Latvijā
Politika

Būtiskākās izmaiņas Latvijā, kas sākas 1.janvārī 1

Foto – Shutterstock

Būtiskākās izmaiņas Latvijā

2018.gada 1.janvārī spēkā stājas vairākas būtiskas izmaiņas, ko apkopojusi aģentūra LETA.

Piemēros diferencētu IIN

Šodien stājas spēkā pērn Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz ieviest diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Iepriekš IIN bija noteikts 23% apmērā, tomēr ar likuma grozījumiem no šodienas ieviesta diferencēta IIN likme. Turpmāk IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro būs 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro – 31,4%.

Nodokļa likmi 31,4% apmērā nepiemēros algotā darba ienākumiem taksācijas gada laikā. Ienākuma izmaksātājs, no visiem ienākumiem, kas pārsniedz 1667 eiro mēnesī ieturēs nodokli 23% apmērā, bet ja šie ienākumi pārsniegs 55 000 eiro taksācijas gadā, piemēram, taksācijas gada ienākumi ir 65 000 eiro, IIN no taksācijas gada ienākuma tiks aprēķināts un maksāts rezumējošā kārtībā.

Vienota IIN likme 20% apmērā tiek noteikta arī kapitāla ienākumam, t.sk., ienākumam no kapitāla pieauguma. Iepriekš tie bija 10% un 15%. Tomēr, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu gadījumos, ja maksātājs gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, piemēros IIN likmi 15% apmērā.

IIN likme mainīsies arī patentmaksām, nosakot, ka patentmaksa ir no 50 eiro līdz 100 eiro mēnesī iepriekšējo 43 eiro līdz 100 eiro mēnesī vietā.

Likuma grozījumi arī paredz aplikt ar IIN izložu un azartspēļu laimestus, ja laimesta vērtība pārsniedz 3000 eiro, izņemot momentloterijas “Simtgades loterija”, preču un pakalpojumu loteriju laimestus.

Tāpat, lai saņemtu IIN atvieglojumus attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, likuma grozījumos tiek pagarināts dzīvības apdrošināšanas līguma periods no pieciem uz desmit gadiem.

Likumā arī precizēts neapliekamā ienākuma apmērs darba devēja piešķirtajam bēru pabalstam – no 213,43 eiro līdz 250 eiro un darba devēja dāvanām taksācijas perioda laikā – no 14,23 eiro līdz 15 eiro.

Turpmāk arī tiks noteikts gan procentuāls – 50% no maksātāja gada apliekamā ienākuma, gan summārs ierobežojums – 600 eiro gadā par maksātāju un katru maksātāja ģimenes locekli – kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem, kā arī ziedojumiem politiskajām partijām un bērnu interešu izglītībai.

Likuma grozījumi arī paredz, ka sākot ar šo dienu, samazināto patentmaksu – 17 eiro gadā vai deviņi eiro pusgadā – būs tiesīga maksāt arī persona, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīta par personu ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti.

Pensionāra neapliekamais minimums tiek paaugstināts līdz 250 eiro mēnesī, 2019.gadā – līdz 270 eiro mēnesī un sākot no 2020.gada – līdz 300 eiro mēnesī.

IIN maksātāju ērtākai lietošanai, kapitāla pieauguma deklarācijas iesniegšanas termiņa noteikšanai noteiktais ienākumu no kapitāla aktīvu atsavināšanas apmērs ir noapaļots līdz apaļiem skaitļiem – 1000 eiro. Tāpat mainīti kapitāla pieauguma deklarācijas iesniegšanas termiņi.

Turpmāk gadījumos, ja maksātāja kopējais kapitāla pieauguma ienākums ceturksnī pārsniegs 1000 eiro, tas deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma sniegs līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam. Savukārt, ja maksātāja kopējais kapitāla pieauguma ienākums ceturksnī nepārsniegs 1000 eiro, tad deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma sniegs par taksācijas gadu līdz taksācijas gadam sekojošā gada 15.janvārim.

Augs dīzeļdegvielas, alus un cigarešu cenas

Šodien stājas spēkā nodokļu reforma, kuras ietvaros atsevišķiem produktiem kāps akcīzes nodoklis – dīzeļdegvielas cena augs augs par četriem eiro centiem, alus pudeles cena – par septiņiem eiro centiem, bet cigarešu paciņas cena par 24 eiro centiem, paredz pērn Saeimā pieņemtās izmaiņas likumā par akcīzes nodokli.

Finanšu ministrijā (FM) iepriekš skaidroja, ka akcīzes nodokļa celšanas rezultātā šogad svinu nesaturoša benzīna cena litrā augs par 0,048 eiro, dīzeļdegvielas litrs – par 0,038 eiro.

0,7 litru vīna pudeles cena maksās 0,119 eiro vairāk nekā 2017.gadā, 2019.gadā – 0,076 eiro vairāk, bet 2020.gadā – 0,085 eiro vairāk.

