Latvijā
Sabiedrība

Jubilejas atzīšanās, Ušakova manevri un vai tirgus slēpta privatizācija? “LA” nedēļas apskats 16

Foto – LETA, kolāža la.lv

Cilvēks. VVF jubilejas atzīšanās

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pagājušajā nedēļā mediju varone bija bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura piektdien, 1. decembrī, svinēja 80. dzimšanas dienu. Neapšaubāmi, spilgta un ievērojama persona. Viņas pēcteču darbība Rīgas pilī bieži tiek salīdzināta ar V. Vīķes-Freibergas prezidentūras gadiem (tā sauktajiem Vairas jeb VVF laikiem), un parasti kungu darbs paliek zaudētājos. Par godu jubilejai bija sagatavotas pat divas televīzijas filmas. Latvijas Televīzija savai bija devusi nosaukumu “Vienmēr prezidente” – tajā nedaudz varēja ieskatīties V. Vīķes-Freibergas dzīvē pēc prezidentūras beigām. Filmēšanas grupa vasarā sekojusi līdzi viņas gaitām un secinājusi, ka V. Vīķe-Freiberga “nav rāma pensionāre, kas rimti atskatās uz saviem dzīves sasniegumiem”.

Protams, dzimšanas dienas ir brīži, kad tiek teikti skaisti vārdi un pateicības, iespējams, tāpēc filmā izpalika daudzpusīgs V. Vīķes-Freibergas darba izvērtējums un netika pajautāti jautājumi, uz kuriem daudzi vēlētos dzirdēt atbildes – piemēram, par tikšanos Alpos ar Krievijas prezidentu Putinu vai arī slaveno žestu pie deniņiem, atbildot uz cilvēku jautājumiem par 16. martu. Toties viena zīmīga pārdoma bijušajai prezidentei gan bija – par savulaik Latvijas pausto stingro atbalstu ASV iebrukumam Irākā: “Dziļi sirdī man šķita, ka tā ir kļūda…”

Savukārt TV3 V. Vīķes-Freibergas dzimšanas dienā piedāvāja filmu “Trejādā Vaira”, kuras pamatā ir viņas saruna ar žurnālistu Arni Krauzi. Arī tajā netiek vērtēts viņas politiskais mantojums. Taču žurnālistam V. Vīķe-Freiberga atklājusi kādu interesantu faktu: “VDK aģents, kurš ziņoja par mani, neatkarīgajā Latvijā ieņēma augstu amatu.” Tas esot Latvijas zinātnieks, kurš padomju laikā ciemojies pie viņas Kanādā, rakstījis par to atskaites čekai un pat centies savervēt viņas dzīvesbiedru Imantu. Vēlāk viņu ceļi mijušies jau neatkarīgajā Latvijā. “Bija pretīgi ar viņu satikties, centos no viņa izvairīties,” neslēpj eksprezidente.

V. Vīķe-Freiberga ir joprojām darbīga. Portālā “lsm.lv”, kur par viņu pastāstīts vairāk nekā LTV filmā “Vienmēr prezidente”, filmas autori raksta: “Ilgi lauzām galvu par filmas nosaukumu, taču beigās tas rodas pats no sevis. Prezidentes asistente nespēj apmierināt visus lūgumus pēc intervijām, uzrunām un ārvalstu braucieniem. Nav brīža, kad Vīķe-Freiberga nezaudētu savu prezidentes stāju, pat sarunās ar tuvākajiem. Arī mums pavisam reti izdodas notvert viņas īstās emocijas. Vienmēr distanci ieturoša, perfekti safrizēta un pieradusi, ka apkārt esošie izpilda viņas rīkojumus. Vienmēr prezidente.”

Kauns. Ušakova manevri

Lorem ipsum
FOTO: Leta

“Divu plūsmu skolu sistēma ir padomju sistēmas palieka. Vēl aizvien, 25 gadus pēc neatkarības atgūšanas, mēs latviski un krieviski runājošus vienas valsts bērnus mākslīgi nošķiram jau pirmsskolā, mēs radām divas sabiedrības daļas kopš bērnudārza. Tas ir nepiedodami!” intervijā “lvportals.lv” teica sociolingviste, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Sanita Lazdiņa.

