Mobilā versija
Brīdinājums +0.6°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
4. maijs, 2017
Drukāt

Vējonis: uzdosim katrs sev jautājumu – ko tieši es varu darīt? (24)

Foto - Valsts prezidenta kancelejaFoto - Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ceturtdien Nīcā iestādīja pirmo ozolu, akcijas “Apskauj Latviju” ietvaros atklājot Latvijas valsts simtgades svinības.

“Ozols Latvijā izsenis ir bijis vīrišķības un spēka simbols. Tādēļ arī mēs šodien stādām ozolus mūsu Latvijai, esam gatavi sargāt mūsu zemi un strādāt tās labā. Tā ir mūsu dāvana Latvijai simtgadē,” uzsver Raimonds Vējonis.

“Īpaši svarīgi šajā akcijā iesaistīt jauno paaudzi. Mūsu bērni un bērnu bērni būs tie, kuri redzēs šos ozolus izaugam. Rūpēsimies par tiem, tāpat kā mēs strādājam savu tuvāko cilvēku un savas tēvzemes labā! Tikai mēs kopā varam stāvēt Latvijas sardzē,” svinīgajā pasākumā teica Valsts prezidents.

Akcijas “Apskauj Latviju” gaitā valsts simtgades ozoli tiks stādīti 45 Latvijas pierobežas pašvaldību teritorijā. Valsts prezidents ozolus stādīs arī Liepājā, Rēzeknes novada Bekšos, kā arī Daugavpilī.

Spīkere: izšķirošos brīžos spējam vadīt savu likteni

Latvieši cauri gadu desmitiem ir parādījuši spēju izšķirošos brīžos vadīt savu vēsturisko likteni. Tas ir gara spēks, kas latviešus vienmēr ir darījis stiprus, un ko neviens nekad nav spējis uzvarēt. Tas ir mūsu spēks un griba, kas liks Latvijai pastāvēt mūžam un saulei Latvijas ģerbonī nekad nenorietēt. To Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra, ceturtdien, 4.maijā, sakot uzrunu Saeimas svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 27.gadadienai.

Pirms 27 gadiem mēs spējām atjaunot tos pašus principus un vērtības, ko Latvija pamatos ielika 1918.gada 18.novembrī. Mēs divas reizes laikmetu griežos esam nelokāmi apliecinājuši Latvijas tautas valstsgribu un spēju uzņemties atbildību par valsti, kuras vārds ir Latvijas Republika, sacīja I.Mūrniece. “Tas, kas vieno un mobilizē mūsu tautu un liek saglabāt etnisko identitāti cauri gadsimtiem, ir tas viss, ko cilvēkam neviens un nekad nevar atņemt – tēvzemes mīlestība, mūžīgais ceļš uz mājām, senču mantojums un piederības sajūta.”

Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka mēs varam būt lepni par to, ka šajos gados esam spējuši īstenot grandiozas pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā, noejot ceļu līdz Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā integrētai atvērtai ekonomikai. Taču šajā ceļā pārdzīvotas arī krīzes un pieļautas kļūdas, par kurām turpinām maksāt. Tāpēc šodien mūsu vislielākais izaicinājums, pie kura vēl nopietni jāstrādā, ir lielākas drošības sajūtas radīšana cilvēkos par savu nākotni. I.Mūrniece aicināja politiķus strādāt tā, lai cilvēki varētu uzticēties viņu lēmumiem, lai justu, ka lēmumi pieņemti sabiedrības interesēs. Valdībai ir īstais brīdis apliecināt sabiedrībai, ka izrāviens būs, mēs zinām, kā to panākt, un ieguvēji būs visi.

Savā uzrunā Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu, ka šis gads valsts ekonomikā iesācies labi, tostarp nozarēs ar augstu pievienoto vērtību. Tas ir ceļš, kas ejams Latvijai, – gudrās tehnoloģijas, nelieli, bet vērtīgi uzņēmumi, kas spēj savus ražojumus eksportēt. Pieredze liecina – Latvijā radītie produkti ir inovatīvi, konkurētspējīgi un izcili, sacīja I.Mūrniece, uzsverot, ka visu, kas Latvijā ir labs, esam radījuši mēs paši un mums jāapzinās, jāaudzē un jārāda sava varēšana.

Saeimas priekšsēdētāja, uzrunājot klātesošos, sacīja, ka pasaule patlaban ļoti mainās. Arī Latvija ir aci pret aci ar 21.gadsimta izaicinājumiem, tostarp Krievijas agresiju Ukrainā un Krimas okupāciju, Brexit un Kremļa centieniem vājināt Eiropas vienotību, ietekmēt vēlēšanas Rietumu demokrātijas valstīs, iedzīvotāju migrāciju visā pasaulē, nekonvencionāliem drošības riskiem, netradicionālām politikas veidošanas metodēm un jaunu politikas uztveri. I.Mūrniece akcentēja, ka mums jāsaprot šie procesi, mums jāmācās tos pārvaldīt un jāzina, kā aizsargāsim Latviju mūsu valsts pastāvēšanas otrajā gadsimtā.

