Pasaulē
Eiropa

Eiropas Savienības gada notikumi. Pieci nākotnes scenāriji. Un sestais? 16

AFP/LETA

Eiropas Savienības gada notikumi. Autori: Ina Strazdiņa, Ivars Bušmanis

Pieci nākotnes scenāriji. Un sestais.

25. martā Romas līguma 60. gadadienā EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers nāca klajā ar pārdomām par Eiropas Savienības nākotni un pieciem scenārijiem. 1. scenārijs – turpināt iesākto. 2. scenārijs – tikai un vienīgi vienotais tirgus, nedomājot par kopīgām vērtībām. 3. scenārijs – tie, kas vēlas vairāk, dara vairāk. Divu ātrumu Eiropa. 4. scenārijs – darīt mazāk, bet efektīvāk. 5. scenārijs – darīt daudz vairāk kopā. Pēc pusgada Žans Klods Junkers prezentēja “Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Eiropas Savienības ceļvedi”: “.. savu “sesto scenāriju”. Man Eiropa nav tikai vienotais tirgus. Tā ir kas vairāk par naudu un par eiro. Tās centrā vienmēr ir bijušas vērtības.” Junkers ved uz lielāku federalizāciju, kurā būtu mazāka nacionālo valstu ietekme. Viņš iestājas par vienu ātrumu, vienu valūtu un… vienu prezidentu.

Breksits turpinās

Pēc 2016. gada 23. jūnijā notikušā britu referenduma par tālākajām attiecībām ar Eiropas Savienību, kurā 51,9 procenti nobalsoja par izstāšanos, bet 48,1 procents par palikšanu blokā, oficiāli ir iedarbināts 50. pants un 19. jūnijā sāktas breksita sarunas. Pirmajā kārtā abām pusēm vispirms bija jāvienojas par trim galvenajiem punktiem – Lielbritānijas atlikušajiem maksājumiem ES budžetā, britu pilsoņu tiesībām ES teritorijā un ES pilsoņu situāciju Apvienotajā Karalistē, kā arī par robežas nākotni starp Īrijas Republiku un Lielbritānijai piederošo Ziemeļīriju. Garās, ilgās un smagās sarunās panākto rezultātu ES institūcijas un dalībvalstis atzina par pietiekamu, lai abas puses varētu pāriet otrajā sarunu fāzē – par Eiropas Savienības un Lielbritānijas nākotnes attiecībām un tirdzniecības saiknēm pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka. Apvienotās Karalistes izstāšanās ir paredzēta 2019. gada 29. martā.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Ārkārtas process pret Poliju

Brisele dalībvalstu iekšējās lietās un procesos parasti neiejaucas, taču gadījumos, ja rodas bažas, ka ir apdraudētas Eiropas vērtības, notiek pretējais. Eiropas Komisija ir sākusi bezprecedenta tiesisko procedūru pret Poliju. Tās rezultātā Varšava teorētiski var zaudēt balsstiesības Eiropas Savienībā. Eiropas Komisija šādu soli ir spērusi, reaģējot uz Polijas valdības īstenotajām reformām tiesu sistēmā. Brisele uzskata, ka tās grauj tiesu neatkarību. Brisele saskata, ka 13 jauni likumi, kas pieņemti divu gadu laikā, ir bīstami tiesu neatkarībai, kas ir viena no Eiropas Savienības būtiskākajām vērtībām.

Tirdzniecības līgums ar Kanādu

Ar ASV cerētais brīvā tirdzniecības līguma pieņemšanas process patlaban pilnībā ir apstājies, turpretim ar Kanādu Eiropas Savienībai ir izdevies vienoties par ciešākām attiecībām. Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) mērķis ir veicināt preču un pakalpojumu tirdzniecību un investīcijas. CETA atcels nodevas biežāk tirgotajām precēm un pakalpojumiem. Tāpat tiks savstarpēji atzīti sertifikāti plašam produktu lokam. Kanāda arī atvērs tās publisko iepirkumu tirgu. Lai mazinātu iedzīvotāju bažas, ka darījums dod pārāk daudz varas lielajām, starptautiskajām kompānijām un ka valdībām nebūs iespēju ar saviem likumiem aizsargāt veselību, drošību un vidi, jau CETA preambulā un arī tai pievienotajā deklarācijā Eiropas Savienība un Kanāda apstiprina vietējās pašregulācijas tiesības.

Lorem ipsum
FOTO: Leta


Atbalsts bezdarba mazināšanai

Pēc vairākus gadus ilgušās smagās finanšu un ekonomikas krīzes, kas virknē, īpaši Dienvideiropas valstu, ir vainagojusies ar ievērojamu jauniešu bezdarbu, Eiropas Savienība sākusi lūkoties pēc papildu atbalsta tieši jauniešu bezdarba izskaušanai. Eiropas Parlaments apstiprināja 500 miljonu eiro budžeta palielinājumu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai. Tā ir daļa no panāktā 1,2 miljardu eiro pieauguma 2017.–2020. gadā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, kopš 2013. gada atbalstu saņēmuši 1,4 miljoni jaunu cilvēku.

