Latvijā
Sabiedrība

Pret pērkamo mīlu un konkurence tehniskajā apskatē. “LA” nedēļas apskats 1

Foto – LETA, Shuterstock, kolāža – la.lv

Cilvēks. Jēkabs Straume un KNAB inventarizācija

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Kad pagājušajā vasarā Jēkabs Straume uzvarēja konkursā un kļuva par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju, šīs iestādes tēls bija pamatīgi cietis no iekšējiem strīdiem un pretrunām. Arī rezultāti cīņā pret korupciju bija vērtējami drīzāk kā viduvēji. Lielākos pārmetumus, protams, saņēma tā laika KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, taču asa kritika tika veltīta ar viņa galvenajai oponentei – bijušajai KNAB darbiniecei Jutai Strīķei, ar kuru nespējot sastrādāties neviens vadītājs.

Uzlabot KNAB tēlu šķita ja ne neiespējamā, tad ļoti smaga misija. Ne velti jau tolaik politiskās aprindās izskanēja runas par biroja reorganizāciju vai pat likvidāciju.

J. Straumes publiskā taktika – miers un konsekvence. Dažreiz pat nedaudz kaitinoša, piemēram, atzīstot, ka lēmums izbeigt t.s. “oligarhu lietu” bijis pamatots, tomēr ilgtermiņā iedarbīgs.

Aizvadītajā nedēļā Straume sniedza vairākas intervijas (žurnālam “Ir” un portālam “Delfi”), nedaudz paverot priekškaru uz to, kā notiek KNAB darbs. Cita starpā atklājot, ka nākas labot agrākās neatkarības jeb, kā saka Straume: “…stājoties amatā, es sapratu: ir nepieciešama neliela inventarizācija, ko birojs darījis pēdējos gados. Viens no rezultātiem ir arī kriminālprocess pret Latvijas Bankas prezidentu. (..) Darbinieki, kuriem tas tika uzticēts, nāca un ziņoja – jā, šeit ir viens vai otrs gadījums, par kuru nav notikusi izmeklēšana.” Diezgan pamatīgs akmens iepriekšējo KNAB aktīvistu dārziņā, no kuriem daļa tagad veido politisko karjeru. Taču vienlaikus tas veicina sajūtu, ka KNAB beidzot ir kaut kāda kārtība un līdz ar to cerības arī uz rezultātu. Katrā ziņā par komunikāciju ar sabiedrību Jēkabam Straumem pienākas laba atzīme.

Pārsteigums. Tehniskās apskates – ko dotu konkurence?

Uzsprāga, pateicoties Konkurences padomes kategoriskai prasībai likvidēt CSDD monopolu šajā jomā – nebūt ne jauns jautājums: vai gadskārtējās auto tehniskās apskates nevarētu būt arī citādas? Nekādu rindu un stresa Mūkusalas ielā (vai reģionālajos apskates punktos).

Vienkārši (iepriekš pieteicies) aizbrauc uz servisu, tur pēc rūpīgas diagnostikas un remonta (ja tāds nepieciešams) saņem arī laba stāvokļa apliecinājumu.

Izklausās jau labi. Taču – pirmkārt, ne visi mūsu ierastie, pierastie uzticamie servisi spēj nodrošināt pašreizējās kontroles līmeni (atgāzes, bremžu efektivitāte utt.). Tādi par sertificētiem (kontrole un atlase joprojām paliek CSDD funkcija) tehniskā stāvokļa vērtētājiem nez vai varēs kļūt. Otrkārt – labi apgādātie servisi nemēdz būt lēti. Tādēļ nav ar klientu rindām pārslogoti un gluži dabiski tos, kuri pie viņiem tomēr brauc, cenšas apkalpot “trekni”. Iespējams, tas būtu ērti, labi arī auto stāvoklim, bet noteikti iznāktu dārgāk nekā pirmajā neveiksmīgajā TUV apmeklējumā saņemto aizrādījumu izlabošana paša spēkiem vai lētākā darbnīciņā. Piedevām apskates iespēju piedāvāt kārotāji nez vai sākotnējā eiforijā ir sapratuši, ka šī darbība pavisam noteikti prasīs iekļaušanos CSDD elektroniskajā datubāzē, kam nez vai pat labākie servisi ir tā “uz šķīlienu” gatavi gan tehniski, gan ar attiecīgi apmācītu personālu. Atkal sadārdzinājums…

Tātad – konkurences ieviešanas process ir sācies. Bet ne vienkāršs un tūlītējus ietaupījumus nesošs, ātrs tas nu nekādi nebūs. Satiksmes ministrija runā par 2020. gadu un sekojošu trīs gadus ilgu adaptācijas periodu. Tikmēr loģiska būtu vecās, pierastās (un daudzu aptaujātu auto īpašnieku pat slavētās) sistēmas un pirmo konkurējošo kontrolētāju mierīga līdzāspastāvēšana.

Mācība. Par viltus ziņu – 9000 eiro sods

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Dažādi viltus ziņu portāli ik pa laikam sabiedrību pārsteidz ar sadomātām ziņām. Vairākas no tām  esam jau iepriekš analizējuši un norādījuši uz to autoriem “LA” projektā “Atmaskots”. Lai gan visi atzīst – šādas darbības ir nekrietnas un, iespējams, arī sodāmas, līdz šim tālāk par pirksta pakratīšanu nekas nenotika. Nupat kāds no šiem “portāliem” publicēja ziņu, kurā apgalvots, ka sagruvis liels tirdzniecības centrs Rīgā. Pēc šī gadījuma iekšlietu iestādes sākušas nopietnāk spriest, kā vērsties pret viltus ziņu izplatītājiem.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis solījis, ka šoreiz vainīgie tikšot sodīti, Valsts policijā sākta resoriskā pārbaude, lai noskaidrotu, vai viltus ziņu veidošanā saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Domājams, ka arī policija ir nogurusi no “klikšķu biznesmeņu” darbības, jo jātērē resursi, lai ierobežotu dažus cilvēkus, kuri izplata dezinformāciju un peļņas nolūkā mēģina sēt paniku.

