Latvijā
Izglītība

Dīvaini manevri ap gaidāmo skolu latviskošanu 16

Foto – LETA

Patiesas rūpes par izglītības kvalitātes celšanu vai mēģinājums apiet tā saukto krievu skolu latviskošanu, par ko vienojusies valdošā koalīcija? Tāds jautājums rodas pēc Rīgas mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) paziņojuma, ka Rīgas domes maksās par papildnodarbībām, kurās galvaspilsētas krievu skolu skolēni varēs krievu valodā ar skolotājiem pārrunāt tēmas, kas palikušas neskaidras stundās, kas notikušas latviešu valodā.

Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka no 2021./2022. mācību gada mazākumtautību vidusskolu 10. klasēs mācības notiks gandrīz tikai latviski. Skolēnu dzimtajā valodā notiks vien tie mācību priekšmeti, kas saistīti ar viņu tautas valodu, kultūru, vēsturi un ģeogrāfiju.

Rīgas mērs N.Ušakovs plānoto reformu nosaucis par nevajadzīgu. Viņš arī pastāstīja, ka Rīgas domes vadība spriedusi, kā panākt, lai neciestu izglītības kvalitāte un tiktu aizstāvētas mazākumtautību intereses. “Svarīgi, lai skolēni gan apgūst mācību priekšmetu, gan māk izteikties gan latviešu, gan krievu valodās,” uzsvēra N. Ušakovs. Mērs skaidroja: ja skolēns nebūs kaut ko sapratis fizikas stundā, kas notikusi valsts valodā, viņš varēs doties uz papildnodarbību, kur šī pati tēma tiks izskaidrota vēlreiz, nu jau skolēna dzimtajā valodā.

Rīgas mērs gan uzsvēra – papildnodarbības būs brīvprātīgas un krievu valodā tās notiks tikai tad, ja skolā būs attiecīgs pieprasījums. Lai Rīgā valdītu vienlīdzība, uz papildfinansējumu dažādu nodarbību apmaksai varēs pretendēt arī latviešu skolas. Tāpat krievu skolas papildfinansējumu drīkstēšot izmantot arī citām nodarbībām, ne tikai stundu tulkošanai.

Provizoriski aprēķini liecina, ka papildnodarbību organizēšana galvaspilsētas nodokļu maksātājiem izmaksās ap diviem miljoniem eiro gadā.

Ieviest papildnodarbības Rīgas dome plāno no 2019. gada 1. septembra, neatkarīgi no tā, vai valdošās koalīcijas ieviestā skolu latviskošana notiks vai nē. Par saviem plāniem N. Ušakovs jau informējis arī Ministru prezidentu Māri Kučinski un izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski.

Ministrs uzskata: šā rīta tikšanās un N. Ušakova attieksme pret valdības plāniem ļaujot domāt, ka varētu sākties saprātīgs dialogs starp Ministru kabinetu, IZM un Rīgas domi, kas līdz šim ļoti kritizējusi valdības ieceres izglītības jomā – gan vidusskolu tīkla reformu, gan arī skolu latviskošanu. Par iespējamo valodu reformu skolās N. Ušakovs vēl pirms mēneša izteicās ļoti kritiski, apgalvojot, ka tā neko nedos un atklāja, ka centīsies novilcināt tās ieviešanu.

Tagad tātad sākas it kā konstruktīvu priekšlikumu laiks. Rīgas vicemērs Andris Ameriks pat paziņojis, ka neiebilst pret valodas reformu. Taču jāsagatavo skolotāji, tāpēc Rīgas dome došot papildu naudu gan latviešu valodas, gan kvalifikācijas celšanas kursiem tieši pedagogiem. A. Amerika preses sekretārs Mareks Gailītis pat apgalvoja, ka N. Ušakova un A. Amerika nostāja neatšķiroties: par izglītības valodas reformu jālemj valdībai, pašvaldībai jānodrošina apstākļi, lai to varētu ieviest.

Bet varbūt patiesībā Rīgas dome apmaksās papildnodarbības, tostarp krievu valodā, tāpēc, lai apietu plānoto izglītības reformu? Un vai skolēns stundā, kas notiks valsts valodā, vispār klausīsies skolotāja teiktajā, ja to pašu vēlāk būs iespējams dzirdēt krievu valodā? Uz šiem jautājumiem atbilžu pagaidām nav. Arī K. Šadurskis atzīst: nav skaidra šo papildnodarbību jēga vēl jo vairāk tāpēc, ka pats N. Ušakovs apgalvo, ka Rīgas mazākumtautību skolu absolventi latviešu valodu zinot labi. Neraugoties uz šīm neskaidrībām, K. Šadurskis atzinīgi novērtēja to, ka pašvaldība gatava ieguldīt naudu, lai celtu izglītības kvalitāti. Jāpiebilst gan, ka Rīgas skolēni jau tagad dažādos izglītības sasniegumu mērījumos ir labākie Latvijā. Papildfinansējuma ieguldīšana Rīgas skolās varētu vēl vairāk palielināt izglītības sasniegumu plaisu.

LA.lv