0,7 litri stiprinātā vīna cena maksās par 0,182 eiro dārgāk, 2019.gadā – 0,163 eiro dārgāk, bet 2020.gadā – 0,154 eiro dārgāk.

Puslitrs degvīna šogad maksās par 0,532 eiro dārgāk, 2019.gadā – 0,411 eiro dārgāk, bet 2020.gadā – 0,448 eiro dārgāk.

Alus puslitra pudele 2018.gadā maksās 0,072 eiro dārgāk nekā 2017.gadā, 2019.gadā – 0,019 eiro dārgāk, bet 2020.gadā – 0,022 eiro dārgāk.

Savukārt cigarešu paciņas cena augs par 0,243 eiro, 2019.gadā – par 0,131 eiro.

FM atzina, ka straujāka akcīzes nodokļa celšana alkoholam un cigaretēm nepieciešama, jo plānots piemērot lielākas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides ziedojumiem. Akcīzes nodokļa priekšlikuma būtība ir straujāka likmju celšana alkoholiskajiem dzērieniem, alum un cigaretēm, proti 2018.gadā noteiktas tās likmes, kas bija paredzētas 2019.gadā, un attiecīgi 2019.gadā tās likmes, kas bija paredzētas 2020.gadā.

Minimālā alga Latvijā ir 430 eiro

Sākot ar šodienu, valstī minimālā mēneša darba alga noteikta 430 eiro, kas ir par 50 eiro vairāk nekā iepriekš, paredz pērn Ministru kabinetā pieņemtie grozījumi noteikumos par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu.

Iepriekš Labklājības ministrijā (LM) norādīja, ka, paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi darbinieku darba algas paaugstināšanai – no darbinieku darba algas 430 eiro apmērā darba devējam paaugstināsies nodokļu maksājumi, tostarp sociālās apdrošināšanas iemaksas par 13,95 eiro un papildus darba algas izmaksas darbiniekam – par 50 eiro.

Savukārt darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs tikai par tiem darbiniekiem, kuriem iepriekš minimālā mēneša darba alga vai alga bija zemāka par nodokļu reformā noteikto minimālo mēneša darba algu, bet darbinieks, kuram palielināsies darba alga no 380 eiro mēnesī līdz 430 eiro mēnesī, iegūs par 57,83 eiro mēnesī vairāk “uz rokas”.

Pēc LM paustā, minimālās mēneša darba algas paaugstinājums šādā apmērā, ja tas tiek realizēts vienlaikus ar būtisku darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, nemazinās uzņēmumu ārējo konkurētspēju, kā arī nepasliktinās uzņēmumu finansiālo situāciju, kas īpaši aktuāli ir Latvijas reģionos, kur kopējais darba samaksas līmenis ir ievērojami zemāks.

Vienlaikus ministrija norādīja, ka minimālās mēneša darba algas paaugstināšana uzlabos konkurētspēju tiem komersantiem, kapitālsabiedrībām, kuri maksā nodokļus no darba algas, kas augstāka par minimālo mēneša darba algu un no visas darba algas, salīdzinot ar tiem, kuri maksā nodokļus no minimālās mēneša darba algas, bet pārējo atalgojumu izsniedz “aploksnēs”.

LM piebilda, ka minimālās mēneša darba algas paaugstinājums tiek realizēts vienlaikus ar darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, būtiski mazinot šī lēmuma ietekmi uz darbaspēka izmaksu pieaugumu.

Jaunas UIN maksāšanas prasības

Šodien stājas spēkā pērn Saeimā pieņemtais jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, kas paredz ar no šodienas ieviest pilnīgi jaunu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumu, kā arī paredz UIN atvieglojumus ziedojumiem.

No šodienas UIN likme būs 20%, savukārt reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% likme.

Turpmāk UIN 20% apmērā būs jāmaksā tikai no tās peļņas daļas, kas tiks sadalīta vai izmaksāta dividendēs vai arī izlietota tādiem mērķiem, kas tieši nav saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību. Nosakot ar UIN apliekamo bāzi, ar nodokli apliekamo objektu vērtību dala ar koeficientu 0,8.

Tāpat turpmāk UIN piemērošana tiks pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. Tas nozīmē, ka šogad UIN maksājums tiks atlikts līdz brīdim, kad uzņēmuma peļņa tiks sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību. Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi veido sadalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa.

Šogad mainīsies arī taksācijas periods – turpmāk tas būs kalendārais mēnesis, bet atsevišķiem nodokļu maksātājiem – ceturksnis. Tas nozīmē, ka par periodu no 2018.gada janvāra līdz jūnijam nodokļu maksātājam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā viena UIN deklarācija un nodokļa maksājums jāveic līdz 2018.gada 20.jūlijam. Savukārt pārējos 2018.gada mēnešos UIN deklarācija jāiesniedz katru mēnesi un nodoklis jānomaksā līdz nākamā mēneša 20.datumam.

Ja nodokļa maksātājam neveidojas ar nodokli apliekams objekts konkrētajā mēnesī, tam ir tiesības deklarāciju neiesniegt, izņemot deklarāciju par pārskata gada pēdējo mēnesi.

