Foto – LETA

“Sudraba medaļa EČ ir zelta vērta.”: Pirmie puišu un trenera komentāri 1

Latvijas U-18 basketbola izlasei ir liela motivācija strādāt, lai nākamgad veiksmīgi startētu U-19 Pasaules kausa izcīņā, pēc izcīnītās otrās vietas Eiropas čempionātā sacīja komandas līderis Artūrs Kurucs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins
Lasīt citas ziņas

Latvijas U-18 jauniešu basketbola izlase svētdien Rīgā Eiropas čempionāta finālā ar rezultātu 90:98 piedzīvoja zaudējumu Serbijai, pirmo reizi vēsturē šajā turnīrā iegūstot sudraba godalgas. Līdz ar to Latvija kvalificējās U-19 Pasaules kausa izcīņai nākamajā gadā.

“Ir grūti un neloģski priecāties pēc zaudējuma, taču iekšēji esam ļoti priecīgi,” žurnālistiem pēc spēles sacīja Kurucs. “Izcīnīt otro vietu, ir kaut kas vienreizējs. Pilnīgi piekrītu, ka mums pietrūka auguma centimetru un fizisko dotumu, ko centāmies kompensēt ar daudz sodiem. Vēlējāmies, lai serbi vairāk met soda metienus, taču šī stratēģija mums nenostrādāja.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Kurucs pauda, ka komandai šobrīd ir liela motivācija turpināt strādāt, lai nākamgad varētu piedalīties U-19 Pasaules kausa izcīņā. “Darbosimies kārtīgi visas sezonas garumā un ticu, ka turpināsim progresēt. Izaugsim un būsim fiziskajos dotumos tikpat spēcīgi, cik pārējās komandas.”

Basketbolists piekrita, ka atlēkušās bumbas vairāk sakrāja Serbija, jo pretiniekiem bija auguma priekšrocības, taču nenoliedza, ka tajā pašā laikā spēles epizodes bija dažādas un ne vienmēr tas bija noteicošais faktors.

Latvijas U-18 izlase Eiropas čempionāta finālā spēlēja pirmo reizi, savukārt no jauniešu izlasēm šis bija trešais gadījums, kad Latvijas basketbolisti nonākuši uzvaras attālumā no Vecā kontinenta zelta medaļām.

2000./2001.gadā dzimušie basketbolisti sasniedza labāko rezultātu Latvijas U-18 izlašu vēsturē, jo iepriekš divas reizes tika izcīnītas bronzas medaļas, bet vēl divas reizes jaunieši palika ceturtajā vietā. Tāpat Latvijas U-18 izlase trešo reizi nodrošinājusi ceļazīmi uz Pasaules kausa izcīņu U-19 komandām. Pirmo reizi Pasaules kausā Latvija spēlēja 1999.gadā, kad ieņēma devīto vietu, bet 2011.gadā, kad turnīrs notika Latvijā, tā ieņēma desmito pozīciju.

Tikmēr serbi aizstāvēja pērn izcīnīto Eiropas U-18 čempionu titulu.

NOSKATIES INTERVIJU AR Anriju Mišku uzreiz pēc spēles lsm.lv portālā

Artūrs Žagars: Pēc spēles bija bēdīgas sejas, tomēr mēs spēsim izbaudīt arī otro vietu

Latvijas U-18 basketbola izlases spēlētājiem uzreiz pēc svētdien piedzīvotā zaudējuma Eiropas čempionāta finālspēlē savās mājās bijušas bēdīgas sejas, taču komandas treneri ar aizkustinošu runu puišus uzmundrināja, pēc mača atzina Latvijas komandas līderis Artūrs Žagars.

Reklāma
Reklāma

“Pēc spēles bija bēdīgas sejas, bet pēc tam ģērbtuvē treneri pateica ļoti aizkustinošu runu. Domāju, ka kārtīgi spēsim izbaudīt otro vietu,” pēc cīņas sarunā ar žurnālistiem sacīja Žagars, kurš tika iekļauts šī Eiropas čempionāta simboliskajā izlasē.

“No šī turnīra visvairāk paliks atmiņā viss treniņu process, kā tam gājām cauri jau pirms čempionāta. Tāpat arī spēle pret Turciju, pēc kuras mēs kļuvām mentāli trīsreiz stiprāki,” norādīja basketbolists.

Žagars šajā čempionātā aizvadītās septiņās spēlēs vidēji mačā guva 18,9 punktus, kas bija piektais labākais rādītājs turnīrā. Tāpat saspēles vadītājs vidēji mačā izdarīja 6,3 rezultatīvas piespēles, šajā rādītājā esot otrajā vietā.

“Labāk spēlēju, ja uz mani ir uzlikta atbildība. Domāju, ka ar to diezgan labi tieku galā. Cenšos būt tāds līderis, kurš padara pārējos labākus, nevis tikai savu statistiku mēģina dabūt uz augšu. Arī mediju uzmanība netraucē. Mans piemērs ir Kristaps Porziņģis. Viņa brālis Jānis Porziņģis ar mani strādā un māca, kā runāt ar žurnālistiem,” skaidroja Žagars, kurš šosezon debitēja Spānijas augstākajā basketbola līgā (ACB), kur pārstāv Badalonas “Divina Seguros Joventut” komandu.

Spēlētājs arī norādīja, ka ir pateicīgs savai ģimenei, kas viņu atbalstījusi grūtos brīžos.

“Bez ģimenes jau nekur, tā vienmēr ir vissvarīgākā lieta. Ģimene ir mana vislielākā vērtība. Ģimene mani dzen uz priekšu grūtos un ne tik grūtos brīžos, bez viņiem netiktu tik tālu, kur es esmu šodien,” uzsvēra talantīgais spēlētājs.

