Mobilā versija
Brīdinājums -5.1°C
Antons, Antis, Antonijs
Ceturtdiena, 18. janvāris, 2018
11. decembris, 2017
Drukāt

Šosezon siltums lētāks tikai septiņās vietās (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Lielvārdē bāzētais uzņēmums “Lielvārdes Remte” šogad ir rekordists – darbaspēka izmaksu samazināšanas dēļ siltumuzņēmums klientiem šogad par 22,36 eiro/MWh piedāvājis zemāku tarifu. Līdz 2017. gada 1. janvārim Lēdmanes iedzīvotāji par siltumu maksāja pārliecinoši visvairāk Latvijā. Tagad maksa ir Latvijā vidēja siltuma tarifa robežās. Rekordu var vērtēt arī citādi: viens no pēdējiem tas atteicies no oglēm.

Kopumā šogad samazināt siltuma tarifus izdevies tikai septiņās vietās Latvijā septiņiem komersantiem no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) regulētajiem 56 uzņēmumiem. Tie ar siltumu apgādājuši 89 apdzīvotas vietas (ja komersants gadā saražo mazāk nekā 5000 MWh siltuma, tad SPRK to neregulē un arī siltuma tarifu datus neuzkrāj – aut.). Savukārt tarifi šogad pieauguši 48 vietās Latvijā.

“Lēdmanē katlu mājā bija divi apkures katli, kuri bija kurināmi ar oglēm un kuru funkcionēšanai 24 stundas diennaktī bija nepieciešams darbaspēks (kurinātāji), un kuriem bija jāmaksā algas. Lai samazinātu darbaspēka izmaksas, kopā ar pašvaldību pagājušā gada vasarā uzlikām automatizētos granulu apkures katlus. Lēdmanē katlu māja tagad ir pilnībā automatizēta un visus procesus redzam attālināti. Var teikt, ka 30% tarifu samazinājums noticis šā apstākļa dēļ, kā rezultātā ieekonomējam 25 000 eiro gadā,” man sacīja SIA “Lielvārdes Remte” valdes loceklis Andris Siliņš.

A. Siliņš sacīja, ka uzņēmums kopā ar pašvaldību aprēķinājis, ka granulas maksā līdzvērtīgi gāzei, kas arī nosvēris svaru kausus par labu granulām.

“Lielvārdes Remte” ar gāzes radītu siltumu apgādā arī Lielvārdi, kur gan šogad bijis neliels tarifu pieaugums. A. Siliņš to skaidro ar izmaksu par vienu saražotu 1 MWh siltumenerģijas līdzsvarošanu abās vietās. Tagad gan Lielvārdē, gan Lēdmanē siltuma tarifs ir 55,37 eiro/MWh. “Gājām uz regulatoru un pierādījām, ka tarifs abās vietās ir līdzvērtīgs. Tagad tarifs mums ir kā vidēji Latvijā,” norādīja uzņēmuma valdes loceklis. Nākamgad viņš tarifu samazinājumu neprognozē, izņemot tad, ja mazināsies gāzes cena, jo, kā zināms, siltuma tarifi visā Latvijā ir piesaistīti gāzes cenām.

Otrs lielākais kritums – Siguldā

Otrs lielākais tarifu samazinājums šogad noticis Siguldā. Uzņēmumam “Wesemann-Sigulda” tarifu izdevies samazināt par 5 eiro uz megavatstundu. Taču vidējais tarifs Siguldā joprojām ir nedaudz augstāks nekā vidēji Latvijā. Uzņēmuma valdes locekle Oksana Careva norādīja, ka uzņēmuma tarifs ir neatņemama Koncesijas līguma, kas noslēgts starp “Wesemann” un Siguldas novada domi, sastāvdaļa. “Neskatoties uz gāzes, elektroenerģijas u. c. faktoru sadārdzināšanos vairāk nekā 30% apmērā un siltumenerģijas realizācijas apjomu samazināšanos, siltumapgādes tarifu neesam paaugstinājuši kopš 2008. gada. Ir veikts liels darbs siltumapgādes sistēmas attīstībā, strādāts pie efektivitātes celšanas un siltumenerģijas zudumu samazināšanas trasēs,” sacīja uzņēmuma pārstāve.

Arī siltumražotājus ietekmē plūdi

Tāpat tarifu samazinājumu piedzīvojuši Alūksnes iedzīvotāji. AS “Simone” valdes loceklis Mārtiņš Kaļva norādīja, ka viņiem tarifu izdevies samazināt darbu optimizēšanas rezultātā. “Esam ļoti daudz enerģijas un laika veltījuši, lai strādātu pēc iespējas efektīvāk. Tas ietver gan tehnoloģiskā procesa pārskatīšanu, gan iekārtu atjaunošanu, piemēram, 2013. gadā uzstādījām jaunu biomasas katlu. Darbaspēka izmaksas neesam samazinājuši, bet esam optimizējuši darbinieku skaitu,” paskaidroja M. Kaļva.

Nākamgad diez vai var gaidīt tālāku tarifu samazinājumu, viņš norādīja. Drīzāk būs jācīnās par esošā saglabāšanu. Viņš to skaidro ar šķeldas cenām, kuras varētu nākamgad pieaugt. “Arī mūs diezgan nopietni skāra plūdi, un tālab varam gaidīt šķeldas cenu pieaugumu. Pašlaik optimistiski rēķināmies ar jau noslēgtajiem līgumiem, taču apzinot gan Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju (LSUA), gan tās biedrus u. c. iesaistītos, redzam, ka līdzīga problēma būs teju visā Latvijā,” norādīja “Simone” pārstāvis.