Ja no uzņēmuma peļņas, kas gūta sākot ar 1.janvāri, tiks aprēķinātas dividendes, tad uzņēmumam būs jānomaksā UIN 20% apmērā. Savukārt fiziskajai personai – dividenžu saņēmējam no šīm dividendēm nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Jaunais regulējums arī paredz, ka turpmāk uzņēmums par pārskata gada laikā veiktajiem ziedojumiem varēs piemērot UIN atvieglojumu vienā no trim veidiem. Pirmais paredz, ka uzņēmums var neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, taču ne vairāk kā 5% apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem.

Otrs variants paredz, ka uzņēmums var neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, taču ne vairāk kā 2% no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi.

Bet trešais variants paredz, ka uzņēmums var samazināt nodokļa summu, kura aprēķināta par dividendēm. Šajā gadījumā atvieglojuma summa ir 75% no ziedotās summas, bet ne vairāk kā 20% no nodokļa summas, kura aprēķināta par dividendēm. Uzņēmums varēs piemērot atvieglojumu ziedotājiem, ja tas pārskata gada laikā ziedos sabiedriskā labuma organizācijām, budžeta iestādēm vai valsts kapitālsabiedrībām, kuras veic Kultūras ministrijas deleģētās funkcijas.

Izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā

Šodien stājas spēkā pērn Saeimā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz ierobežojumus darbiniekiem un nosaka maksimālo apgrozījuma apmēru.

No šodienas mikrouzņēmuma maksimālais apgrozījums varēs būt 40 000 eiro, kas iepriekš bija noteikts 100 000 apmērā. Tāpat turpmāk MUN likme būs 15% apmērā.

Tāpat turpmāk fiziska persona vienlaicīgi varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā. Ja šīs nosacījums netiks ievērots, tad uzņēmumam MUN likmei pieskaitīs divus procenta punktus par katru papildu nodarināto darbinieku vai darbinieku, kurš strādā vairākos mikrouzņēmumos.

Šai normai paredzēts arī pārejas periods, proti, nosacījums, ka var strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā attiecībā uz cilvēkiem, kuri tajos strādās šā gada beigās, būs piemērojams no 2019.gada 1.janvāra.

Valsts ieņēmumu dienesta dati par 2017.gada jūliju liecina, ka kopējais MUN maksātāju skaits ir 44 652, un 9211 mikrouzņēmumu darbinieki bija nodarbināti pie šī nodokļa maksātājiem. Kopējais mikrouzņēmumu darbinieku skaits ir 81 280, no kuriem 74 297 darbiniekam ir viena darba vieta.


Valdība noteiks minimālo skolēnu skaitu vidusskolā

Šodien spēkā stājas grozījumi Izglītības likumā, kas paredz iespēju valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.

Sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosināja valdībai ļaut noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9. un vidusskolas 10.-12.klasē, kas jau bija atkāpšanās no piedāvājuma noteikt pieļaujamo izglītojamo skaitu visos vispārējās izglītības posmos. Ņemot vēra pašvaldību iebildumus un koalīcijas partneru atbalsta trūkumu, vērtējot likumprojektu otrajā lasījumā, deputāti atbalstīja ierosinājumu paredzēt Ministru kabinetam tiesības noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.

Priekšlikumu par Ministru kabineta kompetenci noteikt minimālo skolēnu skaitu tikai vidusskolas 10.-12.klasēs iesniedza gan opozīcijas partijas, gan arī Latvijas Pašvaldību savienība.

Saeimas deputātu atbalstītais priekšlikums paredz, ka valdība noteiks minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs. Paredzēts, ka šos kritērijus izglītības iestādes dibinātājs ņems vērā, nosakot maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē un klašu grupā.

Ja skola izpilda kvalitātes kritērijus, kas būs jāizstrādā Ministru kabinetam, tad pašvaldībai būs iespēja “piefinansēt trūkstošos” līdzekļus, kas nepieciešami pedagogu algām, lai nodrošinātu programmas īstenošanu. Šajā gadījumā no valsts budžeta tiktu maksāts par esošo bērnu skaitu klasē.

Sākotnēji jaunu normu īstenošanai bija paredzēts noteikt ne mazāk kā vienu gadu, bet ne vairāk kā divu gadu ilgu pārejas periodu. Pašvaldību pārstāvji šo termiņu vēlējās noteikt trīs gadus, bet deputāti vienojās īstenot jaunu regulējumu no 2020.gada 1.septembra.

Mainās kritēriji par īpašumiem, kas var piederēt trūcīgai ģimenei

Lai mazinātu atšķirības pašvaldību starpā un pilnveidotu sociālo atbalstu, no šodienas spēkā stājas noteikumi, kuros nosaukti precīzāki kritēriji trūcīgā statusa piešķiršanai attiecībā uz kustamo un nekustamo īpašumu, kas var piederēt trūcīgai personai.