Kā piemērs te varētu būt Vācija. Tur pagājušonedēļ kāda interneta lapas autoram par dezinformācijas izplatīšanu piespriests 9000 eiro sods. Viņš bija izplatījis “ziņu” uzbrukumu ar daudziem bojāgājušiem Manheimā, kas patiesībā nebija noticis. Sods noteikts par sabiedrības miera traucēšanu. “Klikšķu biznesmeņi” viltus ziņas ražo, jo paļaujas uz cilvēku lētticību. Bet pats galvenais – uzklikšķinot uz kādu no reklāmām šajās lapās, portāla īpašnieku kontā ieripo nauda.

Mediju tiesību speciālists Ilmārs Punka iepriekš aicinājis viltus ziņu ražotājus sodīt pēc Krimināllikuma un Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantiem par huligānismu un sīko huligānismu. Iekšlietu iestādes solījušas veidot īpašu tālruni, lai interneta lietotāji varētu steidzami noskaidrot, vai ziņa ir patiesa. Tas gan atkal nozīmē papildu izdevumus, kurus varētu atvēlēt citām vajadzībām.

Joks. Pret pērkamo mīlu ar plakātiem

Rīgas Mūrnieku un Lienes ielas apkārtnes iedzīvotājiem līdz brošai piegriezusies ielasmeitu un viņu klientu uzdarbošanās šajā rajonā. Tādēļ viņi lūguši policijas palīdzību prostitūcijas ierobežošanai rajonā. Māju iedzīvotāji arī iesūtījuši policijai video un fotogrāfijas gan ar sava rajona priekameitām, gan pērkamās mīlas meklētājiem.

Jūnijā kopīgā sanāksmē policijas, pašvaldības un iedzīvotāju pārstāvji nonākuši pie inovatīvas idejas – policija Grīziņkalna apkaimē ne vien veiks pastiprinātas patruļas, bet arī izvietos prostitūtu klientiem adresētus informatīvus uzrakstus, lai mudinātu viņus mainīt savus vakara plānus.

Arī mēs redakcijā esam sajūsmā par šādu kārtībsargu atjautību un vēlamies sniegt palīdzīgu roku tikumības stiprināšanai galvaspilsētā. Tādēļ mūsu radošais kolektīvs labprāt bez maksas piedāvā dažus ieteikumus plakātu saturam.

Pirmajā plakātā ierosinām mēģināt uzrunāt pērkamās mīlas meklētāju racionālo saprāta daļu ar provokatīvu jautājumu: “Kāpēc tērēt naudu par ko tādu, ko citur var dabūt par brīvu?” Galu galā par to naudu, ko iztērēsi dažu minūšu “drāzienam” vārtrūmē, varētu arī krietni ilgāk izklaidēties krogā (un kas to zin – varbūt tāda pasēdēšana beigsies ar krietni kvalitatīvākām attiecībām). Lielākam efektam šo tekstu var papildināt arī ar seksuāli transmisīvo slimību ārstēšanas cenrādi.

Ja racionālā stīga naksnīgā klejotāja prātā jau satrūkusi un neiedarbojas, tad nākamajā uzrakstā jāuzjunda vainas apziņa, atgādinot, ka mājās viņu gaida viņa paša mīļotā, bet reliģiskus prātus, iespējams, varētu vēl atgriezt uz tikumības ceļa ar citātiem no Mozus 5. grāmatas 22. nodaļas.

Ja ne racionāli aprēķini, ne moralizēšana vairs neiedarbojas, tad trešajā plakātā neatliek nekas cits kā ķerties pie brutālas iebiedēšanas taktikas: “Mēs tevi nofilmēsim un ieliksim “Facebook”!

Darījums. Šķīstošie maisiņi

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pēc nesekmīgiem cilvēku piecu dienu pūliņiem viņu izglābt, Taizemē svētdien, 3. jūnijā, valis nomira. Autopsijā vaļa vēderā tika atrasti 80 plastmasas maisiņi kopumā astoņu kilogramu smagumā. Pavisam okeānos katru dienu tiek izmesti astoņi miljoni tonnu plastmasas.

Šodienas patērētāju sabiedrība ieradusi visu nevajadzīgo izmest par roku galam (uzrakstīju vārdu “cūciski”, bet tūdaļ izsvītroju, jo neapvainošu cūkas rīcībā, kāda piemīt tikai cilvēkam). Neviens nav veicis autopsiju mūsu mežu dzīvniekiem un “Mammaidabai” – arī ne, bet iznākums noteikti nav veselīgāks kā okeānu iemītniekiem.

Tāpēc kā saprātīgs un atbalstāms ir valdības priekšlikums no 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās aizliegt bezmaksas plastmasas iepirkumu maisiņus. To vietā maisiņi no papīra, no dabiskās šķiedras un bioplastmasas. Tikai biezpienu, sieru un citu pārtiku drīkstēs bez maksas ietīt plānajā plēvē. Grozījumi Iepakojuma likumā vēl jāatbalsta Saeimai.

Bet vai tas ir labs darījums starp dabu un cilvēkiem? Vai pudeļu depozīts un maksas maisiņi pasargās mežus no cilvēka, ja tieši radības kronim galvā ir visvairāk atkritumu?

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ivars Bušmanis, Atis Jansons, Ģirts Vikmanis, Ģirts Zvirbulis

LA.lv