Skultē lielākais pieaugums

Interesanta situācija ir ar AS “Mārupes komunālie pakalpojumi”, kas ar siltumu nodrošina Mārupi, Tīraini un Skulti. Kamēr Mārupē uzņēmums ir viens no septiņiem, kam nedaudz izdevies samazināt tarifu, tikmēr Skultē uzņēmums ir negatīvais rekordists – tarifs šogad kāpis par 6,28 eiro/MWh. Taisnības labad gan jāteic, ka pirms tarifa palielināšanās Skultē bija viens no zemākajiem tarifiem Latvijā un visos trijos ciematos tarifi joprojām ir zem vidējā Latvijā.

Uzņēmuma valdes loceklis Juris Ivanovs norādīja, ka Mārupē izdevies samazināt tarifu, jo uzlikts jauns apkures katls, taču lielāko finansiālo ieguvumu radījusi darbaspēka izdevumu optimizācija. “Skultē tarifs pieaudzis, jo tur izbūvējām siltuma mezglus, kuru līdz šim Skultē nebija. Šo izmaksu dēļ arī uzauga izdevumi un palielinājām tarifu. Tik zems vidējais tarifs mums ir gāzes dēļ. Mēs esam liels patērētājs, un mums ar “Latvijas gāzi” ir izdevīgs iepirkums. Savulaik smējos, ka, ja mums izdotos paņemt arī Babītes katlumāju, tad mēs dabūtu vēl lielāku atlaidi. Runājot par nākamo gadu, Skultē tarifs vēl varētu augt, jo tur būvējam katlumāju. Tīrainē un Mārupē tarifam būtu jāpaliek nemainīgam vai jāmainās pavisam nedaudz,” sacīja J. Ivanovs.

Turpmāk cenu visvairāk ietekmēs kurināmā cena

LSUA valdes loceklis Valdis Vītoliņš minēja divus iespējamos iemeslus tarifu kāpumam. “Pirmkārt, jāņem vērā koģenerācijas iziešana no centralizētās siltumapgādes, kas ir saistīts ar OIK atļaujām. No 2016. līdz 2018. gadam ļoti daudziem siltumuzņēmumiem beidzas atbalsts. Koģenerācija faktiski atbalsta centralizēto siltumapgādi. Ja koģenerācijas nav, tad reāli tarifi pieaug.

Otrkārt, tarifi varētu augt, ja komersantam bijuši ļoti veci tarifi bez amortizācijas, kuri nav mainīti gadiem. Vienā brīdī tomēr izmaksas aug un uz jauno tarifu ir jāpāriet. Daži komersanti piedāvā tarifu, kas ir 43 eiro/MWh, kamēr reālās tarifa cenas ir ap 55 eiro/MWh. Protams, Rīga lec ārā ar zemo tarifu, taču tā ir blīvi apdzīvota teritorija, ar relatīvi maziem siltuma zudumiem un lielu konkurenci. Rīga ir piemērs, taču to nevar salīdzināt ar pārējo Latviju,” uzsvēra asociācijas pārstāvis.

Bet samazinājuši tarifus tie, kuri, koģenerācijai izbeidzoties, savlaicīgi sākuši ieviest šķeldas katlumāju projektus. “Ja nebūtu koģenerācija, tad nekas cits neatliktu kā par kurināmo izmantot gāzi. Līdz ar to šie uzņēmumi savlaicīgi izbūvējuši, piemēram, šķeldas katlumājas, kas šo tarifu pieaugumu vai nu sabremzējuši, vai pat tarifus samazinājuši,” norādīja LSUA valdes loceklis.

Viņa prognoze tuvākajai nākotnei ir cenu stabilizēšanās, tālākai – neliels tarifu pieaugums. “Tagad ir jautājums par šķeldas cenām, kurām ir tendence pieaugt. Taču, izmantojot Eiropas fondus, turpināsies šķeldas katlumāju būvniecība, kā arī siltumtrašu rekonstrukcija. Ņemot vērā, ka viss iet uz augšu un paliek dārgāks, domāju, ka tarifi pieaugs kopējās valsts inflācijas līmenī. Tendence būs cenām celties, bet lēcieni nebūs milzīgi,” norādīja V. Vītoliņš.

Viņš gan pieļāva, ka daudz ko varētu ietekmēt pārmaiņas gāzes nozarē, ņemot vērā, ka “Latvijas gāze” sadalījusies, līdzīgi kā elektrības tirgū darbojas “Latvenergo”, “Sadales tīkls” u. c. “Gāzes cena var nemainīties vai samazināties, taču būs jāmaksā, piemēram, par sadales pakalpojumiem, kas nāks klāt gāzes cenai. Tāpēc, kamēr siltumuzņēmumi cīnās par efektivitāti, siltuma zudumu samazināšanos, jāņem vērā arī apstākļi, kurus mēs nevaram ietekmēt – kurināmā cenas.”

20171211202805_9631

20171211202812_6696

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Die heilige zahl sieben Atbildēt

    Sieben mahl,sieben mahl,das ist meine liebes zahl!

Draugiem Facebook Twitter Google+