Kā aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis, iztikas līdzekļu deklarācija, kas jāaizpilda, vēršoties pašvaldības sociālajā dienestā pēc sociālās palīdzības, papildināta ar visiem Ministru kabineta (MK) noteikumos paredzētajiem ienākumu un mantas veidiem. Tas darīts, lai mazinātu risku, ka cilvēki, vēršoties sociālajā dienestā, nebūs izpratuši, kādas ziņas ir būtiskas ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanai.

Pēc Zariņa paustā, liela daļa informācijas par ģimenes vai personas materiālo situāciju tiek iegūta no valsts un pašvaldības informācijas sistēmām, tāpēc MK noteikumos precizēta papīra formātā iesniedzamā papildus informācija, kas nepieciešama materiālās situācijas izvērtēšanai. “Piemēram, noteikts, ka darba ņēmēji deklarācijai pievieno izziņu par darba samaksu par pēdējiem pilniem trīs kalendāra mēnešiem, jo Valsts ieņēmumu dienests neuzkrāj informāciju par personas neto ienākumiem,” skaidro LM.

Tāpat grozījumi nosaka pienākumu saimnieciskās darbības veicējiem sagatavot un kopā ar deklarāciju sociālajā dienestā iesniegt paša sagatavotu izziņu, kurā tiek norādīti ieņēmumi, saimnieciskās darbības izdevumi un ienākumi par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem pirms iesnieguma iesniegšanas pašvaldības sociālajā dienestā.

Grozījumi arī nosaka, ka deklarācijai jāpievieno izraksts no kredītiestādes maksājuma konta par pēdējo trīs mēnešu ienākumiem un saņemtajiem maksājumiem, paredzot sociālā dienesta individuālu risinājumu katrā konkrētā teritorijā un sociālajā situācijā, pamatojumu fiksējot klienta lietā.

Vienlaikus ar grozījumiem precizēti arī ienākumu veidi, kurus ņem vērā trīs kalendāra mēnešu periodā un 12 kalendāra mēnešu periodā pirms iesnieguma iesniegšanas, iekļaujot ienākumu veidus iztikas līdzekļu deklarācijā. Ir arī precizēts vidējo ienākumu personai mēnesī aprēķināšanas algoritms, paredzot, ka visi ienākumi, kurus skata 12 mēnešu periodā, tiek aprēķināti vienādi.

Maina kārtību, kādā VID sniedz VSAA ziņas par VSAO iemaksām

No šodienas tiek mainīta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) ziņas par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Turpmāk VID sniegs VSAA informāciju par autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību) saņēmējiem, informāciju no darba devēja ziņojuma par autoratlīdzībām (autortiesību un blakustiesību atlīdzībām) un informāciju par iemaksām no autoratlīdzībām (autortiesību un blakustiesību atlīdzībām), kā arī autoratlīdzību izmaksātāju veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;

Tāpat tiks sniegta informācija par pašnodarbinātā ienākumiem un obligātajām iemaksām no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma, kā arī informācija par profesionālo sportistu ienākumiem un obligātajām iemaksām.

VSAA no VID saņems un reģistrēs informāciju par faktiski veiktajām obligātajām iemaksām no autoratlīdzībām (autortiesību un blakustiesību atlīdzībām) pensiju apdrošināšanai, kas veiktas par autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) saņēmēju, un, piemērojot obligāto iemaksu likmi pensiju apdrošināšanai, reģistrē personas obligāto iemaksu objektu pensiju apdrošināšanai un pensijas kapitālu (1.līmenis), kā arī pensiju apdrošināšanas mēnesi. Ja autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) izmaksātājs ir precizējis autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) un no tām veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, aģentūra no Valsts ieņēmumu dienesta saņem un reģistrē precizēto informāciju.

VSAA no VID saņems un reģistrēs informāciju par tāda pašnodarbinātā faktiski veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai, kurš guvis ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas un kurš valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veic vienu reizi gadā. VSAA, piemērojot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi pensiju apdrošināšanai, reģistrē personas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu pensiju apdrošināšanai un pensijas kapitālu (1.līmenis) taksācijas gadā proporcionāli pa mēnešiem.

Ja autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) izmaksātājs, kurš nodarbina darba ņēmējus, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par pārskata mēnesi nav veicis pilnā apmērā, VSAA valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispirms reģistrēs darba ņēmējiem un pēc tam autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) saņēmējiem.

Ja pašnodarbinātais, kurš guvis ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav veicis pilnā apmērā, VSAA valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispirms reģistrēs darba ņēmējiem un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājiem un pēc tam – pašnodarbinātajam saskaņā ar ceturkšņa deklarācijās norādīto un pašnodarbinātā pensiju apdrošināšanai saskaņā ar ceturkšņa deklarācijās norādīto.

VSAA arī informēs VID par ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli no personai pārmaksātā sociālās apdrošināšanas pakalpojuma un samazinās uz valsts pamatbudžetu pārskaitāmo no sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummu par ieturētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu no personai pārmaksātā sociālās apdrošināšanas pakalpojuma.

