Latvijā
Sabiedrība

Ķīniešu ziepes un ar atvainošanos nepietiks – “Dogo” ražotājs tiesāsies. “LA” nedēļas apskats 16

Foto – LETA, kolāža – la.lv

Cilvēks. Unas Klapkalnes trīs vaļi 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Ar vienbalsīgu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbalstu par Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju izraudzīta kādreizējā ziņu aģentūras LETA vadītāja Una Klapkalne. Deviņdesmito gadu otrajā pusē viņa strādāja vadošos amatos valsts pārvaldē – bijusi Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka vietniece, Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietniece, premjera Andra Šķēles padomniece un iekšlietu ministra Mareka Segliņa padomniece, kā arī Valsts kancelejas direktores vietniece. Pēdējos 10 gadus Klapkalne bijusi ziņu aģentūras LETA valdes locekle, kopš 2016. gada – arī ziņu portāla TVNET valdes priekšsēdētāja, bet šā gada martā abus šos amatus atstājusi.

Jaunās valdes pirmie galveni uzdevumi būšot trīs mēnešu laikā sakārtot radio darbinieku atalgojuma sistēmu un izmainīt sponsoru līgumu praksi, kas padomes ieskatā pielīdzināma satura pirkšanai. Par savulaik tik kritizēto uzdevumu pārveidot LR5 par latviešu mūzikas kanālu, padome tagad klusē un arī jaunā valdes priekšsēdētāja pagaidām šādas reformas neplānojot.

Sigita Roķe, kuru padome septembra beigās atbrīvoja no LR valdes locekles amata, šo darbu pielīdzina stāvēšanai uz diviem upē peldošiem baļķiem, mēģinot ievērot padomes intereses un darbinieku vajadzības. Klapkalne ar šādām grūtībām jau rēķinājusies. “Šāda situācija nav nekas unikāls. Ikviena uzņēmuma vadītājam jāņem vērā trīs vaļi – īpašnieki, šajā gadījumā valsts, ko pārstāv NEPLP, darbinieki un klienti jeb radio klausītāji. Un tas ir pastāvīgs izaicinājums sabalansēt šo trīs spēku intereses tā, lai visi būtu daudzmaz apmierināti,” teica jaunā valdes vadītāja. Par savas priekšteces atlaišanu gan viņa runāja piesardzīgi: “Pieļauju, ka situāciju varētu atrisināt arī citādi. Taču manā rīcībā nav pilnas informācijas, tādēļ grūti pateikt, kādēļ notika šāda konflikta eskalācija. Katrā ziņā šis padomes lēmums man bija pārsteigums.” Notikušais gan neesot mazinājis viņas motivāciju kandidēt uz šo amatu.

Darījums. Ķīniešu ziepes

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Kosmētikas ražotājam SIA “Stenders” mainījušies īpašnieki un vadība, liecina informācija “Firmas.lv”. Kopš 2017. gada 29. septembra “Stendera” vienīgais īpašnieks ir Kaimanu salās reģistrētais uzņēmums “CICC Ehealthcare Investment Fund”. Tā kā valdē iecelti trīs Ķīnas pilsoņi, noprotams, ka smaržīgo ziepju, skrubju, dušas želeju un eļļu ražošana nonākusi ķīniešu rokās. Gan dubultots pamatkapitāls līdz miljonam eiro, gan nopirktas visas bijušo īpašnieku akcijas.

“Stenders” ir piekopis kustīgas haizivs taktiku – nemitīgi paplašinājies, lai nenogrimtu. Pārdodot franšīzi, “Stendera” produkcija jau nopērkama 220 veikalos 27 valstīs, un kosmētikas ražošanas apjoms pieaudzis līdz astoņiem miljoniem eiro. Tomēr uzņēmums pēdējos trīs gados iekļuvis arvien lielākos zaudējumos. Pēdējā iesniegtajā pārskatā par 2015. gadu kompānijas zaudējumi jau bija 633 tūkstošu eiro apmērā, turklāt uz šo brīdi uzkrāts nodokļu parāds valstij 855,8 tūkstošu eiro apmērā.

Iepriekš “Stendera” daļu īpašnieki bija tā dibinātājs Jānis Bērziņš, Zane Stavra, Ieva Eglīte. Reiz jau piesaistot investīcijas, “Stenderā” ienāca investīciju fonds “BaltCap Latvia venture Capital Fund” un Saūda Arābijā reģistrētais uzņēmums “Yamany Ameen Ali Y”. Uzņēmuma bijušie īpašnieki detaļas sola atklāt šonedēļ.Tad arī uzzināsim, vai uzņēmumu iegādājušies tie paši ķīnieši, kuri līdz šim pirka “Stendera” franšīzi, vai tie, kuri latviešu ziepes kopēja. Jebkurā gadījumā Jānim Bērziņam ir veicies – nespējot finansiāli nodrošināt uzņēmuma izplešanos pasaulē un iekļūstot parādos, viņš spējis atrast investoru un nopelnīt ar biznesa pārdošanu, kuru pats izveidojis. Jānis Bērziņš ir pratis pārdot sajūtas un atmosfēru.


