Latvijā
Sabiedrība

Superauto Ķekavā un Jurkānam vajadzētu atvainoties Ostapenko. “LA” nedēļas apskats 10

LETA/Reuters/kolāža – la.lv

Cilvēks. Sliktās ziņas nesējs Jānis Turlajs

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pagājušajā nedēļā beidzot tika prezentēts ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadībā izstrādātais pētījums par optimālo skolu tīklu. Tajā pētnieki iezīmē katras Latvijas vidusskolas potenciālo nākotni, norādot, ka vidusskolu skaitam Latvijā būtu jāsarūk, dauzām jāpārtop par pamatskolām vai sākumskolām. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) par šo pētījumu samaksājusi 114 000 eiro. Taču patiesībā J. Turlajs sniedz ne tikai izpētes pakalpojumus, bet arī politiķu un ierēdņu vietā pilda nepatīkamo sliktās ziņas nesēja pienākumu. Tieši viņš visvairāk skaidro, kāpēc skolu tīkls jāmaina. Tā kā reforma būtu gana sāpīga gan pašvaldībām, gan arī skolām un tur strādājošajiem pedagogiem, nav jābrīnās, ka daļa sabiedrības uz šiem ieteikumiem reaģē negatīvi. Kāda kolēģe žurnāliste pat sacīja, ka Turlajs tagad esot “ienīstākais cilvēks Latvijā”.

Pats pētnieks atzīst, ka saņēmis gan uzslavas, gan kritiku. Viņš nevairās no sarunas un stāsta, ka bieži vien tieši sarunās izdodas kritiķus pārliecināt tiktāl, ka tie kļūst pat par viņa atbalstītājiem. 23. novembrī viņš drosmīgi dosies uz pašvaldību pārstāvju saietu.

“Ir jāsaimnieko gudri. Jāsaprot, ka algu līmenis Skandināvijā ir cieši saistīts ar to, cik efektīvi viņi strādā un pārvalda savu valsti. Cilvēku aizbraukšana no Latvijas savukārt ir cieši saistīta ar neefektīvu saimniekošanu. Mazapdzīvotai vietai var nākties izvēlēties starp labu, noasfaltētu ceļu un pustukšu skolu,” teic J. Turlajs.

Bet kādu skolu tad savulaik pabeidzis viņš pats un kādu nākotni tai sola? J. Turlajs atklāj, ka ir Salaspils 1. vidusskolas absolvents – tā ir samērā liela skolu, taču vidusskolas posmā tajā paliek maz skolēnu, jo liela daļa dodas uz Rīgas ģimnāzijām. Tāpēc savai dzimtajai skolai pētnieks rosina pievienot netālu esošo mazākumtautību vidusskolu. Viņa mamma ir skolotāja un arī sieva ir skolotāja. Abas strādājot vairāk par astoņām stundām dienā. Arī no ģimenes skolotājiem viņš saņem atbalstu skolu tīkla sakārtošanā. Jāpiebilst, ka J. Turlajs ir pārliecināts: nepieciešams pāriet uz izglītību latviešu valodā vidusskolas klasēs visās valsts finansētajās skolās. Tad gan integrācija labāk sekmētos, gan arī skolu tīklu sakārtot būtu vieglāk.

Darījums. Miera līgums ar zemniekiem

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pēc valdības otrdienas lēmuma par kompensāciju piešķiršanu plūdos cietušajām 2933 Latgales saimniecībām “LA” redakciju sasniedza divi pretēji protesti. Viens no Krāslavas:  “Netaisnība! Lielajiem maksā daudz, mazajiem – nemaz! Es izputēšu!” Otrs no Kurzemes: “Par lietu nav jāmaksā. Vai šos “saimniekus” nevajadzētu drīzāk sodīt, nevis viņiem piemaksāt? Pienācīgu zemes uzturēšanu un meliorācijas sistēmas nodrošināšanu no zemes īpašnieka prasa likums.”

