Mobilā versija
+1.6°C
Ziedonis
Pirmdiena, 1. maijs, 2017
12. aprīlis, 2017
Drukāt

Rets gadījums: Pusaudzis pats ziņojis par seksuālu varmāku (2)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Palielinās ierosināto kriminālprocesu skaits par nepilngadīgo pavešanu netiklībā un par pamudināšanu uz seksuālām darbībām. Pēc policijas sniegtajām ziņām, par pavešanu netiklībā pērn ierosināts 41 kriminālprocess, kas ir par 14 vairāk nekā 2015. gadā. Savukārt par nepilngadīgo pamudināšanu uz seksuālām darbībām 2016. gadā ierosināti 12 kriminālprocesi, kas ir par septiņiem vairāk nekā gadu iepriekš. Policija secina – sarūk visu veidu vardarbīgo dzimumnoziegumu veidu skaits, bet pieaug nevardarbīgo noziegumu skaits, īpaši interneta vidē.

Mani sarunas biedri ir Valsts policijas galvenās kriminālpolicijas pārvaldes kriminālizmeklēšanas pārvaldes 3. nodaļas (neoficiāli tiek saukta par dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļu) priekšnieks Oļegs Lavčinovskis un nodaļas galvenā inspektore, psiholoģe Dace Landmane. Šī nodaļa, pēc policijas vadības iniciatīvas, izveidota un darbu uzsākusi šā gada sākumā – domāta speciāli dzimumnoziegumu apkarošanai. Vai tas nozīmē, ka nobriedusi situācija un cīņa ar šāda veida noziegumiem kļūst arvien aktuālāka un arī to skaits pieaug – tostarp attiecībā uz nepilngadīgajiem –, kā ik pa laikam izskan ne tikai no dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvju, bet arī no tiesībsargājošo pārstāvju puses?

Dace Landmane sarunā min, ka viņas praksē ir tikai viens gadījums, kad pats nepilngadīgais atnāca uz policiju un ziņoja, ka pret viņu vērsts seksuāls noziegums.

O. Lavčinovskis: Par atsevišķas nodaļas izveidošanu ir jājautā policijas vadībai, bet es domāju, kas tas ir jautājums par prioritātēm. Jo pēdējo gadu tendences neliecina, ka krasi pieaug dzimumnoziegumu skaits, arī pret neaizsargātāko sabiedrības daļu – bērniem, nepilngadīgajiem. Bet kas ir fakts: sarūk visa veida vardarbīgo dzimumnoziegumu skaits un pieaug nevardarbīgo noziegumu skaits (sk. tabulu. – A. D.). Tas nozīmē, ka dramatiskas ainas nav, pa ielām nestaigā seksuāli varmākas un neizvaro bērnus – šāda veida noziegumi samazinās. Uzlabojies preventīvais darbs, mums arvien labāk izdodas cilvēkus ar šādām nosliecēm savaldīt. Bet nevardarbīgie noziegumi notiek arvien vairāk, īpaši interneta vidē.

Vai jūsu teiktais nozīmē, ka aina kopumā kļūst labāka?

D. Landmane: To tā nevar pateikt, jo seksuāls noziegums ir seksuāls noziegums. Skaidrs ir viens: bezkontakta vardarbība ņem virsroku par vardarbību, kur cilvēki satiekas reālā dzīvē, un ne vienmēr var pateikt un ir zināms, kas ir ļaunāk un kādos gadījumos sekas ir lielākas. Internets kļūst arvien pieejamāks, to jau sāk lietot pusotru gadu veci bērni, kas nozīmē, ka jau tādā vecumā viņi var kļūt un kļūst par seksuālo uzbrukumu upuriem.

O. Lavčinovskis: Mēs redzam, ka bērni jau piecu sešu gadu vecumā aktīvi lieto sociālos tīklus un aplikācijas, izvieto tur fotogrāfijas un videoklipus. No vienas puses, dzīvo savu bērnu dzīvi, taču gadās, ka viņus uzrunā pieaugušie, aicina veikt kaut kādas darbības ar savu ķermeni, atkailināties, fotografēties, sūtīt fotogrāfijas. Otrs segments ir bērni 14 – 17 gadu vecumā, pārsvarā meitenes, kas paši pēc savas iniciatīvas ievieto internetā fotogrāfijas, kuras var klasificēt kā pornogrāfiskus materiālus. Pornogrāfijas ierobežošanas likums nosaka, ka šajā gadījumā bērniem nav jābūt pilnīgi atkailinātiem: par pornogrāfisku materiāls uzskatāms tad, ja demonstrēts, attēlots vai aprakstīts bērns, kas iesaistīts seksuālā darbībā vai ir seksuālā pozā vai neķītra rakstura tērpā, vai seksuālos nolūkos attēlots vai aprakstīts bērns pilnīgi vai daļēji bez apģērba. Tās vairāk ir meitenes, kas vairāk nekā zēni ir tendētas sevi izrādīt.

Vai tas nozīmē, ka pusaudzes nevar likt sociālos tīklos fotogrāfijas, piemēram, peldkostīmā?

Katrs gadījums tiek vērtēts. Ja meitene peldkostīmā izskatās kā bērns un arī konteksts atbilstošs, tad viss ir normāli. Bet ja meitene demonstrē seksuālu pozu, peldkostīms ir trūcīgs, tad tas var pamudināt pieaugušos…

Tas ir saprotams, bet kas ir atbildīgs par šādām fotogrāfijām?

D. Landmane: Tā ir pieaugušo atbildība. Pornogrāfijas ierobežošanas likums nosaka, ka vecākiem vai pieaugušajiem, kas konkrētajā brīdī atbild par bērniem, jānodrošina, ka bērniem nav pieejami pornogrāfiska rakstura materiāli. Bet nevajadzētu šādos gadījumos tik daudz meklēt vainīgos, kā saprast, kas ir šādas bērna uzvedības cēloņi. Publiskā telpa ir pārpildīta ar seksuāla rakstura informāciju, bērni to uztver kā normu, tādēļ arī daļēji pielāgojas un kopē pieejamo informāciju. Bērni uzfilmē vai fotogrāfē sevi tādos veidos un pozās, ko reizēm var pat vērtēt kā bērnu pornogrāfiju.

O. Lavčinovskis: Šādas bildes provocē pieaugušos, tas var tikt uztverts kā piedāvājums iesaistīties kaut kādās darbībās, ko bērns nemaz nav domājis. Bērns tiek uzrunāts, un tur jau arī sākas pavešana netiklībā. Pieaugušais domā apmēram tā: ja reiz bērns sevi pozicionē seksuālā pozā, tad tas ir aicinājums, viņš grib par to parunāt, viņam var piedāvāt satikšanos, dažādas darbības un izpriecas, kas pēc likuma nav vecumam atbilstošas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. aizvāciet to stulbo reklāmu

  2. Un jāsāk ar Rīgas teātriem, kur šī telpa ir ļoti pārpildīta ar seksuāla rakstura info un jaunieši skatoties šādas izrādes uzskata ka, šis viss ir OK.

Draugiem Facebook Twitter Google+