“Latvija ir maza valsts, un visiem, kas šeit dzīvo, jāzina valsts valoda. Valsts un pašvaldību skolās, kas tiek uzturētas par valsts naudu, mācībām jānotiek tikai un vienīgi valsts valodā,” intervijā “LA” pirms pusotra gada teica Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes un biedrības “Šamir” vadītājs rabīns Dr. Menahems Barkahans.

“Pāriešana uz mācībām valsts valodā valsts finansētās skolās ir principiāli svarīgs solis mūsu iekšējai drošībai un normālai valsts attīstībai,” šoruden intervijā “LA” teica Austrumeiropas politiskās pētniecības centra direktors Andis Kudors.

Tie ir tikai daži no cilvēkiem, kas iebilduši pret segregētas izglītības pastāvēšanu Latvijā. Un viņi nav politiķi. Tā domā daudzi Latvijas cilvēki, kuri nav ne Nacionālās apvienības, ne citas partijas biedri. Tāpēc kauns Rīgas domes priekšsēdētājam, partijas “Saskaņa” vadītājam Nilam Ušakovam, kurš Latvijas valsts centienus panākt, lai skolās vairāk ienāk valsts valoda, saista ar politiku un pats kārtējo reizi Rīgā taisa savu politiku.

Kurš tic Ušakova liekulīgajiem stāstiņiem, ka pašvaldības jaunā ideja mazākumtautību skolās nodrošināt papildnodarbības mācību priekšmetu apguvei dzimtajā valodā ir rūpes par bērnu labāku izglītību? Kāpēc gan papildstundās būtu jāmācās krieviski, ja eksāmeni būs latviski un arī augstskolā jāmācās valsts valodā? Vai varbūt Ušakovs rūpējas, lai jaunajiem rīdziniekiem būtu vieglāk vēlāk studēt fiziku Maskavā? Sociālajos tīklos krievu valodā lasošajiem viņš atklāti paziņo: “Rīgas dome saglabās krievu valodu Rīgas vidusskolās mazākumtautībām,” – un atkārto štampus, ka valsts valodas lomas palielināšana skolās ir politika: “Priekšā vēl ir daudz vēlēšanu, kur punktus vieglāk krāt, balstoties nacionālā retorikā. Savukārt skolas paliks par politiskās konjunktūras ķīlniekiem. Tā vietā, lai izglītotu mūsu bērnus un priecātos par viņu panākumiem, mēs cīnīsies “par” vai “pret”.”

Tā vietā, lai Latvijas valsts galvaspilsētas vadītājs rūpētos, ka skolās jaunieši pilnvērtīgi mācās valsts valodā un skolotāji prot valsts valodu, Ušakovs turpinās cīnīties, lai saglabātu krievu skolas kā savu bastionu.


Mācība. Nejauc darbu ar hobiju!

Tāda laikam ir galvenā mācība no Smiltenes domes priekšsēdētāja vietnieces Aijas Cunskas (attēlā) aktivitātēm, kas raisījušas sašutumu un pat jautājumus Drošības policijai.

No Nacionālās apvienības (NA) saraksta ievēlētajai pašvaldības politiķei aizvadītajā nedēļā medijos tika pārmesta pat Krievijas propagandas izplatīšana, lai gan drīzāk te pie vainas ir pārlieka aizrautība ar ezotēriku un centieni ar to “aplipināt” arī citus. Cunskas hobijs ir ajūrvēdas mācība, īpaši viņu aizrāvušas Krievijas ezotēriķa Oļega Torsunova idejas. Tā, protams, būtu viņas pašas privāta darīšana, ja vien priekšsēdētāja vietniece, kura atbildīga arī par izglītības jomu, nebūtu izlēmusi ar savu pārliecību iepazīstināt arī novada skolu direktorus, sarīkojot viņiem īpašu “līderības semināru”. Auditorija to nespēja saprast, bet NA nu nākas taisnoties, kāpēc ar nacionālu partiju saistīts cilvēks tik ļoti aizraujas ar idejām, kas nāk no Krievijas.