Valdības lēmums kompensācijām piešķirt 14,87 miljonus eiro sedz lauksaimnieku zaudējumus apmēram par 72%. Tātad daļai lauksaimnieku, kam uz kredīta iesētos minerālmēslus aizskaloja lietus un graudus sapūdēja uz lauka, nākamgad var nepietikt naudas sēklai un agroķīmijai. Tomēr tiks dota iespēja izdzīvot. Kompensācija nepilnā apmērā un rēķināšana visiem pēc vienas – LLKC bruto seguma – formulas ir vienīgais godīgais (ne taisnīgais) darījums ar zemniekiem, lai viņi ar dakšām nenobakstītu “skābbarības torni”, bet turpinātu tās durt zemē.

Vai vispār vajadzēja? Citus biznesus valsts nekompensē – slēpotājkalniem par lietu ziemas vidū nemaksā, saldējuma un alus ražotājiem par auksto vasaru arī ne. Tomēr lauksaimnieki ir īpaša Eiropas diskriminētā “kasta” – kamēr Latvijā ir zemākie tiešmaksājumi Eiropā un kamēr vairāk atbalstītie Rietumeiropas produkti ienāk mūsu tirgū, tikmēr mēs savējiem nedrīkstam ļaut izputēt.

Izgāšanās. Jurkānam vajadzētu atvainoties Ostapenko

Bijušais politiķis Jānis Jurkāns sarunā ar Krievijas laikrakstu “Izvestija” izteicis uzskatu, ka Latvijā notiek Krievijas demonizācija. Katrs, protams, var domāt, ko grib, taču Jurkāna izvēlētais piemērs ir tik neveiksmīgs, cik vien iespējams. Proti, bijušais ārlietu ministrs sacījis, ka mūsu labākā tenisiste Aļona Ostapenko oktobrī Kremļa kausā nepiedalījās, jo “Kremlis taču ir ienaidnieks”. Jurkāns acīmredzot nebija informēts, ka Aļona paveikusi to, ko neviens cits mūsu tenisists līdz šim nebija iespējis, proti, iekļuvusi sezonas noslēguma turnīrā, kurā piedalās astoņas labākās gada tenisistes, un tas notika Singapūrā. Savienot abus pasākumus bija teju neiespējami, jo Maskavā pēdējā spēle bija sestdien, Singapūrā pirmā – svētdien. “Aļona bija pieteikusies Kremļa kausam un, ja vajadzētu ranga punktus, tad spēlētu, taču dalība noslēguma turnīrā bija nodrošināta, tāpēc laikus devās uz Singapūru. Tas ir loģisks lēmums, un šajā situācijā muļķīgi jaukt politiku ar sportu. Tad jau var teikt, ka Aļonai nepatīk Austrijas valdība, jo pirms tam viņa neaizbrauca uz turnīru Lincā, bet arī tam iemesls ir gatavošanās sezonas noslēgumam,” Latvijas Tenisa savienības ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks pabrīnījās par Jurkāna izteikumiem.

Jurkānam kaut kā vajadzētu izstrēbt šo ievārīto putru un publiski atvainoties, jo Ostapenko Krievijā vēl būs jāspēlē nākotnē, bet šādi izteikumi var pret viņu radīt negatīvu publikas attieksmi un nevajadzīgu stresu.

Jurkans_2

Kauns. Atkāpjas tikai pēc “spēriena”

Pagājušajā trešdienā pēc skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes atļaujām no “Sadales tīkla” valdes locekļa amata atkāpās un savā veidā no atbildības aizbēga Rolands Lūsveris. Viņš valdē atbildēja par uzņēmuma attīstības jautājumiem, tostarp par elektroenerģijas pieslēgumu procesa darba organizēšanu.

Tomēr izrādījās, ka pavisam no darba “Sadales tīklā” Lūsveris netika aizgājis – viņš joprojām saglabāja attīstības direktora amatu, jo iesniegums par atkāpšanos arī no šī amata nebija nonācis uz uzņēmuma vadības galda. Šāds lēmums izbrīnīja ne vienu vien, tostarp ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, kurš šādu lēmumu nosauca par klaju darbības imitācijas žestu, nevis patiesu atbildības uzņemšanos. “Tā nav cienījama un profesionāla rīcība,” sacīja ministrs.