Noslēpums. KNAB piesaka šahu

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Divas šaha figūras spēlei netipiskās pozās, fonā sarkanu ķieģeļu siena – ar šādu diezgan noslēpumainu vēstījumu aizvadītajā nedēļā tika pieteikta jaunā pastmarka, kas veltīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) 15 gadu jubilejai. Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana plānota tieši KNAB dibināšanas datumā – 10. oktobrī. Pastmarka izdota 200 000 eksemplāru tirāžā, un tās nominālvērtība ir 0,50 eiro, vienlaikus izdota arī speciāla aploksne.

Šaha motīvs jau raisījis dažādus minējumus. Piemēram, ka varbūt te ietverts kāds kodēts sveiciens finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS), kura ir arī profesionāla šahiste un joprojām pārstāv Latviju starptautiskos turnīros, un nāk no partijas “Latvijai un Ventspilij”, kuras līderis ir smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs. Pats KNAB ar zīmējuma “tulkošanu” īpaši nav aizrāvies, vien norādot, ka “šaha spēles kauliņi pastmarkā simboliski attēlo pretkorupcijas cīņas procesu”.


Izgāšanās. Ar atvainošanos nepietiks. “Dogo” ražotājs tiesāsies

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Aizvadītajā nedēļā Pārtikas un veterinārais dienests atvainojās suņu un kaķu barības ražotājam “Tukuma straume” par nepelnītajiem pārmetumiem – urīnvielas jeb karbamīda klātbūtne barībā neesot konstatēta. Dānijas laboratorija, kurā veiktas analīzes, kļūdījusies. “Dogo” un “Ņau-Ņau” droši var bērt savu mājas sargu un mīluļu bļodās. “Tukuma straume”, atbildot uz PVD atceltajiem ierobežojumiem izplatīt produkciju, paziņoja, ka cer līdz gada beigām atjaunot ražošanu iepriekšējos apjomos.

Vai “Dogo” stāstam ar to varam likt punktu?

“Ir jāievieš skaidrība un vainīgajiem jāatbild. Nedrīkst pieļaut šādus precedentus. Ekonomiskajā karā nereti tiek izmantoti arī kļūdaini analīžu rezultāti, tādi gadījumi pasaulē ir zināmi,” “LA” sacīja uzņēmuma “Tukuma straume” vadītājs Aivars Podnieks (attēlā). Viņš apstiprināja, ka šobrīd tiek veiktas darbības, kas nepieciešamas, lai vērstos tiesā. Uzņēmumam ir “diezgan skaidri zināmi” uzņēmuma un preču zīmes nomelnošanas kampaņas iniciatori – gan pasūtītāji, gan izpildītāji. Dāņu laboratorijai, visticamāk, bijis pietiekami daudz motīvu kļūdainu analīžu sniegšanai, maz ticams, ka tur strādā neprofesionāļi, pieļāva “Tukuma straume” vadītājs. Tiesa, viņš atturējās minēt, konkrēti pret kurām institūcijām vai personām gatavo prasījumus tiesai.


Joks. Uzož naudas smaku

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Valsts vides dienests (VVD), kuram ir grūtības ar dažādu ķimikāliju smaku atpazīšanu, gods kam gods, vismaz naudas smaku saož teicami. Tā nav vis smirde, kas ik pa laikam smacē Vecmīlgrāvja iemītniekus, naudas smaka uzosta nekur citur kā atkritumos. Lai arī atkritumu rūpalu pasaulē mēdz dēvēt par vienu no mafijas āderēm, šī nozare var dot taustāmus ieguvumus arī visai sabiedrībai, piepildot valsts kasi. Turklāt nauda budžetā ripo, nevis kaut ko darot, proti, organizējot un veicot atkritumu pārstrādi, bet tieši otrādi – nedarot ar tiem absolūti neko. Vēl pirms mēneša lietoto riepu “uzkrājējam” SIA “Riepu bloki” VVD uzliktais sods valsts budžetā ienesīs 12,9 miljonu eiro. Bet pagājušajā nedēļā valsts ieņēmumi jau gandrīz dubultoti: kopējā soda summa atkritumu (ne)apsaimniekotājiem “Nordic Recycling” un “Latvijas zaļais elektrons” sasniedz 22 miljonus eiro. Ja VVD uzcītīgi turas pie šādas progresīvas sodu politikas, valsts budžetam rasti stabili pieaugoši ieņēmumi. Turklāt blēžiem, kuri apņēmušies atkritumu pārstrādi, bet patiesībā tos tikai krāj kaudzēs, ar gudru ziņu citas sankcijas nepiemēro – neliks jau cietumā, jo kas tad samaksās miljonus! Kad valsts attapsies par to, kādu zelta āderi uzgājis VVD, iespējams, drīz vien nonāks pie likumsakarīgas atziņas par šīs iestādes reorganizāciju. Krietni paplašinot darbības lauku, to varētu pārdēvēt par Valsts sodu dienestu, Ingai Koļegovai, protams, saglabājot vadības grožus.

Sagatavojuši: Ģirts Zvirbulis, Ivars Bušmanis, Māris Antonevičs, Gundega Skagale, Guntis Ščerbinskis

LA.lv