Izgāšanās. Dopinga mīkla rūgst

Krievijas valsts atbalstītā dopinga sistēmas mīkla turpina rūgt un jau vairāk nekā gadu iet pāri katliņa malām. No Soču olimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļu ražas krievi jau zaudējuši četrus zeltus, sešus sudrabus un vienu bronzu (11 no kopumā izcīnītajām 33 godalgām, plus diskvalificēti arī vairāki ārpus trijnieka palikušie Krievijas sportisti), bet rīt gaidāms kulminācijas brīdis – Starptautiskā olimpiskā komiteja paziņos, vai šīs valsts atlēti maz tiks pielaisti februārī gaidāmajām Phjončhanas ziemas olimpiskajām spēlēm. Vairākas valstis vēsturē ir tikušas diskvalificētas no olimpiskajām spēlēm, pērn pirms Riodežaneiro olimpiādes dažas sporta veidu federācijas parādīja krieviem sarkano gaismu, bet kāda lielvara kopumā no dalības pēdējo reizi norobežota 1948. gadā saistībā ar Otro pasaules karu (Vācija un Japāna).

Kompetenti izmeklētāji, ilgi un rūpīgi liekot šo sarežģīto puzles gabalu, ieguvuši skaidru kopainu par blēdīšanās aizkulisēm, tomēr paši blēži turpina vainu noliegt. Būtu naivi gaidīt, ka varētu notikt pretējais, ka Krievija nolieks galvu un pateiks – esam grēkojuši, lūdzu, piedodiet. Tas varētu būt Vladimira Putina un viņam pietuvināto ēras beigu sākums. Bet, turpinot griezt “Rietumi pret mums sazvērējušies” plati, var vairot iekšpolitisko kapitālu. Sports ir viens no līdzekļiem.

Noslēpums. Vai tirgus slēpta privatizācija?

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Āgenskalna tirgu nolemts no 1. janvāra slēgt. Tehniski sliktais tirgus ēkas stāvoklis  konstatēts jau pagājušā gada aprīlī. Tāpēc AS “Rīgas Centrāltirgus” (“RCT”), kura filiāle ir Āgenskalna tirgus, lauza nomas līgumu ar apsaimniekotāju SIA “Roveks”, kas ēkas uzturēšanas darbus veica nekvalitatīvi. Jūlijā Būvniecības valsts kontroles birojs konstatēja ēkas pirmsavārijas stāvokli un noteica tās īpašniekiem veikt teritorijas atjaunošanas un konservācijas darbus. Mēnesi pēc atzinuma sniegšanas iebruka centrālās ieejas grīda, un tirgus stāvoklis tika atzīts par bīstamu.

Vēl pirmdien Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) žurnālistiem ziņoja, ka Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai nepieciešami aptuveni desmit miljoni eiro, kurus nezinot, kur ņemt, bet jau ceturtdien Rīgas domes Īpašuma departamenta direktorei Aijai Rimicānei uz tirgus privatizāciju pieteicās tā līdzšinējais apsaimniekotājs SIA “Roveks”. Pamatojums: “veiksmīgi piedalījies Āgenskalna tirgus rekonstrukcijas projektēšanas darbos, ir izstrādājis tirgus investīciju projektus un nākotnes attīstības plānu”, raksta pretendējošā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un 50% īpašnieks Jevgeņijs Šeļeņins. Otra puse uzņēmuma pieder Krievijas pilsonim Aleksandram Uhalovam.

SIA “Roveks” tagadnes izpildījums ir daudz bēdīgāks, nekā uzburtās nākotnes ainas: uzņēmuma apgrozījums pēdējā laikā strauji sarucis – kopš krīzes gadiem tas strādājis ar teju pusmiljonu eiro lielu apgrozījumu, bet pērn, atdodot tirgu “RCT”, nokritis līdz 129 tūkstošiem. Katru gadu (kopš 2010. gada) zaudējumi mērāmi desmitos tūkstošos, pērn sasniedzot rekordu – 82 tūkstoši (izņemot 2015. gadu, nav saprotams, kas apsaimniekotāju tur pie tik nerentabla biznesa). Vēl ne “Rīgas Centrāltirgus”, ne Rīgas dome nav lēmusi, vai tirgu privatizēt vai izsolīt nomas tiesības uz 30 gadiem, kā neveiksmīgais apsaimniekotājs atkal klāt. Vai tiešām nejauši? Ņemot vērā, ka Šeļeņins personīgi ir ziedojis partijai “Saskaņa”.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Linda Rasa, Ilmārs Stūriška, Ivars Bušmanis

LA.lv