Darbs Saeimas ārkārtas sesijas sēdē. Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija

“Oligarhu sarunu” izmeklēšanas komisiju vadīs Inguna Sudraba 12

Par “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju šodien tika ievēlēta deputāte Inguna Sudraba (NSL).

Reklāma
Reklāma
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis 183
Krimināls
Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Lasīt citas ziņas

Viņas kandidatūru izvirzīja deputāts Igors Pimenovs (S). Viņš akcentēja, ka deputātei ir neatkarīgs raksturs, zināšanas un iemaņas. Deputāti arī iztaujāja abus kandidātus. Sudraba akcentēja, ka viņa iepriekš neko nezināja par “oligarhu sarunām”. Par tām viņa uzzināja no publikācijām plašsaziņas līdzekļos.

Uz šo amatu kandidēja arī Andrejs Judins (V). Judinu atbalstīja divi deputāti, bet Sudrabu – četri parlamentārieši. Judina kandidatūru izvirzīja deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK), kurš to pamatoja ar Judina zināšanām juridiskajā jomā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Par Sudrabu balsoja Mārtiņš Šics (LRA), Pimenovs, Ainārs Mežulis (ZZS) un pati Sudraba. Par Judinu – viņš pats un Jansons.Sudraba piedāvāja par komisijas priekšsēdētāja biedru ievēlēt Judinu, taču viņš atteicas, skaidrojot, ka pašlaik notiek mēģinājums pārvērst komisijas darbu par farsu. Vienlaikus viņš apliecināja, ka darbosies komisijā. Rezultātā par komisijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Šics.

Saeimā izveido “oligarhu sarunu” izmeklēšanas komisiju

Saeima šodien apstiprināja par “oligarhu sarunas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu, un tajā darbosies Andrejs Judins (V), Mārtiņš Šics (LRA), Igors Pimenovs (S), Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK), Inguna Sudraba (NSL) un Ainārs Mežulis (ZZS).

Ņemot vērā, ka pašreizējā partijas “No sirds Latvijai” (NSL) līdere Sudraba ir minēta tā dēvētajās “oligarhu sarunās”, nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un “Vienotības” deputāti iebilda pret viņas apstiprināšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Judins debatēs uzsvēra, ka parasti citi deputāti respektē frakciju viedokļus par to deleģētajiem pārstāvjiem. Tomēr Sudraba ir minēta šajās sarunās, tāpēc NSL komisijā būtu jāpārstāv citam deputātam. Viņaprāt, šī izmeklēšanas komisijas ir īpaša, jo tiks vērtēti jautājumi saistībā ar valsts nozagšanu. Savukārt deputāts Gunārs Kūtris (NSL) akcentējis, ka tas, ka cilvēks minēts sarunās, vēl neko nenozīmē.

Deputāti izteica ierosinājumu balsot atsevišķi par katru kandidātu darbam izmeklēšanas komisijā. Kūtris mudināja būt koleģiāliem un neatbalstīt šo ierosinājumu, respektējot frakciju viedokli par izvirzītajiem kandidātiem. Saeimas vairākums noraidīja priekšlikumu balsot par katru kandidatūru atsevišķi. Šo priekšlikumu atbalstīja 34 deputāti – “Vienotības”, VL-TB/LNNK pārstāvji, kā arī Artuss Kaimiņš un Ilmārs Latkovskis, bet pret bija 48 deputāti – Zaļo un zemnieku savienības un opozīcijas pārstāvji. Vēl trīs deputāti balsojumā nepiedalījās un trīs – atturējās.

Reklāma
Reklāma

Balsojumā par komisijas sastāva apstiprināšanu kopumā 86 deputāti balsoja par, bet divi bija pret.
Komisija šodien varētu sanākt uz pirmo sēdi, lai ievēlētu vadību un atrisinātu arī citus organizatoriskus jautājumus.

Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.
Komisija plānojusi pārbaudīt publiskajā telpā izskanējušās informācijas atbilstību krimināllietas materiāliem un izvērtēt saistībā ar krimināllietu izskanējušo informāciju par iespējamu valsts nacionālās drošības apdraudējumu un atsevišķu personu iespējamu darbību citu valstu interešu labā, tostarp iespējamu nelikumīgu uzturēšanās atļauju un citu dokumentu izsniegšanas ietekmēšanu, kā arī potenciālos riskus cilvēkiem un videi.

Tāpat izmeklēšanas komisijā paredzēts vērtēt informāciju, kas norāda uz iespējamiem Satversmes pārkāpumiem un, iespējams, prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli caur masu informācijas līdzekļiem.

Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi parakstījās 35 deputāti – to atbalstīja “Vienotības”, nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) parlamentārieši.

Viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.

Saeima komisiju izveidoja pēc 35 deputātu pieprasījuma, un tās darbības laiks sākotnēji būs seši mēneši. Satversme noteic, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.

Soctīklos par to pausts sašutums

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.