Nedaudz samazināsies dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām

o šodienas nedaudz samazināsies dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto apkurei, liecina AS “Latvijas gāze” paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Energoapgādes kompānija norāda, ka no 2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 30.jūnijam saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecībām) tiks piemēroti dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi, kas atbilst dabasgāzes tirdzniecības cenai 184,97 eiro par 1000 normālkubikmetru jeb 17,55 eiro par 1000 kilovatstundām (kWh).

Līdz šim mājsaimniecībām tika piemēroti gala tarifi, kas atbilst zemākai dabasgāzes tirdzniecības cenai – 192,09 eiro par 1000 normālkubikmetru jeb 18,23 eiro kWh.

Attiecīgi no šodienas, ja mājsaimniecības gāzes patēriņš ir līdz 500 kubikmetru jeb 5,269 kWh gadā, dabasgāzes izmantošanai par kurināmo tarifs (ieskaitot akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli) būs 0,7 eiro par kubikmetru jeb 0,066 eiro par kWh, kas ir mazāk par gandrīz 3%.

Savukārt mājsaimniecībām ar patēriņu no 500 līdz 25 000 kubikmetru jeb no 5,629 līdz 263,450 kWh gadā tarifs būs 0,401 eiro par kubikmetru jeb 0,038 eiro par kWh, kas ir samazinājums par vairāk nekā 4%.

Kā ziņots, 3.aprīlī pērn dabasgāzes tirgus Latvijā tika atvērts konkurencei. Juridiskajām personām līdz pagājušā gada 15.jūnijam bija jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ja jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums netiks noslēgts, tad līdz 2017.gada 1.jūlijam dabasgāzi tirgos esošais tirgotājs atbilstoši pašlaik spēkā esošajiem dabasgāzes tirdzniecības diferencētajiem gala tarifiem, savukārt pēc 1.jūlija – pēdējās garantētās piegādes ietvaros par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātu cenu plus 20%.

Savukārt mājsaimniecībām nav obligāti jāizvēlas jauns dabasgāzes tirgotājs vai jāpērk dabasgāze par tirgus cenu. Ja mājsaimniecības turpinās dabasgāzi iegādāties no jau esošā tirgotāja, tad tās kā saistītie lietotāji saņems dabasgāzi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktu cenu. Šāds pienākums piegādāt dabasgāzi saistītajiem lietotājiem par regulētu cenu ir noteikts ”Latvijas gāze” kā publiskajam tirgotājam līdz 2019.gadam.

Darbnespējas lapas un kompensējamo zāļu receptes izrakstīs tikai elektroniski

No šodienas Latvijā tiek sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska, aģentūru LETA informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga.

Viņa skaidroja, ka no šodienas e-darbnespējas lapas tiek atvērtas, pagarinātas un noslēgtas e-veselības sistēmā, savukārt informāciju par noslēgto e-darbnespējas lapu darba devējs nākamajā dienā redz savā Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas profilā. Arī iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) par e-veselībā noslēgto B darbnespējas lapu iedzīvotājs var iesniegt elektroniski, izmantojot VSAA e-pakalpojumu.

Savukārt, lai iegādātos e-receptes zāles, aptiekā jāuzrāda sava personas apliecība jeb eID vai pase, turklāt, iegādājoties zāles savam nepilngadīgajam bērnam, papildus jānosauc bērna vārds un uzvārds. Lai iegādātos citam cilvēkam, piemēram, radiniekam vai kaimiņam, izrakstītas e-receptes zāles, aptiekā jāuzrāda e-receptes ID numurs, kurš pieejams gan ārstam, gan pacientam, kā arī jānosauc pacienta vārds, uzvārds un jāuzrāda savs personas apliecinošs dokuments.

Vienlaikus Štālberga informēja, ka iedzīvotājs var arī deleģēt e-veselības portālā citu cilvēku savu e-recepšu zāļu iegādei. Tādā gadījumā deleģētajam cilvēkam aptiekā jāuzrāda tikai savs personas apliecinošs dokuments un jānosauc pacienta vārds, uzvārds.

NVD uzsver, ka šī gada 1.janvārim papīra formā izrakstītās kompensējamo zāļu receptes varēs izmantot līdz to derīguma termiņa beigām, proti, tās aptiekā elektronizēs farmaceits, savukārt papīra formā atvērtu darbnespējas lapu e-veselībā elektronizēs ārstniecības persona, kura to noslēgs.

Pēc Štālbergas paustā, ja e-recepti nebūs iespējams izrakstīt tehnisku iemeslu dēļ, piemēram, interneta vai elektrības traucējumu gadījumā, ārsts ir tiesīgs to izrakstīt papīra formā. Savukārt, ja minētajā gadījumā nevar atvērt e-darbnespējas lapu, ārsts veic par to atzīmi pacienta medicīniskajā dokumentācijā un atver e-darbnespējas lapu nākamo piecu darba dienu laikā, norādot sistēmā darbnespējas perioda pirmo dienu.