Tāpat viņš pateicās izlases līdzjutējiem. “Viņi mūs ļoti labi sagaidīja uz katru spēli, nāca un kārtīgi atbalstīja. Bez viņiem mēs nebūtu tik tālu tikuši. Viņi mūs dzina uz priekšu,” piebilda Žagars, kurš jau drīz atgriezīsies savā klubā Spānijā.

“Nākamajā nedēļā atgriežos Spānijā, tur būs treniņnometne pie ACB komandas un pārbaudes spēles. Domāju, ka nākamo sezonu visu neaizvadīšu ACB komandā. Klubā izveidota otrās līgas komanda, kur ļoti labi varēšu attīstīt savas prasmes. Mans galvenais mērķis būs labi spēlēt otrajā komandā,” par gaidāmo sezonu klubā bilda spēlētājs.

Visockis-Rubenis: Jau pirmajā treniņā pateicām, ka šīs komandas mērķis ir izcīnīt medaļas

Jau pirmajā treniņā Latvijas basketbola izlasei tika pateikts, ka komandas mērķis ir izcīnīt medaļas, pēc zaudējuma U-18 basketbola čempionāta finālā sacīja Latvijas komandas galvenais treneris Artūrs Visockis-Rubenis.

“Centāmies šai spēlei gatavoties tāpat kā pārējām,” pēc spēles žurnālistiem sacīja Visockis-Rubenis. “Mēģinājām ignorēt tās īsziņas, kurās rakstīja, ka mēs jau daudz esam sasnieguši. Gribējām paskatīties, cik daudz no tā citrona varam izspiest sulu. Gatavojāmies fiziskam pārspēkam, bet īsti nesapratām, cik tas būs nopietns. No laukuma aizgājām kā uzvarētāji. Šobrīd jūtamies kā uzvarētāji un pilnībā izbaudījām sudraba medaļas.”

“Bija brīži, kad varējām lauzt spēli, kuru varējām uzvarēt tikai ar uzbrukumu,” turpināja treneris. “Viņu fiziskais pārspēks zem groziem bija milzīgs. Ja būtu iemetuši 105 punktus, būtu vinnējuši. Uz to arī gājām. Pietrūka viena metiena, kas salauztu šo spēli.”

Galvenais treneris pirms turnīra nopietni atlasījis kolektīvu. “Ļoti nopietni piegāju treneru kolektīva atlasei. Katra mazā detaļa beigās summējās. Gāju uz to, lai atlasītu labāko, ko vien var. Tāpat piegājām arī spēlētāju atlasei, lai katram basketbolistam ir sava loma un mums skaidrs, kā to izmantot. Mūsu lielākais spēks ir vidējais aritmētiskais. Mums ir melnā darba dalītāji. Finālspēlē ļoti pietrūka traumētā Mežuļa. Domāju, ka ar viņa palīdzību būtu uzvarējuši.”

“Mums bija cilvēki, kuri visu laiku atbalstīja. Bija liels atbalsts no ģimenēm. Mēģināju nelasīt sociālos tīklus un medijus. Pirms pusfināla un fināla katras spēles teicu, lai izbaudām cīņu un atmosfēru apkārt. Milzīgs paldie skatītājiem par emocijām,” turpināja Visockis-Rubenis.

Latvija kvalificējās arī U-19 Pasaules kausa izcīņai nākamajā gadā.

“Nākamgad ir Pasaules kauss. Nezinu, kādā sastāvā vēl būsim. Komandā ir trīs 2001.gadā dzimuši puiši. Viņiem nākamgad būs vēl U-18 čempionāts savā vecuma grupā. Nākamgad komanda būs jābūvē no jauna. Katru reizi ir dzīva konkurence, turklāt, ja būs cits treneris, tad arī būs cits redzējums. Pirmajā treniņā pateicām, ka šīs komandas mērķis ir izcīnīt medaļas. Pēc tam par mērķiem skaļi nerunājām, tikai strādājām tā sasniegšanai. Konkurence ir liela, piemēram, Grieķija – superkomanda, kuras mērķis bija medaļas, izkrita ārā.”

Izlases spēlētājs Kristaps Ķilps spēles laikā piekliboja un radās šaubas par viņa veselību. “Ķilps ir uzvarētājs, tieši tāpēc viņš bija komandā. Ar katru spēlētāju pirmajā nedēļā izrunājām viņu lomu komandā. Ķilpam tika uzticēta līderu segšana kopā ar Dāvidu Vīksnu. Ķilps nebaidās. Brīžos, kad komandai neiet, viņš var raudāt vai sapsihoties, bet viņš ies un darīs. Tāpat arī šodien gāja laukumā ar traumu un iemeta divus svarīgus metienus.”

“Milzīgs paldies Kristīnei Plūmai un Ērikam Visockim, kuram bija milzīga izvēle, vai palīdzēt izlasei. Viņš upurējās un ar ģimenes atbalstu bija šeit. Iztikām bez pārslodzes traumām. Aizgājām līdz čempionāta pēdējai spēlei ar vienu lauztu roku, kas nav pārslodzes trauma,” norādīja treneris.”

“Šai paaudzei ir viena laba īpašība. Starp junioru vecumiem ir liels atbirums, bet šie puiši ir ļoti mērķtiecīgi. Ceru, ka viņi visi būs profesionāļi, bet daudz kas būs atkarīgs no pašiem. Šim panākumam nedrīkst būt punkta statuss, tam ir jābūt kā atsperei nākotnei. Viņi nedrīkst apstāties.”

Latvijas U-18 izlase Eiropas čempionāta finālā spēlēja pirmo reizi, savukārt no jauniešu izlasēm šis bija trešais gadījums, kad Latvijas basketbolisti nonākuši uzvaras attālumā no Vecā kontinenta zelta medaļām.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.