Šajā kontekstā Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijai ir tikai viens vēstījums – gan militāra, gan nemilitāra uzbrukuma gadījumā mēs pretosimies un nepadosimies. I.Mūrniece pauda gandarījumu, ka teju puse Latvijas iedzīvotāju ir apliecinājuši gatavību ar ieročiem rokās aizstāvēt Latviju, tāpat kā to apliecinājuši mūsu NATO sabiedrotie.

Noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra: “Mēs paši esam radījuši Latvijas valsti, atjaunojuši tās neatkarību un paši nodrošināsim tās pastāvēšanu mūžos.”

Vējonis: uzdosim katrs sev jautājumu – ko tieši es varu darīt?

Valsts prezidents uzrunu teica Liepājā, kur šogad notika militārā parāde. Publicējam Raimonda Vējoņa uzrunu:

“Sirsnīgi sveicu Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā! Šodien sarkanbaltsarkanais karogs vēju pilsētā un visā Latvijā plīvo īpaši stalti. Mēs esam lepni par Latviju, par savām mājām un brīvību.

Neviens mums valsti un neatkarību nedāvināja. Par to cīnījāmies paši. Bija
ļaudis, kuri uzdrīkstējās 1918. gada novembrī, un bija ļaudis, kuriem netrūka drosmes
1990. gada maijā. Pirms divdesmit septiņiem gadiem šajā dienā Augstākās padomes
deputāti pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
Liepāja vienmēr atgādinās mūsu spēku. Tieši šeit mūsu pirmā valdība rada
patvērumu, kad lielākā daļa Latvijas bija ienaidnieku varā. No šejienes brīvības cīņās
atspērās Oskara Kalpaka vīri, lai atkarotu mūsu zemi un valsti. Okupācijas gados vēju
pilsētā gruzdēja brīvības alkas, kas iedvesmoja mūs visus ar patiesību rokmūzikas
skaņās dzimtajā valodā.

Likteņa līkloči Latviju veduši cauri daudzām krustcelēm, un ļaužu likteņi
savijušies līdz ar tiem. Līdzās mums, kam Atmodas sarkanbaltsarkano karogu jūra un
janvāra barikāžu kopības uguns vienmēr liksies vēl tikai vakardiena, jau ir izaugusi
jauna paaudze. Paaudze, kurai 4. maijs vēstures grāmatās ir tikpat sens kā
18. novembris un kura tā laika notikumus uzzina no vecāku un vecvecāku atmiņām un
stāstiem. Jaunajai paaudzei šodien jāuzņemas atbildība par to, lai Latvija pastāvētu
mūžam! Lai Latvija būtu drošas un plaukstošas mājas mums visiem.
Latvija mums ir uzticēta. Mēs to kā dāvanu saņēmām no iepriekšējām
paaudzēm, lai nodotu tālāk bērniem un bērnubērniem. Tagad ir mūsu laiks sargāt
Latviju.

Iestāsimies par Latviju ar savām domām, vārdiem un darbiem. Ikviens darbs,
ko atbildīgi un godprātīgi veicam. Ikviena ģimene, kas gādā par savas mājas pavardu
un audzina bērnus. Ikviens zemes pleķītis, ko iekopjam Latgalē, Vidzemē, Kurzemē
un Zemgalē, – tie ir mūsu darbi Latvijai.

Uzdosim katrs sev jautājumu – kā es varu stiprināt savas valsts neatkarību un
brīvību? Ko tieši es varu darīt? Paskatīsimies pa kreisi. Un tagad paskatīsimies pa labi.
Ļaudis mums līdzās ir Latvija. Mēs visi esam Latvija. Mēs veidojam Latviju. Neviens
cits to mūsu vietā nedarīs.

Šajā militārajā parādē mēs apliecinām, ka esam gatavi Latviju aizstāvēt arī ar
ieročiem rokās, ja tas būtu nepieciešams. Plecu pie pleca mēs stāvam sardzē par
Latviju kopā ar mūsu draugiem un sabiedrotajiem.

Pateicos ikvienam karavīram, zemessargam, robežsargam, policistam un
ugunsdzēsējam. Paldies, ka jūs ik dienas gādājat par mieru un drošību. Mēs
pateicamies arī NATO valstu karavīriem par atbalstu mūsu valsts drošības
stiprināšanā.