Tāpat pēc šī gada 1.janvāra uz papīra recepšu veidlapām turpinās izrakstīt individuāli kompensējamās zāles, M saraksta zāles un medicīniskās ierīces, zāles, kuru iegādi pacientam kompensē apdrošināšanas sabiedrība, kā arī, ja pacients izmantos recepti kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Islandē, Norvēģijā, Lihtenšteinā vai Šveicē. Tāpat papīra veidlapas izrakstīs personām, kuras nav reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā.

Saņemot e-darbnespējas lapu vai e-recepti, to var apskatīt, autorizējoties e-veselības portālā “www.eveseliba.gov.lv”. Iedzīvotājiem e-veselības portālā pieejama tikai tā medicīniskā informācija, kuru sistēmā ievadījušas ārstniecības personas.

Jautājumu gadījumā par e-darbnespējas lapas, e-receptes vai citu e-veselības pakalpojumu izmantošanu, kā arī ieteicamo rīcību sistēmas īslaicīgu tehnisku traucējumu gadījumos, iedzīvotāji aicināti zvanīt e-veselības lietotāju Atbalsta dienestam pa tālruni 67 803 300. Tas darbojas katru dienu no plkst.8 līdz 20.

Ārstniecības iestādēs un aptiekās, kurās lieto e-veselības sistēmu, izvietotas atpazīšanas uzlīmes “šeit lieto e-veselību”. Informācija par šīm ārstniecības iestādēm ir pieejama arī e-veselības portāla interaktīvajā kartē.

Samazināta PVN likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem

No šīs dienas stājas spēkā grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paredz ieviest samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

PVN samazināto likmi 5% apmērā piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Samazināto PVN likmi piemēros aronijām, avenēm, brūklenēm, cidonijām, citronliānas ogām, dzērvenēm, ērkšķogām, irbenes ogām, jāņogām, kazenēm, kazeņavenēm, korintēm, krūmmellenēm, lācenēm, mellenēm, meža zemenēm, pīlādžu ogām, plūškoka ogām, sausserža ogām, smiltsērkšķu ogām, upenēm un zemenēm, kā arī āboliem, bumbieriem, ķiršiem un plūmēm, burkāniem, cukurkukurūzai, fenhelim, galda bietēm, galda rāceņiem, galviņkāpostiem, lapu kāpostiem, brokoļiem, ziedu kāpostiem un tamlīdzīgiem pārtikas kāpostaugiem, kā arī gurķiem, kabačiem, cukini, kartupeļiem, kāļiem, kolrābjiem, mārrutkiem, ķiplokiem, ķirbjiem, melnajiem rutkiem, pastinakiem, patisoniem, pētersīļu saknei, pupām, pupiņām, puraviem, redīsiem, selerijām (sakņu, kātu, lapu), kā arī sīpoliem, tostarp šalotes, sparģeļiem, tomātiem, tominambūriem, turnepšiem un zirņiem. Samazināto PVN likmi piemēros arī dārza salātiem (galviņsalātiem) un cigoriņiem (tai skaitā lapu cigoriņiem), garšaugiem (tai skaitā dillēm, lapu pētersīļiem, bazilikam, koriandram (kinzai), piparmētrām un tml.), kā arī ķiploku lokiem, dsalātu dārzeņiem (tai skaitā romiešu salātiem, ozollapu salātiem, rukolai, endīvijām, mizunai un dīgstiem), skābenēm, spinātiem, rabarberiem, mangoldiem un sīpollokiem.

ZM informēja, ka PVN 5% likmi piemēros tikai svaigiem, tostarp mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem, bet ne termiski vai kā citādi apstrādātiem produktiem. Tas nozīmē, ka samazināto likmi piemēros arī mizotiem, grieztiem kartupeļiem vakuuma iepakojumā vai fasētiem, sagrieztiem kāpostiem un burkāniem iepakojumā. Taču ne saldēti, ne konservēti, ne sālīti, ne marinēti, ne žāvēti augļi, ogas vai dārzeņi nav atbilstoši PVN 5% likmes piemērošanai. Samazināto likmi nedrīkstēs piemērot, piemēram, skābētiem kāpostiem, marinētiem vai sālītiem gurķiem, vārītām bietēm, žāvētiem augļiem, svaigu burkānu salātiem ar pievienotām garšvielām un eļļu.

PVN 5% likmi piemēros visiem iepriekš minētajiem augļiem, ogām un dārzeņiem neatkarīgi no to turpmākās izmantošanas veida. Tas nozīmē, ka kartupeļiem, kas paredzēti dzīvnieku barošanai vai āboliem, ko piegādās dzērienu ražotnēm, vai svaigām piparmētrām, ko piegādās kosmētikas ražotnēm, varēs piemērot samazināto PVN likmi. PVN 5% likme jāpiemēro visiem sarakstā minētajiem produktiem neatkarīgi no to izcelsmes valsts, piemēram, samazināto 5% likmi piemēros arī Polijas vai Nīderlandes āboliem, kā arī ASV audzētām dzērvenēm vai Ķīnā augušiem ķiplokiem.

