Kredītņēmēju asociācija vēršas TM par kāda parādnieka lietu 7
Maksātnespējas process kādam vīrietim turpinās jau septīto gadu un kad noslēgsies nav zināms. Latvijas kredītņēmēju asociācija publiskojusi kādas privātpersonas – parādnieka pieredzi, jo saskata tajā pārkāpumus.
Kā uzsvērts izplatītajā paziņojumā, – aizstāvot šī vīrieša, kā arī citu intereses, “kuriem maksātnespējas procesā nācies saskarties ar administratoru pieļautu lietu novilcināšanu”, Latvijas kredītņēmēju asociācija ir vērsusies Tieslietu ministrijā.
Gadās, ka administratori termiņos neiekļaujas un personai maksātnespējas process norit ilgāk nekā likumā būtu noteikts. Tomēr tie ir atsevišķi gadījumi un lietas novilcināšana parasti nav ļoti būtiska, lielākoties tam ir arī objektīvi iemesli. “To nevar sacīt par gadījumu, kurā esam saņēmuši kāda vīrieša lūgumu pēc palīdzības – viņam bankrota procedūra turpinās jau septīto gadu, kad beigsies nav zināms un, vai tai vēl sekos arī vēl vairāki gadi, kad būs jāmaksā saskaņā ar saistību dzēšanu plānu, nav zināms. Lietu dramatiski novilcinājis maksātnespējas administrators, bet to visu ir pieļāvis Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošais Maksātnespējas kontroles dienests, kurš iepriekšējo sešu gadu laikā administratoram arī pagarināja administratora sertifikātu. Ko konkrētais dienests kontrolē, kā iespējama šāda lietu novilcināšana un patvaļa, nav saprotams, tādēļ esam sagatavojuši oficiālu vēstuli Tieslietu ministrijai,” informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.
Kā viss sākās?
Lieta sākās 2012.gadā, kad 29. februārī tiesa kādam rīdziniekam pasludināja maksātnespējas procesu, pēc kā tika nozīmēts arī maksātnespējas administrators. Saskaņā ar Maksātnespējas likumu, administrators sāka ar bankrota procedūru un izsolē pārdošanai izlika vīrietim piederošo nekustamo īpašumu – māju un zemi. Īpašums, kuram banka nākotnes vērtējumu bija noteikusi 125 tūkstoši latu, izsolē tika pārdots par 6200 latu.
Radās bažas, ka administrators īpašumu pārdevis par būtiski pazeminātu cenu sev zināmām personām. Banka izsoles norisi un rezultātus apstrīdēja tiesā. Administrators tiesas lēmumu pārsūdzēja un tā piecas reizes, līdz tika noraidīta arī viņa iesniegtā kasācijas sūdzība Augstākajā tiesā. Tiesāšanās ilga aptuveni četrus gadus.
Visu šo laiku, saskaņā ar vēl 2012. gadā spējā esošo Maksātnespējas likumu, katru mēnesi trešo daļu savu ienākumu novirzīja maksātnespējas procesam, kas nebūtu noticis šodien, norāda asociācija. Vīrietis tiesai bija norādījis bažas, ka administrators nedarbojas viņa interesēs, tiesāšanai noslēdzoties, bet tiesa nolēma, ka administrators bija darbojies vīrieša interesēs, tādēļ viņam jāsedz arī tiesāšanās izdevumi.
Maksā jau 7 gadus
“Šodien Maksātnespējas process paredz, ka vienu trešo daļu no saviem ienākumiem, bet, ne mazāk kā trešo daļu no minimālās algas, parādnieks sāk maksāt pēc bankrota procedūras, atbilstoši apstiprinātajam saistību dzēšanas plānam. Turpretim, kamēr notiek bankrota procedūra un īpašumu pārdošana, maksājumi trešdaļas apmērā no ienākumiem nav jāveic. Toreiz 2012. gadā situācija bija citāda un maksāšana sākās ar pirmo dienu, kad paziņota procesa sākšana. 2016. gadā, četrus gadus pēc procesa sākšanas, kad tiesāšanās bija beigusies, administratoram bija jāsagatavo saistību dzēšanas plāns, taču, par spīti neskaitāmiem atgādinājumiem, jautājumiem un lūgumiem – tas tā arī netika izdarīts. Rezultātā, maksātnespējas pieteicējs jau septīto gadu turpina maksāt vienu trešo daļu no saviem ienākumiem, bet nav pat īsti saprotams, kur šī nauda nonāk un cik ilgi maksāšana būs jāturpina,” vēsta asociācija.
“Cilvēks nepamatoti jau septīto gadu katru mēnesi maksā trešdaļu ienākumu un visu šo laiku sadzīvo ar ierobežojumiem, ko maksātnespējas process paredz,” norāda Āboliņš.
Šovasar konkrētais administrators ir pārtraucis savu darbību kā maksātnespējas administrators. Pagaidām Maksātnespējas kontroles dienests konkrētajam vīrietim ir vien atbildējis, ka viņam tikšot nozīmēts jauns maksātnespējas administrators. Tomēr Latvijas kredītņēmēju asociācija ar oficiālu vēstuli par šo gadījumu ir vērsusies Tieslietu ministrijā, jo uzskata, ka šāda pieredze varētu būt arī citiem un tam būtu jārod risinājums.