Raugoties uz jums, jaunsargi, esmu drošs par Latvijas nākotni. Jūs esat
apņēmušies nežēlot savus spēkus, lai veidotu labāku Latviju.
Šodien nāksim kopā pie baltiem galdautiem ģimenēs un draugu lokā. Svinēsim,
ka dzīvojam brīvā Latvijā. Lai šodienas svētki mūs iedvesmo un iedrošina darbiem
savas valsts labā!”

Pievienot komentāru

Komentāri (24)

  1. Vairs neko.

  2. Cirslītis>Anakonda Atbildēt

    Žņaudzējčuskām-anakondām un pitoniem nekādas pārmaiņas nav vajadzīgas!

  3. Vispirms jāpanāk,lai tauta varētu izvirzīt deputātu kandidātus!

  4. Prezidenta kungs,šo jautājumu sev uzdodu nemitīgi un iespēju robežās arī cenšos ko darīt.Bet patreiz nav nekādu ilūziju ka varētu būt labāk.Nu nekādu.Bet prezidentam liekas ka ir labi arī tā.Pabraukā pa novadiem iestāda pa kādam kociņam.Kamēr mēs stādam kociņus,valdība ir gatava caur saeimu izstumt jēli sagatavotu nodokļu reformu,klausāmies ka ierēdņi daudz dara,te amatpersonas piesavinājušas simtiem tūkstošus eiro,te viņiem algas paaugsinātas par ”labu darbu” ,prēmijas lielas izmaksātas .Nu valstī viss kārtībā,skaisti, Labi jāiet iestādīt kādu kociņu.

    • Kad Latvijas nodevējus komunistus izmetīs no varas struktūrām? Kad valsts apjomu samazinās līdz Eiropas līmenim 9% no iedzīvotājiem ,Latvijā pašlaik ir16%!!Tas un nekas cits negremdē Latviju.
      Klajie meli par nodokļu apjomu salīdzinot ar UK piemēram ir šausminoši,jo jo lai cilvēks saņemtu uz rokas vienādas summas Latvijā ir jāmaksā 2x lielāka “papīra”alga. Par birokrātijas apjomu pat nerunājam,tas ir šausminošs.Protams ka ir labāk kā psrs laikos ,bet padomju valsts sistēma,iedzīvotājs ir tikai pakārtots valstij ir saglabājusies. Latvija nav demokrātiska valsts ,kur valsts ir iedzīvotājiem un kur iedzīvotāji var ietekmēt notiekošo valstī.

  5. kā panākt, lai prezidentu ievēl tauta, ja Latvijai tāds vispār vajadzīgs

  6. tas ir tas politkorektums, Atbildēt

    kad noziegumus nosauc par kļūdām ?

  7. Mūsu DŽ.K.

  8. Nebalsot par tiem pašiem vēžiem!

  9. Es varu maksāt nodokļus !
    Maksāt un maksāt un maksāt !
    Kuri aiziet melnajos caurumos…
    Drīz maksāšu nodokli par nodokļiem !
    Neko citu, ko ierosinu, nedzird un neņem vērā…
    Pavisam drīz ar nepanesamu nodokļu nastu mani izdzīs no dzimtas mājām paaudžu paaudzēs…
    Jo ir tāda profesija – nodokļu sacerētāji, kuri prot tikai sev bezjēgā celt algas !

  10. Kur pazudusi prezidenta kundze? kāds zin, vairs nekur nav redzēta

    • Šo jautājumu vispirms lai katrs valstsvīrs uzdod pats sev Tauta prot sevi uzturēt ,un piedevām baro sevi uzturēt nespējīgos ierādņus

  11. atbilde Vējonim Atbildēt

    Tu varētu piešķirt Viestura ordeni vēl dzīvajiem latviešu nacionāliem partizāniem. Tas būtu tikai taisnīgi, kaut novēloti.

  12. un sāksim katrs ar sevi

  13. Planckām,atkal viss slikti,ka tik paņaudēt.

  14. ”Vējonis: uzdosim katrs sev jautājumu – ko tieši es varu darīt?”
    Nesēdināt Šleseri pie labās rokas… TAS IZSAKA PREZIDENTA SAPRAŠU PAR LATVIJU…- SĒDINĀŠANA…

  15. Zagļu valsts prezidents

  16. Lielajā talkā uz 200 metriem ceļmalas .talkotāji savāca cūkšoferu izmestos atkritumus 3 maisus tas ir ap 200 litriem tilpumā.ceļa posms kuldīga – aizpute.
    Pieņemiet likumu .kad atvērtā veidā autosslonā nedrigst turet taru un citus iepakojumus.padzerties vajadzibai lai izmanto spectraukus .

Draugiem Facebook Twitter Google+