PVN 5% likmi nepiemēros tādiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kurus Latvijā neaudzē, piemēram, banāniem, mandarīniem, citroniem, batātēm, kā arī tādiem produktiem, kurus audzē nelielos apjomos, piemēram, arbūziem, melonēm, vīnogām, paprikai, sēnēm.

ZM norādīja, ka viens no PVN 5% likmes ieviešanas mērķiem ir padarīt patērētājiem pieejamākus svaigus un reģionam raksturīgus pārtikas produktus. Iekļaujot savā ēdienkartē vairāk augļu, ogu un dārzeņu, ikvienam ir iespēja dzīvot veselīgāk. Turklāt PVN samazinātā likme veicinās Latvijas dārzeņu un augļu ražotāju konkurētspēju un palielinās iedzīvotāju pirktspēju, kā arī samazinātos nelegālo tirdzniecību ar šiem pārtikas produktiem.

LETA jau vēstīja, ka Saeima 22.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par PVN, nosakot samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. PVN samazināto likmi 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Iepriekš PVN likums noteica, ka Latvijā ir viena PVN samazinātā likme 12% apmērā. Šī PVN samazinātā likme patlaban jau tiek piemērota pārtikas piegādēm, konkrētāk, zīdaiņiem paredzēto specializēto pārtikas produktu piegādēm. Savukārt pārējai pārtikai tiek piemērota PVN standartlikme 21% apmērā.

Ar grozījumiem likumā tiek ieviesta PVN samazinātā likme 5% apmērā tādām pārtikas produktu piegādēm, kas ir svaigi augļi ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti, un fasēti, bet nav termiski apstrādāti vai kā citādi apstrādāti, piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti.

Ģimenes valsts pabalsta apmērs atkarīgs no bērnu skaita

Šodien stājas spēkā grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz, ka ģimenes valsts pabalsta apmērs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita.

Ģimenes valsts pabalsti netiks grozīti, proti, arī šogad pabalsta apmērs par pirmo bērnu joprojām būs 11,38 eiro, par otro – 22,76 eiro, par trešo – 34,14 eiro, bet par ceturto un nākamajiem bērniem – 50,07 eiro. Tomēr paredzēts noteikt piemaksas, kas būs atkarīgas no bērnu skaita. Piemaksu apmēru gadījumā, ja ģimene audzina divus vai vairāk bērnu, paredzēs Ministru kabineta noteikumi.

Likumā turpmāk teikts, ka par divu un vairāku šā panta otrajā daļā minēto bērnu vecumā no viena gada līdz 20 gadu vecumam audzināšanu pabalsta saņēmējam pie ģimenes valsts pabalsta piešķir piemaksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā, turklāt tiesības uz šo piemaksu ir par bērniem, kurus persona audzina un par kuriem tai piešķirts ģimenes valsts pabalsts.

Vienlaikus saskaņā ar izmaiņām Valsts sociālo pabalstu likumā no šodienas ģimenes valsts pabalstu maksās līdz bērna 20 gadu vecuma sasniegšanai, kamēr tie mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājušies laulībā. Tāpat pabalstu maksās par bērnu, kas atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam uzņemts profesionālās izglītības programmās un saņem stipendiju.

No šī gada 1.marta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par diviem bērniem vecumā līdz 20 gadiem būs 10 eiro mēnesī, par trīs bērniem – 66 eiro mēnesī, bet par katru nākamo bērnu – vēl par 50 eiro vairāk, šodien apstiprināja valdība. Ja, piemēram, ģimenē būs četri bērni, piemaksa būs 116 eiro mēnesī, ja pieci – 166 eiro.

GMI trūcīgām personām palielina par 3,20 eiro

Ar šo gadu garantēto minimālo ienākumu līmeni trūcīgām personām palielinās no 49,80 eiro līdz 53 eiro mēnesī, nosaka grozījumi Noteikumos par garantēto minimālo ienākumu līmeni, kas stājas spēkā šodien.

Garantētais minimālais ienākumi līmenis nav mainīts kopš 2013.gada. Tā palielināšanai nepieciešamais finansējums 2018.gadā un turpmāk ik gadu ir 892 550 eiro.

Kā skaidro LM, patlaban atbilstoši noteikumos paustajam pašvaldības dome ir tiesīga noteikt citu garantēto minimālo ienākumu līmeni dažādām iedzīvotāju grupām robežās no 49,80 līdz 128,06 eiro personai mēnesī. Šo iespēju pērn bija izmantojušas piecas republikas pilsētas, nosakot paaugstinātu ienākumu līmeni personām ar invaliditāti un pensijas vecuma personām no 57 eiro līdz 128 eiro, un 18 novadu pašvaldības, nosakot līmeni šīm personu grupām no 50 eiro līdz 128 eiro.

