par mūsu sikspārņu dzīvi. Joprojām pasaules līmenī nepārspēts ir sikspārņa tāllidojuma rekords – Papē gredzenots īpatnis atrasts Francijas dienvidos 1905 kilometru attālumā, liekot zinātniekiem pārskatīt iepriekšējos priekšstatus par pārlidojumos veiktajiem attālumiem un konkrētās sugas ziemošanas vietām.
