Dabā

Papes govis labi pārlaidušas ziemu. Maijā gaidāmi 15 savvaļas teliņi!0

Foto – Gundega Skagale

Papes dabas parkā sācies tauru govju atnešanās laiks – katru gadu aprīlī un maijā šeit pasaulē nāk 10 – 15 savvaļas govju teļi. Patlaban Papes ezera pļavās ganās 60 tauru govis un 55 savvaļas zirgi, kā arī astoņi sumbri.

Ekskursijas notiek gidu pavadībā, lai ierobežotu apmeklētāju vēlmi mēģināt piekļūt maksimāli tuvu dzīvniekiem un dzīvniekus papaijātu (tās tomēr nav mājas govis!) vai lai iedotu baltmaizes kukuli. “Ja govīm nepatīk cilvēku klātbūtne, tās sāk šņākt, bet parasti, ja kaut kas nepatīk, iet prom. Zirgi ir komunikablāki,” stāsta Ints Mednis, Pasaules dabas fonda pārstāvis. Govis pieradušas pie pastāvīgas apmeklētāju klātbūtnes, tāpēc nav izteikti tramīgas.

Kumeļu dzimšana parasti notiek maijā un jūnijā. Ķēve, tuvojoties dzemdībām, stāv bara vidū un pārējie bara zirgi tai apkārt, bet govis, tuvojoties šim brīdim, nodalās nostāk un teļu pasaulē laiž krūmos vai garā zālē. Tad teliņš apmēram divas dienas guļ paslēptuvē, to ik pa brīdim māte pabaro, bet “trešā ceturtā dienā abi divi kleberē pie bara atpakaļ”, atšķirības iezīmē I. Mednis.

Govis un zirgi faktiski pārtiek tikai no tā, ko var atrast palieņu pļavās un krūmājos. Ja ir ļoti bargas ziemas, tad tiek mazliet piebarotas ar sienu, bet tikai viena iemesla pēc – lai nemēģina izkļūt no aplokiem. Kopumā dzīvnieku ganībām iežogoti 360 ha.

“Optimāli uz vienu govi vajag 2 hektārus, lai viņas varētu izdzīvot bez cilvēka iejaukšanās. Jo savvaļas govīm citādāks barošanās režīms nekā mājas govīm. Piemēram, pavasarī un vasarā govis pārtiek no zāles, ziemā, rudenī 20 – 30% no barības veido krūmi. Mizu nošķeļ, ar ragiem nolauž un šķin iekšā zarus. Pavasarī otra viņu vājība ir svaigie niedru dzinumi, kas ir sulīgi un saldi.”

Govis tiek uzraudzītas visu laiku, regulāri pārbaudot aploku nožogojumus.


Izveidota orhideju taka

Zirgi Papes ezera pļavās ganās jau piecpadsmit gadus, govis – desmit. “Var runāt jau par pirmajām izmaiņām, kas vērojamas ainavā un zemsedzē,” uzsver Pasaules dabas fonda vadītājs Latvijā Jānis Rozītis. Zirgi un govis rada dažāda augstuma zāli, veido brīvas vietas no niedrēm un krūmājiem, sekmē meža lauču veidošanos. Dzīvnieki arī veido mikroreljefu – izstaigā takas, ar kājām un ragiem izspārda bedres – tās ir dzīves vieta tauriņiem, spārēm, 
kukaiņiem.

Sākot noganīšanu ar savvaļas dzīvniekiem, jau pēc dažiem gadiem vietās, kur vēl nesen auga usnes, suņuburkšķi un vībotnes, parādījās dzegužpuķes. Pļavas kļuvušas ziedošākas un daudzveidīgākas. Visātrāk un vislabāk šeit vairojas dzegužpirkstītes, bet arvien biežāk var sastapt arī zaļziedu un smaržīgās naktsvijoles. Katru gadu orhideju atradņu skaits Papē palielinās.

Saistītie raksti

Lai apmeklētāji varētu labāk novērtēt orhidejas, dabas draugi izveidojuši īpašu pastaigu taku. Ganībās apskatīt orhidejas atļauts doties tikai kopā ar gidu.

Pļavā, kur ganās savvaļas zirgi, aug deviņu veidu orhideju dzimtas augi, katrs no tiem ierakstīts Sarkanajā grāmatā. Latvijā kopumā sastopamas 32 savvaļas orhideju sugas.

LA.lv