Garantēto minimālo ienākumu pabalstu piešķir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, kura atzīta par trūcīgu, lai sniegtu materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām ģimenēm un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas sociālās situācijas uzlabošanā. Pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp Ministru Kabineta vai pašvaldības domes noteikto ienākumu līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes kopējiem ienākumiem. Vidējais pabalsta apmērs ir pieaudzis no 30,60 eiro personai mēnesī 2013.gadā līdz 37,70 eiro personai mēnesī pērn.

2016.gadā garantēto minimālo ienākumu pabalstu saņēma 27 769 personu.


Lielāka pensiju indeksācija cilvēkiem ar ilgu darba stāžu

No šodienas tiks nodrošināta lielāka pensiju indeksācija cilvēkiem ar ilgu darba stāžu, paredz grozījumi likumā par valsts pensijām.

Noteikts, ka tiks sniegts lielāks atbalsts vecuma pensiju saņēmējiem, kuriem ir liels apdrošināšanas stāžs. Likumā noteikts – pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, pārskata reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.

Tagad likumā noteikts, ka pensionāriem ar darba stāžu no 30 līdz 39 gadiem, veicot indeksāciju, piemēro nevis 50%, bet 60% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Savukārt cilvēkiem ar stāžu no 40 gadiem – 70%.

Lai vairāk atbalstītu personas, kuru pensijas apmērs nav atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām un kuras sasniegušas ievērojamu vecumu, likumā noteikts, ka no šī gada 1.jūlija piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu būs 1,5 eiro tiem cilvēkiem, kuriem vecuma pensija piešķirta līdz 1995.gada beigām. Tas attieksies arī uz personām, kurām invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1995.gada beigām.

Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, lielākas pensiju indeksācijas noteikšanai cilvēkiem ar ilgu darba stāžu nākamgad būs nepieciešami papildu izdevumi valsts speciālajā budžetā 3,2 miljonu eiro apmēra. Savukārt 2019.gadā likuma īstenošanai, kas nosaka vecuma pensijām ar lielu darba stāžu piemērot lielāku daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, nepieciešams jau 16,1 miljons eiro.


Sociālo iemaksu likmi paaugstina par procentpunktu veselībai

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu (VSAOI) likme tiek paaugstināta par vienu procentpunktu un šie ieņēmumi tiks novirzīti veselības aprūpes nozares finansēšanai, paredz grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Iepriekš valdību veidojošo partiju koalīcijas sadarbības padome pieņēma lēmumu, ka VSAOI likme tiek palielināta par 1% – 0,5% darba devējam un 0,5% darba ņēmējam. Tādējādi turpmāk obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% – darba ņēmējs.

Paredzams, ka VSAOI likmes palielināšana par vienu procentpunktu veselības finansēšanai nākamgad dos papildu 84,6 miljonus eiro, 2019.gadā – 98,1 miljonu eiro, bet 2020.gadā – 103,9 miljonus eiro.

Šis palielinājums tiks novirzīts nevis speciālajā budžetā, bet pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai, nodrošinot personām, kas būs pakļautas veselības apdrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus.

Likuma grozījumos arī noteikts, ka darba ņēmēji, pašnodarbinātie, iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka, kas VSAOI veic vai par kuriem veic vispārējā kārtībā, būs pakļauti veselības apdrošināšanai un viņiem būs tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu un operatīvu finanšu līdzekļu ieplūšanu veselības nozares finansēšanai, tiek arī paredzēts, ka VSAOI veselības apdrošināšanai Valsts kase ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sociālās apdrošināšanas ieņēmumu īpatsvaram.

Likuma grozījumi arī paredz, ka sociāli apdrošinātām personām, par kurām veic vai kuras veic VSAOI vispārējā kārtībā, būs tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus.

Vienlaikus no šī gada par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām būs jāveic VSAOI 5% apmērā pensijas nodrošināšanai. Sākotnēji bija iecerēts, ka 5% VSAOI tiks maksāts pensiju 3.līmenī, tomēr deputāti vienojās, ka šīs iemaksas tiks veiktas pensiju 1.līmenī.

Labklājības ministrija norāda, ka likuma grozījumi paredz, ka autoratlīdzības saņēmējam, kurš reģistrēts kā darba ņēmējs un par kuru obligātās iemaksas kā par darba ņēmēju tiek veiktas mēnesī vismaz no valstī noteiktās minimālās darba algas, nebūs jāreģistrējas un jāveic obligātās iemaksas no autoratlīdzības kā pašnodarbinātai personai.

Turklāt no šī gada personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, tiks apdrošinātas no valsts pamatbudžeta pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai, līdz ar to tiks pakļautas valsts sociālajai apdrošināšanai, – paredz grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu.

Tāpat likumā par valsts sociālo apdrošināšanu noteikts, ka profesionāli sportisti var brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Profesionālam sportistam, kurš atbilst darba ņēmēja statusam, obligāto sociālo iemaksu objekts ir divas minimālās algas. Ja sportistam aprēķinātais obligāto iemaksu objekts ir mazāks, tad daļu no iemaksām veic darba devējs.

LA.lv