Acīmredzot šāds lēmums atkāpties un tomēr palikt amatā sabiedrībā bija pārāk neizprotams, un piektdien Lūsveris atstājis arī “Sadales tīkla” attīstības direktora amatu, paziņojusi kompānija. Apstiprinājumu par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu kompānijas valde saņēmusi elektroniski un mutiski, jo Lūsveris šobrīd esot prombūtnē.

Prieks. Vārdus skaita rudenī

4397 iemūžināti līdz šim mazzināmi vietvārdi – tik ražīga izrādījusies UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta šogad rīkotā “Vietvārdu talka”.

Tajā ikviens tika aicināts apzināt, pierakstīt un datubāzē reģistrēt vietējos vietvārdus. Čaklākie vācēji bijuši no Ogres novada, Rīgas, Carnikavas, Alūksnes novada, Jaunpils novada un Gulbenes novada. Vai zinājāt, ka Rendas pagastā atrodas Abesīnija, Straupes pagastā – Abru kalni, Tirzas pagastā – Svētavots, ko sauc arī par Acu avotu, bet Pelčos peldvieta ir 35. dīķis? Latvijā ir arī Betlēme – māja Zeltiņu pagastā. Bet viens no Pierīgas Blusu krogiem meklējams Carnikavā, un tā vecajā ēkā atradusies pirmā Carnikavas skola. Izrādās, ka Tumes pagastā ļaudis savulaik tik cītīgi skatījušies seriālu “Donna Beiža”, ka vietējo avotiņu nosaukuši par Beižas avotu.

Noslēpums. Vai “Himera” brauks pa Latviju?

Sociālo tīklu korespondenti pagājušajā nedēļā fiksējuši unikālu superauto. Ķekavā redzēts monstrs, kuram līdzīga pasaulē nav. Pirmkārt – kur tad “šis” dzimis? Varētu būt krievu “Lada Raven” vai ukraiņu “Himera Q”. Kas gan faktiski ir viens un tas pats. Šis dizainera Dimitrija Lazareva fantāzijas lidojums vispirms (2014. g.) parādījās Volgas autorūpnīcas konceptu konkursā. Tomēr neuzvarēja (balsoja nevis žūrija, bet skatītāji). Autors apvainojās. Un pārvācās uz kaimiņvalsti, kur šovasar tika prezentēts jau ar citu vārdu. Arī šeit tālāk par aplausiem un paziņojumu, ka “Himeras” ražošana sākotnēji tiek plānota “kādā no Eiropas kompānijām”, netika. Otrkārt – kā tad šis brauc? Pagaidām laikam tikai uz piekabes. Tieši tā pilnizmēra makets nofotografēts Ķekavā. Elektriskā spēka iekārta (1000 ZS, atsevišķs elektromotors katram ritenim, 0–100 km/h trīs sekundēs, līdzīga konstrukcija un tehniskie dati ir arī horvātu varenauto “Rimac Concept One”, ar kuru viens no “The Grand Tour” vadītājiem – Ričards Hemonds – piedzīvoja bēdīgi slaveno avāriju Šveicē) vasarā vēl nebija uzbūvēta. Nez vai šobrīd ir, jo tad šis sacerējums būtu par smagu, lai tiktu vilkts ar pieticīgu “Ford” minivenu. Treškārt – kā “LA” paskaidroja CSDD transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas inspektors Intars Krots – ne “Lada Raven”, ne “Himera Q” līdz šim nav parādījušās direkcijas redzes lokā un pilntiesīgam braucienam pa Eiropas ceļiem vismaz pie mums atestētas nav. Tātad – laikam jau redzētais ir tranzīts uz “Eiropas kompānijām” un reālu braucienu tālākā nākotnē.

QimeraQ2_himera
LA.lv