Ardievas viesabonēšanai

Eiropas Savienībā panākta vienošanās, kas turpmāk valstu iedzīvotājiem ļaus izvairīties no sirdsklauvēm, saņemot telefona rēķinu, īpaši tad, ja ilgāku laiku būts ārzemēs. Kopš vasaras zvana cena no jebkuras bloka dalībvalsts ir tāda pati kā mājās. Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par cenu griestiem, proti, ka no 15. jūnija tie būs 3,2 centi minūtē, bet par vienas īsziņas nosūtīšanu – 1 cents. Mobilā interneta cenu griestus pazeminās piecu gadu garumā. Pagaidām tie ir 7,70 eiro par gigabaitu, un griesti ik pa gadam pakāpeniski pazemināsies, līdz 2022. gadā būs jau trīs reizes mazāki – divarpus eiro par vienu gigabaitu datu. Eiropas Komisija šos griestus pārskatīs ik pa diviem gadiem un piedāvās jaunus, ja tas būs nepieciešams. Valstīs, kur sakari bija lēti kā Latvijā, mobilo sakaru operatori vienlaikus paaugstinājuši pakalpojumu cenas.

Lorem ipsum
FOTO: Leta


Cīņa ar terorismu

Arī šogad Eiropas Savienības dalībvalstīm nav gājuši secen dažādi drošības satricinājumi un terorisms. Briselē ir atbalstīti vairāki noteikumi cīņai pret šo pēdējā laikā arvien aktuālo sērgu un drošības stiprināšanai. Lai cīnītos ar pieaugošajiem draudiem, ko rada ārvalstu kaujinieki, kuri terorisma nolūkos pārvietojas starp dažādām konfliktu zonām, kā arī tā dēvētie vientuļie vilki, kuri plāno “solo uzbrukumus”, Eiropas Parlaments februārī atbalstīja jaunos pretterorisma noteikumus. Līdz ar jauno pretterorisma direktīvu ir atjaunināts Eiropas Savienības noteikumu “ietvars” par teroristu nodarījumiem un paplašināta noteikumu darbības joma, iekļaujot jaunus draudus. Eiropas Parlaments apstiprināja arī jaunus noteikumus, lai pastiprinātu pārbaudes uz Eiropas Savienības ārējām robežām.

Drošākas robežas

Eiropas Parlaments ir atbalstījis vienotas elektroniskas sistēmas izveidi, kas paātrinās pārbaudes uz Šengenas zonas ārējām robežām un reģistrēs visus trešo valstu ieceļotājus. Jaunajā ieceļošanas/izceļošanas sistēmā tiks reģistrēta informācija (vārds, pirkstu nospiedumi, sejas foto, robežas šķērsošanas datums un vieta) par trešo valstu pilsoņu ieceļošanu, izceļošanu vai lēmumu liegt ieceļošanu. Informācija tiks apkopota gan par ceļotājiem, kam nepieciešama vīza, gan tiem, kam iekļūšanai Šengenas zonā nav nepieciešams šāds dokuments. Jaunā sistēma arī ļaus vieglāk fiksēt, vai persona ievēro īslaicīgas uzturēšanās noteikumus (ne vairāk kā 90 dienas 180 dienu ilgā periodā). Sistēma aizstās pasu zīmogošanu un paātrinās robežu šķērsošanu, vienlaikus ļaujot vieglāk atklāt noteikumu pārkāpējus.


Eiropas valūtas fonds

Eiropas Savienība, un īpaši eirozona saslēdzas arvien ciešāk, un viena no pazīmēm tam ir arī Briselē briestošā ideja par Eiropas valūtas fonda izveidošanu, kas aizstātu līdzšinējo Eiropas Stabilitātes mehānismu. To izveidoja smagās finanšu krīzes laikos, lai atbalstītu valstis, kas zaudējušas pieeja finanšu tirgiem un novērstu iespējamu finanšu krīzes atkārtošanos. Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis Eiropas valūtas fondu nodēvējis par ekonomikas krīzes pārvarēšanas instrumentu. Viņš ir norādījis, ka šāda fonda izveidošana nozīmētu iespējami mazāku Starptautiskā valūtas fonda iesaisti eirozonas valstīs.

Igaunijas prezidentūra

Mūsu kaimiņvalsts Igaunija 1. jūlijā kļuva par Eiropas Savienībā prezidējošo valsti, noslēdzot šos pusgada ilgos pienākumus 31. decembrī. Līdz ar to visas Baltijas valstis ir pieredzējušas “pirmās uguns kristības”, izbaudot prezidentūras godu un rūpes. Igaunijas viens no būtiskākajiem fokusiem bija Eiropas digitālās savienības izveidošana, ņemot vērā pašas valsts pieredzi un sasniegumus šajā jomā. Tallinā notika arī Eiropas Savienības vēsturē pirmais Digitālais samits. Gluži kā pārējās divas Baltijas valstis – Latvija un Lietuva, Igaunija sarīkoja arī Austrumu partnerības samitu, kurš šoreiz gan nenotika Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, bet Briselē. Uz to pirmo reizi bija aicināts arī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kurš, tiesa gan, neieradās, atsūtot savu pārstāvi. Nākamais Eiropas Savienības prezidentūras pusgads ir Bulgārijas rokās, kura arī šos pienākumus uzņemas pirmo reizi vēsturē.

LA.lv